PAR MUZEJU
Muzejs atrodas Aizkrauklē, Kalna Ziedu kultūrvēsturisko pieminekļu kompleksā. 1989.gada 18.novembrī tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija “Kalna Ziedu” mājās Aizkrauklē, kas vēsturiski piederējusi Dannenfeldu dzimtai un novēlēta tolaik Stučkas pilsētas izpildkomitejai. Kopš tā laika muzeja sētu ir papildinājušas trīs ēkas: krātuve, izstāžu zāle un atklātā krātuve, celtas attiecīgi 1994., 2000. un 2014. gadā.
Muzeju no vienas puses ieskauj ābeļdārzs ar viduslaiku riņķa krustiem un kapiteļiem, no otras – Zvaigžņu grava un Kalna Ziedu pilskalns, pavisam netālu Daugavas krastā – svētozola piemiņas vieta, savukārt paša kulta ozola stumbrs, kas pārcietis postījumus, novietots muzeja teritorijā.
2017.gadā atklāta muzeja ekspozīcija “Padomju gadi” Aizkraukles pagasta kultūras namā.
EKSPOZĪCIJAS
- Pastāvīgā ekspozīcija “Daugavas krastu likteņstāsti”
- Atklātā krātuve (pieejama no maija līdz oktobrim)
- Izstāžu nams
- Pastāvīgā ekspozīcija “Padomju gadi” (atrodas Kalna ielā 20, Aizkraukles pagastā) Ekspozīcija atvērta apmeklētājiem sestdienās no 11:00 līdz 17:00
PIEDĀVĀJUMS
- Ekskursijas muzeja ekspozīcijās;
- Muzejpedagoģiskās programmas skolēniem;
- Senās spēles un rotaļas;
- Ekskursiju maršruts par tēmu “Daugavkrastu mītiskās ainavas un dabas objekti Aizkraukles novadā”;
- Gadskārtu ieražu svētki, koncerti.
CENAS
- Ieejas maksa: pieaugušajiem – EUR 1.50, skolēniem – EUR 0.50
- Ekskursiju vadīšana: grupai (līdz 20 cilvēki) – EUR 6.00
- Senās spēles un rotaļas muzejā (grupai līdz 20 cilvēkiem) – EUR 6.00
- Muzeja pedagoģisko programmu vadīšana (grupai līdz 20 cilvēkiem) – EUR 6.00
Foto no muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības mērķis ir radīt skolēnos izpratni par latviešu gadskārtu ieražām un tradīcijām, kas bija pamats mūsu tautas dzīvesziņai un pasaules uztverei.
Atkarībā no nodarbības norises laika, uzsvars tiek likts uz konkrētā gadalaika svētkiem, bet nodarbības ietvaros tiek pārrunāti visi svētki gada aplī – sveču diena, Meteņi, Lieldienas, Jāņi, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki. Caur folkloras materiāliem – tautasdziesmām, mīklām, ticējumiem – skolēni izzina gada ritumu zemnieku sētā, lai saprastu katru gadskārtu svētku nozīmi ikdienas darbu kalendārā. Svētku ieražas bija lielā mērā balstītas cilvēku ticībā, tradīcijās, bet arī saistītas ar praktiskiem apsvērumiem. Kopā izzinot vēsturi un izprotot gadskārtu ieražu norisi, skolēni salīdzina mūsu šodienas svētku kalendāru ar seno gada apli, lai saprastu, kuras tradīcijas ir saglabājušās, kuras transformējušās, kuras zudušas.
