PAR MUMS
“Izaugsmes Spots” ir nodarbību centrs bērniem un jauniešiem Ogrē un Ikšķilē, kur ikdienā apgūt dažādas tehniskās jaunrades prasmes un pilnveidot savu personību. Mūsu misija ir apvienot svarīgo ar patīkamo – zināšanas ar izklaidi un prieku! Mēs ticam, ka ikviens bērns, jaunietis un pat pieaugušais, neatkarīgi no vecuma, talantiem un prasmēm, spēj rast interesi par šķietami sarežģītām tēmām, ja mācību procesu padara par aizraujošu spēli.
PIEDĀVĀJUMS
LEGO MOZAĪKA (1.-4. Klase)
Matemātiski radoša nodarbība. Skolēni uz rūtiņu lapas, izmantojot tikai taisnstūrus 1×2 vai 1×1 izmērā, izveido sev vēlamo skici, kuru pēc tam atveido ar Lego klucīšiem uz plāksnes. Gatavo Lego mozaīku nokrāso, liek virsū papīru un veido tā nospiedumu. Rezultātā skolēns uz mājām ņem savu radīto mozaīkas gleznu. Meistarklase attīsta matemātisko domāšanu, radošumu un telpisko uztveri.
Cena – 7,00€ no skolēna
Nodarbība ir iekļauta VIAA projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei.”
LEGO ĢEOMETRIJA (3.-6. Klase)
Priekpilna nodarbība, kas attīstīs sadarbošanās prasmes, komunikāciju un pacietību. Skolēni komandās dalās divās grupās – vieni saņem Lego klucīšus, otri instrukciju ar modeļa attēlu. Atrodoties dažādās telpās un sazinoties tikai ar rāciju, komanda cenšas precīzi un pēc iespējas ātrāk salikt modeli. Meistarklase attīsta sadarbību, precīzu mutisko komunikāciju, telpisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, veidojot sasaisti starp dizainu, tehnoloģijām, matemātiku un valodu, tādējādi padarot to par ideālu mācību ekskursiju
Cena – 7,00€ no skolēna
Nodarbība ir iekļauta VIAA projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei.”
LEGO UN VIKTORĪNA (1.-3. Klase)
Nodarbības sākumā skolēni savstarpēji sacenšas, spēlējot atjautības uzdevumu viktorīnu komandās. Otrajā daļā individuāli tiek būvēti dažādi Lego Education modeļi. Programma piemērota, lai uzlabotu klasesbiedru spējas darboties komandās un individuāli.
Cena – 7,00€ no skolēna
PASAKU MEŽS (5-6 gadi)
Nodarbības sākumā bērni piedalās aktīvā uzmanības treniņa spēlē. Galvenajā daļā tiek trenēta pacietība un sīkā motorika, individuāli būvējot Lego modeļus. Noslēgumā spēlējam makaronu spēli, lai atslābinātos un saņemtu smieklu devu. Atkarībā no situācijas, programmā var tikt pievienotas papildus aktivitātes, lai noturētu bērnu uzmanību.
Cena – 5,00€ no bērna
SVARĪGI
Aicinām ciemos grupas līdz 25 skolēniem, kā arī piedāvājam doties izbraukumos uz jūsu skolu vai bērnudārzu un novadīt meistarklasi bērnu ballītē vai pasākumā (papildus ceļa izmaksas).
Lai pieteiktu ekskursiju, lūgums sazināties ar mums zvanot +37124339232.
Foto no uzņēmuma arhīva.
