1879. gada 22. maijā vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds dibina ostas pilsētu nosaucot to sava brāļa – Kurzemes gubernatora (1868.-1885.) Paula Lilienfelda vārdā – Paulshafen – Pāvilosta un ieliek pamata akmeni pirmajai mūra ēkai Pāvilostā – loču mājai.
- Ieejas maksa: pieaugušajiem EUR 3.00,
- skolēniem, studentiem EUR 1.00
- Izstādes apmeklējums EUR 1,00 (ģimenēm ar 3+karti -50%)
- Gida pakalpojumi muzejā par vienu ekskursiju EUR 5,00 (līdz 15 cilvēku grupai); EUR 10,00 virs 15 cilvēku grupai
- Gida pakalpojumi ārpus muzeja par vienu ekskursiju € 20,00
Foto no Dienvidkurzeme.travel arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Padomju laikā no Kolkas līdz Bernātiem Baltijas jūras piekraste bija slēgta un militarizēta, jo Latvijas jūras piekraste bija PSRS Rietumu robeža. Arī Pāvilosta jau 1946. gadā kļuva par slēgto zonu, te atradās 14. robežsargu postenis, sakaru un radiotehniskā daļa, pretgaisa aizsardzības bāze un armijas degvielas noliktava. Tam visam blakus dzīvoja un strādāja vietējie cilvēki.
Nodarbības mērķis ir palīdzēt skolēniem izprast padomju okupācijas posmu, balstoties Pāvilostas un tās apkārtnes notikumos un vēstures avotos. Skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīcijas “Padomju laiki Pāvilostā. 20. gadsimta 50. – 80. gadi” materiāliem, izmanto muzeja krājumā esošas vēstures liecības, kā arī noskatās filmas “Pāvilostas ciemata sadzīve 20. gadsimta 50. – 80.gados”, kurā ir iekļauti 8 atmiņu stāstījumi, fragmentus.
Skolēni tiek sadalīti komandās, nodarbībai turpinoties pēc parlamentāro debašu noteikumiem; debašu tēma: “Padomju laiki bija/nebija laiks bez izvēles”. 9. – 12. klašu skolēniem tiek piedāvāts izveidot un prezentēt propagandas plakātu.
Nodarbības laikā muzeja ekspozīcijā “Saka – osta – Pāvilosta” skolēni aicināti iepazīties ar Pāvilostas pilsētas un tās apkārtnes vēsturi. Muzejs atrodas senākajā mūra ēkā Pāvilostā, kuras pamatakmeni 1879. gadā ielika vācbaltiešu izcelsmes muižnieks Otto fon Lilienfelds, kurš tiek uzskatīts par Pāvilostas kā apdzīvotas vietas dibinātāju.
Ekspozīcijā ir apskatāms, t.sk. Lilienfeldu dzimtas vapenis, taču Pāvilostas un tās apkārtnes vēstures notikumi sniedzas daudz tālākā pagātnē. Skolēni aicināti apskatīt vietējās akmens laikmeta liecības, uzzināt, kāda saistība Pāvilostai ir ar hercogu Jēkabu, kad Pāvilostā tika būvēti burukuģi, kā Pāvilosta ir saistīta ar Liepājas Karostas būvniecību 19. gadsimta beigās, aicināti noskaidrot, kas ir gardemāns , aplūkot Sakas tautas tērpu un tuvāk iepazīt vairākas nozīmīgas personības.
Stāstījumu papildina “Smilšu pulkstenis” – ekspozīcijā izvietots digitāls ekrāns stilizēta smilšu pulksteņa formā, kurā ietverta informācija par Pāvilostu 100 gadu garumā –, kas interaktīvi papildina vēstures izzināšanu, kā arī vairāki līdzdalības uzdevumi u.c. aktivitātes, ar kuru palīdzību skolēniem tiek piedāvāts izprast Sakas pagasta un Pāvilostas vēsturisko saistību, Pāvilostas dibināšanas un attīstības vēsturi un apzināties šīs apdzīvotās vietas nozīmi valsts kontekstā.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam.
Nodarbības laikā skolēni iepazīst Pāvilostas muzeja Tīklu mājas pastāvīgo ekspozīciju “Jūriņ prasa smalku tīklu”, kas vēsta par zvejniecības vēsturi Baltijas jūras piekrastē. Ekspozīcijā apskatāmi seni zvejniecības darbarīki un zvejnieku sadzīves un saimniecības priekšmeti, kas piedāvā izprast zvejnieku un viņu ģimeņu ikdienas gaitas 19.–21.gadsmtā.
Skolēni acināti līdzdarboties nodarbībā, grupā veicot piedāvātos uzdevumus, kas saistīti ar ekspozīcijā esošo priekšmetu izzināšanu, t.sk. iesaistoties sarunā par ekspozīcijas priekšmetu nozīmi un pielietojumu, sniedzot ziņas par saviem “atklājumiem” pārējiem.
Nodarbības noslēgumā skolēni aicināti doties virtuālajā zvejā Sakas upē un Baltijas jūrā. Skolēni, izmantojot 3D brilles, varēs ļoti reāli iejusties nēģu zvejnieka lomā Sakas upē un dosies jūrā zvejot reņģes un grunduļus ar “Baltika” tipa kuģi.
Pāvilostas novadpētniecības muzejā ir savākta bagātīga ar zvejniecības nozari saistīta priekšmetu kolekcija. Vairumā gadījumu priekšmeti izmantoti daudzās paaudzēs un muzeja krājumos tos nodevuši vietējie iedzīvotāji.