PAR MUZEJU
Muzejs popularizē novadā dzīvojošo iepriekšējo paaudžu radītās un laikmeta jaunradītās materiālās un nemateriālās vērtības ar atbilstošu kolekciju, ekspozīciju, izstāžu un izglītojošo pasākumu veidošanu. Muzeja krājumā 19000 vienības. Tas atspoguļo novada vēsturi, saimniecisko, izglītības un kultūras attīstību, ievērojamu personību lomu dažādos novada un valsts vēstures notikumos.
PIEDĀVĀJUMS
- Polikarpa Čerņavska keramikas mājā pamatekspozīcijas MŪŽS VIRPAS APĻOTS kopīgais vēstījums ir sirsnīgs stāsts, veltīts Silajāņu keramikas meistaram Polikarpam Čerņavskim (1923-1997). Tā saturu palīdz atklāt muzeja krājuma kolekciju priekšmeti: podnieka virpas, darbarīki un krāšņie keramikas izstrādājumi.
Talsu iela 21. Iepriekšēja pieteikšanās. Tālr. +371 29429630, +371 65322731 E-pasts:cencers@inbox.lv
-
Pamatekspozīciju Muzeja stāsti Latvijai veido deviņi atsevišķi stāsti par Preiļu kā apdzīvotas vietas vēsturisko ainu no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ekspozīcijā caur Preiļu novada vēstures materiālajām liecībām un cilvēku dzīvesstāstiem tiek atspoguļoti Latgales pagātnē zīmīgi notikumi, kas ir veidojuši šodienas Latvijas cilvēka dzīves uztveri un viņa vērtības. Ekspozīciju veido deviņi atsevišķi un dizainā atšķirīgi stāsti, kuri kopumā sniedz informāciju par Preiļu zemes veidošanos un attīstību no vēlā dzelzs laikmeta līdz mūsdienām: Bagātā latgaliete, Muižnieku laikmets, Mana vectēva dzīve vecajā līdumā, Kalējs kala, Latgales brīvības ceļš, Preiļu tirgū, Karoga stāsts, Kas tas ir – kolhozs, Brīvība ielās.
- 1817. gadā uzbūvētajā un 2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotās itāļu renesanses gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras. Raiņa bulvāris 23.
- Atklātajā mācību krātuvē Mārga iepazīstina ar 19. gs. sadzīves un iedzīves priekšmetiem, palīdz izzināt pūra lādes saturu. A.Paulāna iela 4.
EKSKURSIJAS
- Pa Preiļu parku,
- Uz 19. gs ebreju kapsētu, Holokausta upuru memoriālu un pieminekli ebreju kopienai Preiļos.
Foto no Preiļu TIC arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbība ietver ekspozīcijas sadaļas “Mana vectēva dzīve vecajā līdumā” apskati, kuras stāsts, papildināts ar atbilstošām skaņām (lauku sēta, talkas dziesmas) un projekcijām, atraktīvi un savdabīgi vēsta par Latgales zemnieku darbiem un sadzīvi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Latgales mājās izmantotajiem iedzīves priekšmetiem un tekstilijām. Apskatot eksponētos unikālos muzeja nacionālā krājuma priekšmetus, skolēni rod priekšstatu par bagāto novada kultūrvēsturisko mantojumu, amatu prasmēm un tradīcijām.
Lai veicinātu kultūras mantojuma vērtību izpratnes stiprināšanu, latvisko prasmju un tradīciju pārmantošanu, nodarbībās iekļauta skolēnu praktiska darbošanās gan ar dabas, gan mūsdienīgiem materiāliem. Apgūstot gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijas, skolēni iepazīst un, atbilstoši tēmai, mācās vīšanas, tīšanas, vēršanas, siešanas, pīšanas u. c. pamatprasmes, diskutē par seno arodu integrēšanu mūsdienu vidē.
