Litenes vārds uz laiku laikiem Latvijas vēsturē saistīts ar Latviešu armijas virsnieku traģisko likteni. Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krasta priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 1930.gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts arī stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, bet turpat netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi.  

1941.gada vasarā nometnes vietā pret latviešu virsniekiem tika vērsts staļinisma terors. Nepilnu pustūkstoti latviešu virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. Savukārt 1941.gada vasaras beigās netālu no šīs vietas pēc hitleriskās Vācijas armijas pavēles nošāva ap 200 mierīgo iedzīvotāju, pārsvarā ebrejus. 20.gadsimta 60.gados te iekārtoja piemiņas vietu.  

Labiekārtojot Latvijas armijas Litenes nometnes vietu, 2020.gada vasarā, tika uzstādīti koka soli un informatīvie stendi ar audiogidu, ierīkota ugunskura vieta, kur īpašā vēsturiskā gaisotnē nobaudīt līdzpaņemto maltīti, izveidots karoga masts ar skatu platformu. Vēsturisko vietu papildina ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstu uzstādītais demilitarizētais lielgabals. Šis prettanku lielgabals gan nav identisks 2. pasaules kara laikā Latvijas armijā izmantotajiem, tomēr šādi lielgabali sākotnēji izmantoti atjaunotās Latvijas armijā.  

Foto no Gulbenes TIC arhīva