Iebraucot Krāslavā no Rīgas puses, ciemiņus sagaida Adamovas pilskalns – tas atradās Daugavas senlejas malā starp divām dziļām gravām. Kalna augstums sasniedza 40 m. Adamovas pilskalns, tāpat kā citi Daugavas pilskalni, bija apdzīvots ilgu laiku. Šajā vietā arī meklējami Krāslavas pirmsākumi. 1960. gadu beigās, arheoloģiski nepētīts, pilskalns tika nolīdzināts un iznīcināts, tam pāri ierīkojot jauno Rīgas – Krāslavas šosejas trasi. Pašlaik pilskalna skatu lau­kums ir iemīļota krāslaviešu un viesu pastaigu un atpūtas vieta.

Krāslavas krēsls

Adamovas pilskalnā, kur paveras lielisks skats uz Krāslavu un Daugavas ieleju, ir uzstādīts jauns vides objekts- Krāslavas krēsls. Kāpēc tieši krēsls? Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar Krāslavas pilsētas nosaukumu. Viens no Krāslavas nosaukuma rašanas skaidrojumiem vēsta par to, ka nosaukums nāk no latgaliešu vārda “krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kuri pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem par to, ka agrāk, kad Daugava vēl bija kuģojošā tirdzniecības artērija, daudz plostu uzskrēja uz sēkļiem pie Krāslavas, kas arī veidoja analoģiju vārdam “krāsls” – krēsls. Objekta izveide un uzstādīšana ir biedrības „Kruoslovys amatnīku broliste” iniciatīva.