Šlīteres taku (1,2 km), kura atrodas līdzās Šlīteres bākai, var uzskatīt par unikālu, jo tā ved cauri nacionālā parka stingrā režīma zonai, ļaujot ielūkoties augu un dzīvnieku sugām bagātākajā daļā. Šeit jau gandrīz gadsimtu dabas procesi noris netraucēti, tāpēc takā redzēsiet vecus, dabiskus platlapju (lapkoku) un egļu mežus ar lielu dimensiju kokiem un kritalām. Taka šķērso arī kaļķainu zāļu purvu un pārmitru avoksnāju. Dabisks mežs un purvs ir dzīvesvieta daudzām retām, izzūdošām augu un dzīvnieku sugām, arī tādām kukaiņu un sūnu sugām, kuras līdz šim nekur citur Latvijā nav atrastas. Takas malā aug parastā īve, Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīts aizsargājams skuju koks.
1923. gadā Šlīteres Zilo kalnu krauja jeb Baltijas Ledus ezera senkrasts un tai piegulošais mazskartais meža masīvs 1100 ha platībā tika atdalīts no saimnieciskajiem mežiem un izveidota aizsargājama dabas teritorija „Šlīteres dabas piemineklis“. Tas kļuva par kodolu Slīteres valsts rezervātam, kurš 2000.gadā tika pārdēvēts par nacionālo parku.

Šlīteres taka ir dabas izglītības centra mācību taka.

Foto Ainars Gaidis.