Moricsala – viena no pēdējām cilvēku darbības neskartajām vai maz pārveidotajām teritorijām, kur jau vairāk nekā 200 gadu nenotiek cilvēku saimnieciskā darbība.

Moricsalas dabas rezervāts ir vecākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas dibināta vēl cariskās Krievijas laikā – 1912.gadā. Nepilnus 100 hektārus liels ozolu un liepu mežs atrodas Usmas rezervāta salā. Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727.gadā ar nelielu karaspēka daļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka.

Moricsalas unikalitāte ir ļoti vecais mežs, te augošie koki sasniedz pat 500 gadu vecumu. Šī ir mājvieta retām ķērpju, sūnu un kukaiņu sugām. Moricsala ir Latvijas vaboļu paradīze un arī vienīgā zivjērgļu kolonijas vieta Latvijā. Rezervātā konstatētas 222 tauriņu sugas, no kurām dažas nav sastopamas nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā.

Moricsala rezervāts ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”, kā arī Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Moricsalas apmeklējumam nepieciešama īpaša atļauja, ko izsniedz Slīteres Nacionālā parka administrācija.