Nodarbības ietvaros skolēniem tiek piedāvāta iespēja mācīties netradicionālā vidē – ekspozīcijā “Mūžs virpas apļots” un podnieka darbnīcā.
Nodarbības gaitā skolēni noskatās videomateriālu, klausās stāstījumu un izzin ekspozīciju, vēro māla virpošanas paraugdemonstrējumus uz Polikarpa Čerņavska virpas. Iegūtās zināšanas nostiprina, izspēlējot spēles “Latgales keramikas trauku pamatformas” vai “Māla ceļš”.
Nodarbības otrajā daļā skolēni nosaka roku veiklības un individuālo prasmju saderības pakāpi meistara, tradicionālo Latgales keramikas vērtību pārzinātāja Raivo Andersona vadībā. Ievērojot vecumposmus, skolēni radoši darbojas ar mālu – veido, dekorē, virpo, kā arī izmēģina podnieka darba rīkus. Vidusskolu jaunieši papildina zināšanas kulturoloģijā par tēmām kultūras kanons, personība, zīmes un simboli. Apgūstot darba rīku un procesu nosaukumus, un latgaliskos podnieku profesionālismus, skolēni bagātina zināšanas latviešu un latgaliešu valodās.
Nodarbībā skolēni iepazīst muzeja ekspozīcijas sadaļu “Mana vectēva dzīve vecajā līdumā”. Centrālais ekspozīcijas priekšmets ir keramiķa Andra Ušpeļa darinātais maizes trauks, uz kura ciļņos attēloti lauku dzīves sižeti: aršana, sēšana, kulšana, malšana, mīklas mīcīšana un maizes dalīšana un kas veido stāstu par Latgales zemnieku darbiem un sadzīvi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā.
Skolēni izdzīvo garo maizes ceļu no līdumu līšanas līdz “zelta graudu birumam” vizuālās komunikācijas risinājumā. To papildina interaktīva izglītojošā spēle “Griezīsim dzirnaviņas”. Prezentācija – maizes tēmas atainojums latviešu mākslinieku darbos – rāda maizi kā simbolu un latviskās identitātes zīmi, rosina cieņu un piederības sajūtu savai zemei. Mutiskā saziņa par dažādiem maizes veidiem ir papildināta ar spēles elementiem.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar muzeja krājuma kolekciju vēstījumu – no amatniecības pamatvērtībām līdz lietišķās mākslas daiļdarbiem, sniedzot zināšanas par linkopību, linu pārstrādes produktu dažādību un izmantošanu.
Skolēni iepazīst muzeja krājumā saglabāto linu apstrādes darbarīku kolekciju un plašo tekstilmateriālu kolekciju (linu izstrādājumi) no pūra tīnes. Nodarbības praktisko darbu daļā dalībnieki apskata linus, salīdzina dažādas pogaļas – kokvilnas, magoņu, linu –, izveido diega paraugu no linu stiebra. Atbilstoši vecumposmam, skolēni var īstenot dažādas aktivitātes no linu pārstrādes procesā iegūstamajiem produktiem – diegiem, šķiedras, auduma, pakulām (ekoloģiskas linu rotas “Pogaļa” izgatavošana, linu lellītes izgatavošana, pakulu auklas vīšana).
Nodarbībā skolēni gūst priekšstatu par tēlniecības veidu – medaļu mākslu – kā patstāvīgu mākslas vērtību.
Skolēni vēro māla medaļas izgatavošanas procesu videomateriālā, iepazīst medaļu un monētu veidus Preiļu muzeja krājuma materiālos. Netieši iepazīstot medaļmākslinieka Jāņa Strupuļa izstādes “Atskats” darbus, apgūst jēdzienus plakete, averss, reverss, medaļas vai monētas plastiskais modelis.
Nodarbības otrajā daļā patstāvīgi tiek veidots medaļas vai monētas plastiskais modelis.
