Ludzas Lielā Sinagoga – vecākā koka sinagoga Baltijā, celta rabīna V. Altšulera laikā 1800. gadā kā koka māja un apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem. Tā ir viena no kādreiz pastāvējušiem 7 pilsētas ebreju lūgšanu namiem, viena no nedaudzajām 19. gs. radītajām visvecākajām sinagogām Eiropā. Kara gados izpostīta un  nupat restaurēta pirmatnējā izskatā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle ar lūgšanu telpu, modernām ekspozīcijām kinodokumentālistam Hercam Frankam un viņa tēvam Ludzas fotogrāfam Vulfam Frankam, kā arī Ludzas ebreju dzimtu likteņu ekspozīciju. Īpaši vērtīgas ir ne vien senās koka konstrukcijas, bet arī zvaigžņotās debess jums griestos, restaurētie senie zīmējumi un mēbeles.

19.-20. gadsimtu mijā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzālemi, jo tolaik Ludzā 59% no visiem iedzīvotājiem bija ebreji. Par ebreju traģisko likteni vēsta piemiņas akmens 1941. gadā nošautajiem ebrejiem bijušā geto vietā, blakus sinagogai. J.Soikāna ielā atrodas ebreju senkapi.

Foto no Ludzas TIC arhīva.