Ar Eiropā platāko dabisko ūdenskritumu (249 m) saistīta virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto un uz rumbas novietoto zivju ķeramo ierīču dēļ Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Zivis šeit pavasaros un rudeņos lido joprojām. Rumbas platumu ietekmē ūdens daudzums, vidēji tas ir no 200 līdz 250 metru plats, bet palu laikā sasniedz pat 270 metrus! Ūdenskrituma augstums ir no 1,6 līdz 2,2 metriem. Pārgāzni veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.

Foto no Kuldīgas TIC arhīva.