Info no STEM un pilsoniskās līdzdalības kataloga
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Pilsoniskās līdzdalības caurviju prasme | 1.-3.klašu izglītojamie | Norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Nodarbības ievadā skolēni, izmantojot sarunu un vizuālus piemērus, iepazīstas ar jēdzieniem “droša situācija” un “nedroša situācija”, kā arī pārrunā savas emocijas un sajūtas dažādās ikdienas situācijās. Tiek aktualizēta katra bērna pieredze, vērtības ģimenē un klasē, uzsverot, ka cilvēkiem var būt atšķirīgi viedokļi, taču svarīgi ir ievērot drošību un cieņu. Nodarbības gaitā skolēni darbojas kā “drošības detektīvi” – viņi grupās analizē dažādas situāciju kartītes no ikdienas un digitālās vides, nosakot, vai situācija ir droša, nedroša vai prasa uzmanību. Skolēni izmanto “luksofora metodi” (zaļš – droši, dzeltens – jāuzmanās, sarkans – nedroši), pamatojot savu izvēli un mācoties atpazīt, kā rīkoties dažādās situācijās. Caur improvizāciju un lomu spēlēm tiek izspēlētas dažādas dzīves situācijas, kuras kopīgi analizējam un meklējam tām piemērotākos risinājumus. Bērniem ir iespēja iejusties dažādās lomās - uzvilkt maskas, kļūt par glābējiem, kuri palīdz atrisināt situāciju, vai detektīviem, kuri analizē notikušo. Situācijas, kuras apskatām - uz ielas kāds aicina sev līdzi; internetā jautā paroles; internetā ierauga video, kas aicina uz nedrošu rīcību; kāds skolā piedāvā pamēģināt dīvainas tabletītes, utt. Nodarbības laikā tiek skatīts arī bērniem piemērots video par nedrošām situācijām ikdienā, kurā iekļauta informācija par to kā bērniem jārīkojas un kur var vērsties pēc palīdzības. Tāpat, šo informāciju bērni uzzina katras situācijas apskates laikā, veidojot pareizo risinājumu. Praktiskajā daļā tiek izspēlētas lomu spēles, kur skolēni trenē prasmi pateikt “nē”, meklēt palīdzību un vērsties pie uzticamiem pieaugušajiem. Bērni darbojas grupās - katra grupa saņem konkrētu situāciju, kuru izrunā, analizē un vēlāk prezentē pārējiem. Nodarbības laikā skolēni piedalās arī noteikumu veidošanā par drošu rīcību un savstarpējo cieņu. Noslēgumā skolēni reflektē par to, ko viņi iemācījušies par drošību, savām sajūtām un atbildīgu rīcību. Tiek uzsvērts, ka katra rīcība rada sekas un katram ir atbildība par savu un citu drošību. Nodarbība attīsta prasmi atpazīt drošas un nedrošas situācijas, ievērot klases un sabiedrības normas, kā arī rīkoties saskaņā ar savām vērtībām. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Pilsoniskās līdzdalības caurviju prasme | 10.-12.klašu izglītojamie | Norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Nodarbība ir interaktīva un dinamiska, to vada speciālists ar psiholoģiskām zināšanām, kurš izmanto dažādas metodes un iesaista jauniešus aktīvā līdzdalībā. Nodarbībā tiek integrēti mākslas terapijas un kustību terapijas elementi, kas palīdz veidot drošu vidi, veicina iesaisti un padziļina izpratni par psiholoģiskajiem procesiem, kas ietekmē cilvēka domāšanu, emocijas un uzvedību. Nodarbības sākumā tiek izmantoti iesildīšanās uzdevumi par robežām, drošību un savstarpējo uzticēšanos. Turpinājumā jaunieši iesaistās diskusijā par to, kā viņu izvēles, pašvērtējumu un uzvedību ietekmē vienaudži, sociālie tīkli, attiecības, sabiedrības normas un informācijas vide. Teorētiskajā daļā tiek aktualizēti tādi jēdzieni kā manipulācija, emocionālā vardarbība, toksiskas attiecības, grupas spiediens, gaslighting, kontrole, psiholoģiskā ietekmēšana un personīgās robežas. Ar speciāli izveidotu kartīšu, uzdevumu un praktisku piemēru palīdzību jaunieši mācās atpazīt dažādas ietekmēšanas formas un izvērtēt to ietekmi uz cilvēku. Lai veicinātu dziļāku izpratni par grupas ietekmes mehānismiem, nodarbības laikā tiek veikts sociālpsiholoģisks eksperiments “Kā rodas spiediens?”, kura laikā tiek simulēta vairākuma viedokļa, grupas ietekmes un emocionālā spiediena iedarbība lēmumu pieņemšanā. Pēc eksperimenta notiek kopīga analīze un refleksija, kuras laikā jaunieši izvērtē savas emocijas, reakcijas un grupas uzvedības modeļus. Tas palīdz izprast, ka ietekmēt iespējams ikvienu, un akcentē kritiskās domāšanas nozīmi ikdienas lēmumu pieņemšanā. Nodarbības gaitā tiek analizēti arī reāli piemēri no sociālajiem tīkliem, attiecībām, draugu grupām un mediju satura. Jaunieši izvērtē cilvēku emocijas, motīvus un uzvedību, identificē iespējamos riskus un meklē drošākos rīcības variantus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā manipulācija attiecībās, emocionālā vardarbība, personīgo robežu ievērošana, sociālo tīklu ietekme, dezinformācija, toksiska komunikācija un prasme nepakļauties grupas spiedienam. