Sīmanēnu Svētozols
netālu no "Sīmanēnu "mājām, Valmieras pag.,Burtnieku novads

Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Ozola izmērs: apkārtmērs – 8.2 m, vecums – 400 gadu
Sīmanēnu svētozols ir visvairāk daudzinātais svētozols Latvijā (pēc Tūteres ozola krišanas 1967.g.). Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens no šejienes svētozoliem. Pirmais, ko varēja tikai septiņi vīri aptvert, gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Otro kāds nodedzināja 1920.-1921. gadā.
Pie ozoliem ļaudis nesuši ziedojumus. Starp kokiem ir bijis arī akmens krāvums – upuraltāris. Padomju laikā to izrakuši un samaluši šķembās šosejas būvei. Pēc citām ziņām, te bijuši pieci vienā rindā salikti, nekustināmi laukakmeņi. Dzejnieks Rieteklis 1890. gadā publicēja nostāstu, ka „pie šiem ozoliem Gaujā latviešu kristīti, bet, kad no kristībām atpakaļ nākuši, kristību tuvējā upītē nomazgājuši”.
1692. gada kartē pirmo reizi atzīmēti „Sīmanēni”. Sīmanēnu mājas 1902.-1903. gadā dzīvoja rakstnieks Apsīšu Jēkabs. Pie viņa bieži ciemos nācis Rieteklis. Pie ozola arī padomju gados pulcējušies rakstnieki un dzejnieki Dzejas dienu laikā.

Foto no Burtnieku novada arhīva.