Skrīveri ir slaveni ar saviem dabas veidojumiem, pateicoties krāšņajam reljefam – vietējās nozīmes kalniem un senatnīgajām tērcītēm un ieplakām. Šoreiz stāsts par Lielo Andreju – ozolu, pie kura, augšup pa Sprūda kalnu, ved izkopta taciņa.

1977.gada vasarā Imants Ziedonis kopā ar savu dēlu Rimantu viesojās Skrīveros. Apciemojis arī Andreja Upīša muzeju, dižais dzejnieks muzeja gidei esot vaicājis, vai Skrīveros augot dižkoki. Notika gara saruna, tika spriests un domāts, kur tādi varētu atrasties. Nosauktas tika vairākas vietas, par pirmo izvēlēti lielie ozoli, kas atrodas Braslas upītes krastā pie Līčiem, agrākās somu pirts apkārtnē, bet Imantu Ziedoni šie lielie koki nepārsteidza. Braucot atpakaļ no Līčiem, Imants Ziedonis bija ieraudzījis milzīgo ievu un alkšņu krūmos ieaugušo ozolu un konstatēja, ka tas varētu būt dižākais ozols, kas tā arī izrādījās – apkārtmērs tobrīd bija tuvu 6 metriem. Pagāja laiks, un jau pēc mēneša Imants Ziedonis bija klāt ar dageriešu grupu, ko dēvēja par dižkoku atbrīvotāju grupu – slaveni mākslinieki, komponisti, dzejnieki, aktīvi studenti un pārējie grupas dalībnieki, ieģērbušies darba drēbēs, gumijas zābakiem kājās, ar fuksīšiem rokās saņēmuši Skrīveru izpildkomitejas atļauju, ķērās pie darba un attīrīja dižo ozolu. Vēlāk Imants Ziedonis lēma, ka par godu Andreja Upīša simtgadei šis lielais, skaistais dižozols ir jānosauc par Lielo Andreju!
Dižozols atrodas Sprūda kalna virsotnē, savā apkārtmērā tas nu jau ir vairāk kā seši metri izaudzis, pie tā ved izkopta taciņa, no kuras- pašā augšā pie Lielā Andreja- paveras burvīgs skats uz Dīvajas senleju, Daugavas ielejas Dabas parku un Jaunjelgavu.

Foto no Aizkraukles TIC arhīva.