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantotas arī lomu spēles, kas palīdz labāk izprast dažādas dzīves situācijas un praktizēt veselīgas rīcības modeļus. Nodarbības laikā skolēniem ir iespēja anonīmi aprakstīt situācijas no savas pieredzes vai uzdot sev aktuālus jautājumus. Šīs situācijas nodarbības noslēgumā tiek anonīmi analizētas un pārrunātas kopā ar grupu, veicinot savstarpēju izpratni un palīdzot atrast iespējamos risinājumus. Otrajā daļā jaunieši piedalās komandu izlaušanās spēlē, kurā, darbojoties grupās, veic vairākus uzdevumus un risina dažādas problēmsituācijas. Dalībnieki iejūtas dažādās lomās, mācās atpazīt manipulācijas un ietekmēšanas paņēmienus, argumentēt savu viedokli, atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un meklēt efektīvus risinājumus. Vienlaikus tiek pārrunāts, kur iespējams vērsties pēc palīdzības un atbalsta sarežģītās situācijās. Nodarbības noslēgumā tiek apkopotas galvenās atziņas un secinājumi. Jaunieši reflektē par savām vērtībām, robežām, attiecībām ar citiem cilvēkiem un emocionālo drošību. Nodarbība attīsta kritisko domāšanu, spēju izvērtēt informāciju un sociālo ietekmi, atpazīt manipulāciju un emocionālu vardarbību, cieņpilni paust savu nostāju un pieņemt apzinātus, savām vērtībām atbilstošus lēmumus. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Pilsoniskās līdzdalības caurviju prasme | 4.-6.klašu izglītojamie | Norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Nodarbība ir interaktīva un dinamiska, to vada divi speciālisti ar psiholoģiskām zināšanām, kuri nodarbības laikā izmanto dažādas metodes un aktīvi iesaista skolēnus diskusijās, praktiskās aktivitātēs un refleksijā. Nodarbības mērķis ir veicināt izpratni par savstarpējo cieņu, personīgajām robežām, emocionālo drošību un atbildīgu rīcību gan klātienē, gan digitālajā vidē. Nodarbības ievadā skolēni diskutē par humoru, savstarpējo cieņu, robežām un situācijām, kurās joks var pārvērsties par aizskarošu vai pazemojošu rīcību. Teorētiskajā daļā tiek aplūkota atšķirība starp draudzīgu humoru un pāridarījumu, kā arī analizēti piemēri no sociālajiem tīkliem, grupu čatiem, ikdienas komunikācijas un jauniešu kultūras. Skolēni vēro nelielas situāciju ainas, kuras izspēlē nodarbības vadītāji, un ar speciālām kartītēm balso, vai konkrētā situācija vēl ir joks vai jau kļūst par pāridarījumu. Tādējādi tiek veicināta kritiskā domāšana un spēja atpazīt emocionālu vardarbību, mobingu, cyberbullying un grupas spiediena izpausmes. Nodarbības gaitā skolēni piedalās sociālpsiholoģiskā aktivitātē “Pūļa efekts”, kurā analizē dažādas situācijas, kas saistītas ar apsmiešanu, klusējošo līdzdalību, grupas ietekmi un atbildību par savu rīcību. Kopīgi tiek izvērtēti arī reāli piemēri no interneta vides, diskutējot par iesaistīto cilvēku emocijām, motīviem un rīcības sekām, kā arī meklējot cieņpilnus un konstruktīvus risinājumus. Tiek pārrunātas iespējas, kur un pie kā vērsties pēc palīdzības problēmsituācijās. Praktiskajā daļā skolēni sadalās grupās un strādā ar speciāli izveidotām situāciju kartītēm. Katra grupa analizē dažādus ikdienā sastopamus scenārijus, meklē iespējamos risinājumus un mācās aizstāvēt savu viedokli, neiesaistoties pazemošanā vai konfliktu saasināšanā. Grupu darbu atbalsta nodarbības vadītāji, kuri palīdz veidot drošu vidi diskusijām, sniedz atgriezenisko saiti un nepieciešamības gadījumā iesaistās situāciju izspēlē. Nodarbības laikā skolēniem ir iespēja anonīmi