🌿 Par mums
Gaujas Nacionālā parka dabas centra telpā ir iespēja iepazīties ar Gaujas senlejas ģeoloģiju un dabas vērtībām, devona laika smilšakmens iežiem un alām, daudzām Latvijā sastopamām augu un dzīvnieku sugām, kā arī apgūt jaunas zināšanas par Gauju un tās rašanos, iesaistoties praktiskās nodarbībās – izmantojot spēles, interaktīvu inventāru, aizraujošus apskates materiālus.
Dabas centra apmeklētāji var apskatīt iežus, kas radušies jau devona laikos, izpētīt iežu paraugus ar mikroskopu un lupām, uzzināt, kā veidojusies Gaujas gultne un veidot to paši ar savām rokām, noskaidrot, kādas sugas dzīvojušas upē un tās tuvumā pagātnē un mūsdienās, kā arī gūt iedvesmu biežāk doties dabā.
📚 Piedāvājums
Pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un skolēniem ir izveidots nodarbību piedāvājums, par pamatu ņemot mācību programmu.
Nodarbības notiek gan iekštelpās, gan dabā Gaujas Nacionālajā parkā.
🔎 Dabas izziņa un praktiska darbošanās
Dabas centrā iespējams:
- iepazīt Gaujas senlejas ģeoloģiju un dabas vērtības;
- izzināt devona laika smilšakmens iežus un alas;
- iepazīt Latvijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas;
- uzzināt par Gauju un tās rašanos;
- apskatīt devona laikos radušos iežus;
- pētīt iežu paraugus ar mikroskopu un lupām;
- izzināt Gaujas gultnes veidošanos un praktiski veidot to pašiem;
- uzzināt par sugām, kas dzīvojušas upē un tās tuvumā pagātnē un mūsdienās;
- mācīties, izmantojot spēles, interaktīvu inventāru un apskates materiālus.
👥 Mērķauditorija
1.–12. klašu skolēni, studenti un pieaugušie grupās līdz 25 cilvēkiem.
Nodarbību piedāvājums ir izveidots arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem.
🔬 STEM projekta norises
Dabas centrā tiek piedāvātas arī STEM projekta norises.
Ar aktuālajām STEM programmām, to mērķgrupām un pilnajiem aprakstiem iespējams iepazīties zemāk pievienotajā STEM norišu katalogā.
🔗 Skatīt STEM norišu katalogu ↓
💶 Cenas
- Dabas izglītības nodarbība dabas centrā un apkārtnē – 45,00 EUR par nodarbību (grupai līdz 30 cilvēkiem, līdz 2 stundām).
- Dabas izglītības nodarbība izbraukumā – 40,00 EUR stundā.
Izbraukuma nodarbībām papildus tiek pieskaitīti ceļa izdevumi.
👉 Skatīt detalizētu Dabas aizsardzības pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi
ℹ️ Praktiskā informācija
- Grupas lielums: līdz 25 cilvēkiem
- Iepriekšēja pieteikšanās: obligāta grupu apmeklējumiem, vēlams vismaz trīs dienas iepriekš
- Darba laiks: otrdienās, trešdienās un ceturtdienās 10.00–16.00
- Vides pieejamība: dabas centrs pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslos
📍 Pieteikšanās
Tālrunis:
+371 26433668 (Anda Andrušaite)
E-pasts:
anda.andrusaite@daba.gov.lv
gauja@daba.gov.lv
Pilns neformālās izglītības piedāvājums:
Skatīt Dabas aizsardzības pārvaldes dabas centru nodarbību piedāvājumu
Info no STEM un pilsoniskās līdzdalības kataloga
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsrdzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Mērķis ir pilnveidot prasmes atpazīt ārstniecības, indīgos un aizsargājamos augus, veidojot izpratni par to nozīmi un lietojumu. Nodarbību sāk ar īsu iepazīšanos un sarunu par to, vai visi augi ir ēdami. Kopīgi tiek secināts, ka augus var iedalīt pēc to pielietojuma. Tālāk skolēni iepazīst ārstniecības augus, dalās ar zināšanām par tiem, veic aktivitāti, veidojot augu vainagu, izvairoties no aizsargājamiem augiem, un mācās atšķirt indīgos augus, pētot to attēlus. Nodarbība noslēdzas ar pārgājienu dabā, novērojot augus, ievērojot dabas saudzēšanas principus, un praktisku uzdevumu par zāļu tējām. Noslēgumā – jautājumi un pateicība par dalību. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV -2150 | |
| Norises laikā skolēni iepazīs dabas un cilvēka veidotas teritorijas kokrētā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Sarunā skaidros, kas kopīgs un atškirīgs, kā cilvēku darbības ietekmē augu un dzīvnieku sugas, uzsverot piemērotas dzīves vides nozīmi savvaļas dabā. Spēlē “Izzūdošā dzīves vide” izglītojamie grupās simulēs dabas sistēmu: augi, zālēdāji, plēsēji un zemes īpašnieki. Katrs pieņems lomu, rīkosies un pēc tam diskutēs par sekām – kādas sugas izzuda un kāpēc. Noslēgumā analizēs vietējos piemērus, domās, kā samazināt negatīvo ietekmi un izteiks idejas dabas daudzveidības saglabāšanai. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV 2150 | |
