Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas, apmēram, 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu  ANNO 1852. Iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.

Āraišu vējenes ir, tā saucamā, holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas tagadējā Latvijas teritorijā parādījušās jau 14.gs. pie pilīm un muižām. Šīm vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē arī par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Dzirnavās mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, kā arī gatavoja putraimus.

Vējdzirnavas darbojušās līdz I Pasaules karam. Tās bija izpostītas un tika atjaunotas 1982.-1984.gadā, pateicoties Gaujas NP. Atjaunošanas darbus vadīja Ādolfs Bitmets, kurš cēlies no senas melderu dzimtas (viņa dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijuši melderi).

Katru gadu vasarā Āraišu vējenēs svin Jēkabus –  Jaunrudzu maizes dienu, kad uz dzirnavām sabrauc maizes cepēji no visas apkaimes. Interesentiem ir iespēja  uzzināt veco meistaru maizes cepšanas „knifiņus”, baudīt līdzatvesto maizīti, piedalīties mazo kukulīšu cepšanā. Bērniem kopā ar vecākiem ir jāizspēlē Kukulīša taka, kurā pildot dažādus uzdevumus ir iespēja uzzināt maizītes tapšanas gudrības.

Grupām, sākot no 10 cilvēkiem, piedāvā sātīgas dzirnavu meldera pusdienas – miežu biezputru ar cūkas kraukšķiem un padzeramais, kā arī saldo maizes zupu ar kultu  krējumu.

Foto no Amatas novada TIC arhīva.