Nodarbības laikā skolēniem ir iespēja iepazīt Preiļu novada kultūrtelpas vērtības iesaistošā un aizraujošā veidā. Nodarbība sākas muzeja pamatekspozīcijā, kur skolēni, saņem refleksiju uzdevumus planšetēs, kuras veicinās padziļināti izpētīt ekspozīciju un papildinās izziņas procesu arī nākamajos muzeja objektos.
Nodarbības turpinājumā skolēni apmeklē vairākus muzeja objektus: atvērto muzeja krājumu parka vārtsarga namiņā, tēlniecības vecmeistares Ēvī Upenieces skulptūru izstādi parka kapelā un mūsdienīgo brīvdabas stendizstādi “Godība. Paspēle. Atspulgi” pie Preiļu pils. Katrā no šīm vietām skolēniem iespēja izzināt Preiļu novada vēstures attīstību, iepazīt muzeja krājuma priekšmetus, kā arī piedzīvot senās parka leģendas autentiskā vidē.
Nodarbības noslēgumā skolēni aicināti uz sarunu, kuras laikā iespēja dalīties savos iespaidos, emocijās, pieredzē un jauniegūtajās zināšanās.
*Nodarbības saturs un norise tiek pielāgota konkrētai skolēnu vecuma grupai.
Nodarbības laikā skolēni caur iesaistošām aktivitātēm iepazīstas ar arheoloģijas disciplīnu un Latvijas aizvēsturi un gūst jaunas un padziļinātas zināšanas par tuvākās apkārtnes nozīmīgākajiem arheoloģijas pieminekļiem – Jersikas pilskalnu un Kristapiņu kapulauku.
Nodarbība sākas ar ievadprezentāciju par arheoloģijas disciplīnu un kultūras mantojuma nozīmīgumu un tā saglabāšanas nepieciešamību. Turpinājumā skolēni, izmantojot magnētiskos stendus un magnētiņus ar arheoloģisko izrakumu laikā iegūtu priekšmetu attēliem, mācās atpazīt latgaļu vīriešu un sieviešu rotas, iepazīst latgaļu apbedīšanas tradīcijas, kā arī izzina Jersikas pilskalna kultūrslāni.
Nodarbības otrā daļa veltīta arheologa profesijai – skolēni, iejūtoties arheologa lomā, mēģina atrast, apraksta un izanalizē dažādus artefaktus, kā arī aplūko arheoloģisko izrakumu laikā iegūtus priekšmetus no Preiļu muzeja krājuma.
*Nodarbība paredzēta 3.–8. klasei.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda 2019. gada mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma”” satura radīšana” atbalstu.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Latvijas valsts simboliku, tās vēsturi, rosināt radoši atzīmēt valsts svētku dienas – 4. maiju, 11. novembri, 18. novembri.
Praktiskajās nodarbībās 1.–4. klašu skolēni gatavo Latvijas valsts simbola – sarkanbaltsarkanā karoga – miniatūru atveidu no pērlītēm, kuru izmanto svētku laikā, paužot piederību Latvijas valstij. 5.–8. klašu skolēni darina patriotiskas piespraudes vai rokassprādzes.
Nodarbībās ir iespēja atkārtot Latvijas valsts himnas tekstu un glītrakstā to uzrakstīt uz speciāli noformētām darba lapām.
Programmas 1. nodarbībā skolēni apmeklē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un izzina Preiļu ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Iepazīstoties ar Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatu, skolēni veido emocionālu saikni ar holokausta traģisko realitāti Preiļos 1941. gada vasarā.
2. nodarbība ir Preiļu holokausta upuru memoriāla apmeklējums, kura laikā skolēni uzzina par holokausta upuru piemiņas saglabāšanu Preiļos mūsdienās.
Nodarbībās tiek pārrunātas tādas ar vēstures mācību priekšmetu saistītas tēmas kā Otrā pasaules kara norises Latvijā, holokausts, nacisms, kolaboracionisms.