aprakstīt situācijas no savas pieredzes vai uzdot jautājumus par sev aktuālām tēmām. Noslēguma daļā šīs situācijas tiek anonīmi analizētas kopā ar grupu, veicinot izpratni par dažādiem skatpunktiem, emocijām un iespējamajiem risinājumiem. Papildus skolēni var piedāvāt arī savas situācijas lomu spēļu formātam, kuras kopā ar vadītājiem vai citiem jauniešiem tiek izspēlētas, lai praktiski trenētu cieņpilnu komunikāciju un problēmu risināšanas prasmes. Nodarbības noslēgumā skolēni reflektē par savām vērtībām, attiecību kvalitāti klasē un emocionālo drošību gan ikdienas saskarsmē, gan digitālajā vidē. Tiek rosināta izpratne par katra indivīda atbildību par saviem vārdiem, rīcību un ietekmi uz citiem cilvēkiem. Nodarbība attīsta empātiju, kritisko domāšanu, sociāli emocionālās prasmes un spēju izvērtēt savas rīcības sekas, veicinot cieņpilnu, drošu un atbildīgu uzvedību dažādās dzīves situācijās. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Pilsoniskās līdzdalības caurviju prasme | 7.-9.klašu izglītojamie | Norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Nodarbība ir interaktīva un dinamiska, to vada speciālists ar psiholoģiskām zināšanām, kurš izmanto dažādas metodes un iesaista skolēnus aktīvā līdzdalībā. Nodarbībā tiek integrēti mākslas terapijas un kustību terapijas elementi, kas palīdz veicināt skolēnu iesaisti, sadarbību un izpratni par apskatāmajām tēmām. Nodarbības sākumā skolēni iesaistās iesildīšanās aktivitātēs par robežām, drošību un savstarpējo uzticēšanos. Turpinājumā notiek diskusija par to, kas ikdienā ietekmē viņu izvēles, uzvedību un pašvērtējumu gan digitālajā, gan reālajā vidē. Tiek aktualizēti tādi jēdzieni kā manipulācija, ietekme, personīgās robežas, digitālā identitāte, emocionālais spiediens un atbildīga rīcība. Ar speciāli izveidotu kartīšu, uzdevumu un praktisku piemēru palīdzību skolēni iepazīst šos jēdzienus un mācās atpazīt dažādus ietekmēšanas veidus ikdienas situācijās. Teorētiskajā daļā tiek analizēti reāli piemēri no sociālajiem tīkliem, vienaudžu attiecībām un interneta vides. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantotas lomu spēles, lai palīdzētu labāk izprast dažādas situācijas, cilvēku rīcības motīvus un iespējamās sekas. Nodarbības laikā tiek veikts arī sociālais eksperiments, kura gaitā jaunieši piedzīvo ietekmēšanas procesu praksē. Pēc eksperimenta notiek kopīga refleksija un analīze, palīdzot skolēniem saprast, ka ietekmēt iespējams ikvienu, tāpēc īpaši svarīgi ir attīstīt kritisko domāšanu, spēju izvērtēt informāciju un atpazīt manipulācijas. Nodarbības otrajā daļā skolēni piedalās komandu aktivitātē “Izlaušanās spēle: Manipulācijas slazds”. Darbojoties grupās, jaunieši risina dažādus uzdevumus un situācijas, kurās nepieciešams atpazīt manipulāciju, krāpniecību, dezinformāciju, mobingu, vienaudžu spiedienu un citus digitālās vides riskus. Skolēni diskutē, argumentē savu viedokli, meklē drošākos risinājumus un pieņem lēmumus, balstoties savās vērtībās. Dažos uzdevumos dalībnieki iejūtas dažādās lomās, kas palīdz attīstīt empātiju un spēju paskatīties uz situācijām no dažādiem skatpunktiem. Tiek pārrunāts arī tas, kur iespējams vērsties pēc palīdzības un atbalsta sarežģītās vai nedrošās situācijās. Nodarbības laikā skolēniem ir iespēja anonīmi aprakstīt situācijas no savas dzīves vai uzdot sev aktuālus jautājumus. Noslēgumā šīs situācijas tiek anonīmi analizētas un pārrunātas kopā ar grupu, meklējot iespējamos risinājumus un veicinot savstarpēju izpratni. Nodarbības noslēgumā skolēni reflektē par savām robežām, digitālo identitāti, attiecībām ar citiem cilvēkiem un atbildību par savu rīcību. Tiek apkopotas galvenās atziņas un secinājumi, kas palīdz stiprināt prasmi kritiski izvērtēt informācijas avotus, atpazīt manipulācijas, pieņemt pārdomātus lēmumus un veidot cieņpilnas, drošas attiecības gan klātienē, gan digitālajā vidē. Papildus skolotājiem tiek nodoti metodiskie materiāli, lai tēmas apguvi būtu iespējams turpināt un nostiprināt arī turpmākajās klases stundās un sarunās ar jauniešiem. | |||