| Nodarbības mērķis – veidot izpratni par dzīvajiem organismiem, to dzīvošanai nepieciešamajiem apstākļiem un pārmaiņām, kas notiek ar dzīvajiem organismiem, tiem augot un attīstoties. Darbs gan telpās, gan arā, lai salīdzinātu vismaz divas ekosistēmas. Pēc īsas instruktāžas skolēni tiek sadalīti grupās, katra pēta vienu ekosistēmu un atrod 5 tai raksturīgus organismus. Grupas prezentē atradumus, veido barības ķēdes un modelē to izmaiņas ārkārtējos apstākļos (sausums, lietavas, piesārņojums). Grupu apmaiņa ar novērojumiem, diskusijas par sekām. Noslēgumā uzsver ekosistēmu savstarpējo saistību un to nozīmi dzīvei dabā. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Mērķis – izprast, ka dzīvais un nedzīvais dabā ir savstarpēji saistīts. Skolēni mācīsies atšķirt dabas elementus, novērot augus un dzīvniekus, izzināt pielāgojumus videi. Sākumā grupās šķiros dotos objektus, secinot, kas ir dzīvs un nedzīvs. Pēc tam, strādājot pāros dabā, meklēs “vēja burtus” un analizēs to saistību ar vidi. Skolēni individuāli pētīs objektus ar lupu, veiks novērojumus 2x2 kvadrātā un noslēgumā prezentēs atradumus mini “zinātniskajā konferencē”. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Mērķis - veidot izpratni par dzīvajiem organismiem, to dzīvošanai nepieciešamajiem apstākļiem un pārmaiņām, kas notiek ar dzīvajiem organismiem, tiem augot un attīstoties. Dalībnieki sastājas aplī un nosauc sev zināmus dzīvniekus. Pēc tam viņi tiek sadalīti grupās pa trim, un katra grupa saņem kāda dzīvnieka attēlu vai masku, piemēram, zaķa, lāča, vāveres vai lapsas. Uz grīdas/ galda tiek izliktas barības kartītes, un bērniizvēlas, ko konkrētais dzīvnieks varētu ēst. Kad izvēle ir veikta, viņi salīdzina izvēlēto barību ar dzīvnieka “pusdienu šķīvi” un kļūdu gadījumā samaina ēdamlietas. Noslēgumā ir kustību spēle, kurā dalībnieki sadalās pēc dzīvnieku ēdiena veida – zālēdāji, plēsēji un visēdāji. Izdiskutē par šo dzīvnieku dzīvesvietu, barības iegūšanas veidu. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Skolēni iepazīst dzīvos organismus, to augšanai nepieciešamos apstākļus un pārmaiņas attīstības laikā. Nodarbība sākas ar sarunu par kokiem, sūnām un ķērpjiem, izceļot to atšķirības. Noskaidro, kas ir dižkoks. Radošajās aktivitātēs “koka būvēšana” un “dzīvnieks” skolēni nostiprina iegūtās zināšanas. Pēc tam grupās pēta divus kokus ar dažādu apgaismojumu, izmantojot mērlenti, termometru un darba lapas. Tiek vērtēta koku suga, stumbra virsma, apkārtējā vide un koka "emocionālais" stāvoklis. Novērojumus skolēni prezentē “zinātniskajā konferencē” un meklē konkrētas augu sugas dabā. Noslēgumā seko diskusija par pētījuma pieredzi. Nodarbībā integrēti mācību priekšmeti: latviešu valoda un matemātika. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Nodarbības mērķis – pilnveidot izpratni par vidi un organismu evolucionārajām pārmaiņām, pētīt organismus noteiktā teritorijā. Nodarbībā skolēni veido ĪADT modeli, attēlojot funkcionālās zonas: kodolzona, buferzona un attīstības zona. Grupa iezīmē robežas, izvieto objektus un plāno zonu izmantošanu. Dalībnieki ieņem lomas un apsver tūrisma plūsmu, produktu ražošanu un dabas resursu izmantošanu. Noslēgumā – prezentē savu ĪADT un attīstības plānus. Pēc nodarbības dalībnieki spēj atbildēt uz jautājumiem » Kas ir ĪADT? » Kas ir bioloģiskā daudzveidība? » Kas nosaka bioloģisko daudzveidību? » Kas ietekmē bioloģisko daudzveidību? | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Izglītojamie iepazīst savvaļas sugas dažādās ekosistēmās, tās apdraudošos faktorus un aizsardzības principus, darbību un rīcību ceļojot. Norises pamatu veido prezentācija par Vašingtonas konvenciju par tirdzniecību ar starptautiski apdraudētām augu un dzīvnieku sugām, konfiscēto īpatņu iepazīšana, darbs ar materiāliem/CITES sugu saraksti u.c., un diskusija par to, kas ir ceļojuma vērtīgākie ieguvumi, ko vest /nevest no ceļojuma un katra atbildību sugu aizsardzībā. