Vēstures liecības – Dobeles pilskalns ar priekšpili, kur tagad redzamas restaurētās Livonijas ordeņa mūra pils drupas un atjaunotā kapella, pirms vācu ienākšanas ir stāvējusi stalta zemgaļu koka pils ar senpilsētu. Tā tur pacēlusies, vēl pirms Dobeles vārds 1254. gadā pirmoreiz tika minēts Zemgales dalīšanas grāmatā. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Dobele bijusi apdzīvota jau pirms mūsu ēras. Pilij vieta ir atrasta Bērzes upes krastā. Austrumos un ziemeļos no upes pilskalns ir 20 – 25 m augsts, rietumu pusē – salīdzinoši zemāks, ar grāvjiem, kas nodrošināja tā aizsardzību. 13. gs. Dobeles apkārtnē notika sīvas kaujas pret krustnešiem. Gandrīz simts gadus zemgaļu pils izturēja neskaitāmus uzbrukumus un aplenkumus. 1289. gadā, kad tālāka pretošanās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja Dobeles pili un aizgāja uz Lietuvu. 1335. – 1347. g. Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla savu mūra pili.
2002. gadā ar Dobeles pilsētas domes atbalstu tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. 2018. gadā trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava, Dobele un Bauska -, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, sāka īstenot kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu – „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”. Tā ietvaros pārbūvi piedzīvojusi Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kā arī pils laukuma teritorija.
Pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils.
PIEDĀVĀJUMS
- Pils ekspozīcijas apskate gida pavadībā (LV, RU, ENG), grupa 15-25 personām, ilgums 40 min – 1 h;
- Pils ekspozīcijas apskate un ekskursija pa pils pagalmu gida pavadībā (LV, RU, ENG, grupa 15-25 personas, ilgums līdz 1,5 h);
- Kultūrizglītojošas muzejpedagoģiskās programmas, radošās darbnīcas, meistarklases, tematiskās ekskursijas (LV, RU, ENG grupai no 10 personām).
56.622746, 23.273024
Foto no Dobeles TIC arhīva
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar Dobeles Pilī veiktajiem atklājumiem, arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem un to, ko tie spēj pastāstīt par pilskalna vēsturi, veicinot interesi par zem mūsu kājām atrodamajiem dārgumiem – vērtīgo informāciju.
Skolēni aicināti iepazīties ar vēsturnieka, arheologa Andra Tomašūna vadītajos izrakumos atklāto 13. gadsimta zemgaļu kultūrslāņa saturu, kā arī iepriekšējos izrakumos, piemēram, senkapos atrasto rotu paraugiem. Klausoties muzeja speciālista stāstījumā, skolēniem iespēja uzzināt par jaunākajiem Dobeles Pils teritorijā veiktajiem izrakumiem un tajos atklāto informāciju par zemgaļu sadzīvi un galvenajām nodarbēm, par kurām liecina atrastie priekšmeti – zvejniecību, metālapstrādi, rotu gatavošanu utt.
Nodarbībā tiek izmantots kvalitatīvu uzskates materiālu klāsts – zemgaļu kultūrslānī atrasto priekšmetu precīzas kopijas, kuras skolēniem būs iespēja atrast izrakumu simulācijā, izmantojot darba rīkus, kurus lietoja arheologa Mārtiņa Rušas vadītajos izrakumos Dobelē 80./90. gadu mijā.
Kopš 1335. gada Dobeles pilskalna pašā augšā slejas Dobeles Livonijas ordeņa pils. Dažādus vēstures notikumus pārcietusi, bojāta, postīta un laupīta, tomēr, gadiem ejot, atdzimusi jaunā veidolā. Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela no jauna savas durvis vēra 2021. gadā un šobrīd pils ir Dobeles novada muzeja filiāle.
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar saktām, kuras ir atrastas arheoloģiskajos izrakumus Zemgalē, īpašu uzmanību veltot viduslaiku kapsētai Dobelē un Dobeles zemgaļu pilskalna arheoloģiskajā izpētē atrastajām saktām. Viduslaiku kapsētā Dobelē tika atrasta un arheoloģijā izpētīta vislielākā riņķsaktu kolekcija Latvijā, īpaši stūrsaktas.
Tiek iepazīta saktu daudzveidība, to materiāli, pētītas atšķirības to dizainā, ornamentos un laikmeta modē, kā arī apzināta rotkaļu amatniecība un amata prasmes Zemgalē no 12. līdz 17. gadsimtam.
Nodarbība radīta, piedāvājot skolēniem iepazīties ar senajiem amatiem un darba rīkiem. Skolēni uzzina par dažādiem amatniekiem, kas tradicionāli bijuši sastopami viduslaiku pilīs (kalējs, pinējs, ādas meistars, podnieks, kaula meistars, vērpēja, audēja) un to radītajiem priekšmetiem, t.sk. Dobeles Livonijas ordeņa pilī, bez kuriem dzīve viduslaikos nebūtu iedomājama. Īpaši izcelti tiek tradicionālie materiāli, salīdzinot tos ar mūsdienu materiāliem. Interaktīvā veidā, izmantojot tausti, skolēni aicināti iepazīties arī ar amatnieku darba rīkiem. Daudzi no tiem ir maz atpazīstami (vērpējas vārpstiņa, plostnieka āķis vai audējas celaines un saiva).
Kopš 1335. gada Dobeles pilskalna pašā augšā slejas Dobeles Livonijas ordeņa pils. Dažādus vēstures notikumus pārcietusi, bojāta, postīta un laupīta, tomēr, gadiem ejot, atdzimusi jaunā veidolā. Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela no jauna savas durvis vēra 2021. gadā un šobrīd pils ir Dobeles novada muzeja filiāle, kurā iespējams baudīt pastāvīgu vēsturisko ekspozīciju.
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar Dobeles Pils pastāvīgajā vēsturiskajā ekspozīcijā redzamajām senajām zemgaļu rotaslietām un to, ko tās spēj pastāstīt par zemgaļu rotāšanās tradīcijām, materiāliem, no kādiem rotas darinātas un rotaslietu darināšanas tehnikām. Līdzās tam skolēni aicināti apskatīt un aptaustīt ekspozīcijā redzamo rotu reprodukcijas, gūstot priekšstatu par to, cik smalks un sarežģīts bijis rotkaļa darbs senatnē. Nodarbības otrajā daļā skolēniem iespēja radoši līdzdarboties savās seno zemgaļu rotaslietu interpretācijās, smeļoties iedvesmu no redzētā un uzzinātā.
Dobeles Livonijas ordeņa pils, kas Dobeles pilskalnā uzcelta 1335. gadā, ir piedzīvojusi dažādus vēstures notikumus, ieskaitot postījumus un izlaupīšanu. Tomēr gadu gaitā tā ir atjaunota, un 2021. gadā no jauna tika atvērta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kas ir Dobeles novada muzeja filiāle.