Nodarbības noslēgumā ir iespēja izmēģināt kādu no konkrētā gadalaika svētku ieražām – maskošanos, iešanu rotaļās, olu ripināšanu, vainagu pīšanu, ražas vērtēšanu, nākotnes zīlēšanu un tml. Muzejā ir plašs masku krājums, ko skolēni var pielaikot un izmēģināt posmā no Mārtiņiem līdz Meteņiem (10. novembris–februāris), uzzinot katras maskas nozīmi.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā ir plaša atklātā krātuve, kurā apskatāmi aptuveni 100 priekšmeti, kas saistīti ar piena pārstrādi un piena produktu gatavošanu. Lielākā daļa no šiem priekšmetiem mūsdienās vairs netiek lietoti vai arī to forma ir mainījusies. Šī kolekcija ir kā pamats stāstam un praktiskajai nodarbībai, kuras laikā skolēni atklāj sev piena produktu tapšanas vēsturi, tradīcijas un ar to saistīto nemateriālās kultūras mantojumu.
Nodarbības mērķi ir pievērst skolēnu uzmanību senajām latviešu tautas tradīcijām, darbiem un darba rīkiem, ļaujot izmēģināt vienu no tiem praktiskā darbībā – sviesta ķērni –, kā arī radīt izpratni par piena produktu gatavošanu, piena atkrejošanas un sviesta kulšanas paņēmieniem.
Nodarbības gaitā skolēni apskata muzeja atvērto krātuvi, cenšas atminēt tur apskatāmo lietu nosaukumus un pielietojumu. Muzejpedagogs iepazīstina ar piena produktu pārstrādes paņēmieniem Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, demonstrējot tam piemērotos traukus un ierīces. Iepazinuši piena produktu pārstrādes noslēpumus un dažādos sviesta kulšanas traukus, skolēni paši mēģina sakult sviestu 20. gadsimta sākuma ķērnē, uz maiņām kuļot un pārbaudot, kā mainās krējuma struktūra. Darbu pavada muzejpedagoga stāstījums ar ticējumiem, mīklām un nostāstiem, kas saistās ar sviesta kulšanas tradīcijām.
Nodarbības mērķis ir, iepazīstoties ar cilvēku sadzīvi, visu jomu cenzūru un ideoloģisko audzināšanu padomju okupācijas laikā Latvijā, rosināt skolēnus analizēt un diskutēt, kāpēc mūsdienu sabiedrībā nepieciešama demokrātiska valsts un kādi ir tās ieguvumi un trūkumi.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīst ekspozīciju “Padomju gadi”, noskatās nelielus fragmentus no kinohronikām, kā arī pārskata, analizē padomju perioda preses izdevumus. Tiek pārrunāti neskaidri jēdzieni un tādi ideoloģiski termini kā “LPSR”, “šķiru cīņa”, “proletariāts”, “buržuāzija”, “propaganda”, “deficīts”, “blats”, “cenzūra” un citi.
Nodarbības gaitā lomu spēlē skolēni izdzīvo tā laika mācību stundas sākumā ierasto “politinformāciju” un nolasa viens otram avīzēs atrastos citātus – informāciju par ikdienas sasniegumiem LPSR. Ar skolēniem tiek diskutēts par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem, politiskiem un vēstures jautājumiem. Kopīgi tiek izvērtēta cilvēku dzīve Padomju savienībā un tā mantojuma nozīme mūsdienu sabiedrības domāšanas un uzskatu daudzveidībā. Tiek izvērtēts, kādu informāciju (ticamu, apšaubāmu) iespējams iegūt no dažādiem vēstures avotiem un kādi faktori ietekmē vēstures avotu ticamību.
Nodarbības laikā skolēni attīsta prasmes izzināt situāciju no dažādiem skatupunktiem, pārvaldīt emocijas un pielāgot savu uzvedību atbilstoši situācijai, novērtēt folkloras unikalitāti un savu piederību noteiktai kultūrai un dzīves videi. Nodarbība piedāvā iespēju analizēt dažādu sabiedrības grupu izteiktos vēstures norišu vērtējumus un pārmaiņas sabiedrības grupu vēsturiskajā atmiņā, meklējot vērtējumos un vēsturiskajā atmiņā kopīgo un izprotot atšķirību cēloņus.