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Mērķis: izpētīt noteiktas teritorijas organismu daudzveidību, modelēt barošanās tīklus, izvērtējot ekosistēmu ietekmējošos abiotiskos, biotiskos un antropogēnos faktorus. Tiek veikts starpdisciplinārs pētījums vietējā ūdenstilpnē, izmantojot noteicējus un instrumentus. Ievāc un nosaka ūdens bezmugurkaulniekus, novēro piekrastes augus, analizē piesārņojumu un tā ietekmi uz iegūtajiem datiem. Izveido barošanās ķēdes, secina par organismu daudzveidību un ekosistēmas stabilitāti ilgtermiņā (piem., eitrofikācija, piesārņojums). Sagatavo kopsavilkumu un prezentē pētījuma rezultātus. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV 2150 | |
| Ekosistēmu veido noteiktas augu un dzīvnieku sugas noteiktā teritorijā un abiotiskā vide – nedzīvās dabas faktori, kuri ietekmē apkārtējo vidi – temperatūra, gaisma, mitrums, augsne, augsnes skābums (pH), sāļu daudzums, minerālvielu (barības vielu) daudzums, teritorija, vairošanās vietas. Kādas ekosistēmas skolēni zina? Kādas ir to atšķirības? Kādas ekosistēmas dalībnieki šodien šķērsoja, ejot uz skolu vai dodoties uz dabas izglītības centru? Dalībnieki sadalās grupās, izmanto noteicējus, atpazīst apkārt esošos organismus un noskaidro sīkāku informāciju par tiem. Kā šie organismi ir pielāgojušies, lai izdzīvotu konkrētajā ekosistēmā un kāds ir to dzīves cikls? Nodarbībā tiek piedāvāts arī darbs ar jau iepriekš sagatavotiem materiāliem un spēlēm, lai nostiprinātu esošās zināšanas un gūtu jaunas. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centrs, Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Nodarbība sākas ar stāstu par dažādām ekosistēmām un to iemītniekiem. Spēlē “Barošanās tīkls” skolēni apgūst ekosistēmas elementu savstarpējās saites un cilvēka ietekmi. Ar pēdu atlējumiem un ekskrementu paraugiem tiek apgūtas dzīvnieku pēdas dabā. Turpinājumā dabas takā grupās tiek novēroti un noteikti augi, dzīvnieku pēdas, mērīta gaisa, augsnes un ūdens temperatūra. Skolēni veido parauglaukumus, pieraksta datus par augsni, mitrumu un sugu daudzveidību, modelē barības ķēdes (ražotājs, augēdājs, gaļēdājs, visēdājs) un salīdzina dabisko ekosistēmu ar cilvēka veidotu vidi. Noslēgumā – rezultātu prezentēšana un secinājumi par dabas saudzēšanu. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV - 2150 | |
| Nodarbība sākas ar sarunu par ezeriem un upēm, īpaši uzsverot, ka šajās ūdens tilpnēs sastopams saldūdens. Seko uzdevums par upēm,to garumiem un ezeriem un to vidējiem dziļumiem. Skolēni izmanto ĪADT karti, lai precīzāk noteiktu upju garumus. Pēc tam dalībnieki veic pētījumu par upju vai ezeru dzīvniekiem un augiem, izmantojot protokolu un pētījuma instrumentus. Pētnieki veic ūdens kvalitātes testēšanu, noskaidrojot, kāda veida dzīvnieki un augi sastopami ūdenī, un kā tie ietekmē ūdens kvalitāti. Pārrunā kā notiek elpošana dažādās vidēs – ūdenī, gaisā. Kopīgi tiek pārrunāti ūdens dzīvnieku un augu mijiedarbības principi, un tiek uzsvērts, kā cilvēka darbības var ietekmēt upes ekosistēmu. Skolēni arī apgūst, kā pareizi izmantot instrumentus, lai veiktu ūdens parauga analīzi. Nodarbības noslēgumā, pēc 25 minūtēm praktiskajām aktivitātēm, katra grupa dalās savos novērojumos un pieredzē. Noslēgumā skolēni atgriež dzīvniekus atpakaļ ūdenī. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Baznīcas iela 3, Sigulda, LV 2150 | |
| Nodarbības mērķis – padziļināt izpratni par organismu savstarpējām attiecībām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Skolēni iepazīstas ar invazīvo un ekspansīvo sugu jēdzienu un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Darbojoties grupās, viņi analizē apgalvojumus un izvēlas pareizo invazīvo sugu definīciju. Katras grupas uzdevums ir izpētīt augu un dzīvnieku sarakstu, pasvītrot pazīstamos un atzīmēt tās sugas, kuras, viņuprāt, ir invazīvas un apdraud Latvijas dabu. Tiek pārrunāti arī invazīvo sugu izplatīšanās ceļi – gan ar cilvēka darbību saistītie, gan dabiskie. Skolēni dodas dabā, lai apskatītu invazīvo sugu piemērus (ja tie ir tuvākajā apkārtnē). Noslēgumā katrs dalībnieks nosauc vienu jaunu atziņu par invazīvajām sugām. Ja gadalaiks un apstākļi to pieļauj, dalībnieki arī dodas dabā, lai tās apskatītu. | |||