Daugavas lielākā sala senākajos avotos saukta par Ķēniņu salu (insula regis).  Nosaukums Dole (vācu val. Dahlen), iespējams, radies saistībā ar 13. gs. Vecdoles pils kunga Dolena vārdu. Sala veidojusies kā vesels, no apkārtnes ar krāčainiem Daugavas atzariem (Ceļa Daugava, Sausā Daugava) atdalīts zemes gabals. Pirms Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas un salas augšdaļas appludināšanas Doles sala bija ap 8-9 km gara, ap 3, 5 km plata, mūsdienās ap 5,2 km gara. Vairākas Daugavas attekas no salas nodalīja mazākas saliņas (Mārtiņsalu, Zirņu salu, Nolpes salu u.c.). Salai ir sena un bagāta vēsture, jo tā apdzīvota vismaz kopš 2.g.t.pr.Kr. līdz pat mūsdienām.

Dabas parks „Doles sala” 1044 ha platībā izveidots 1987. gadā, lai saglabātu Doles salas neappludinātās daļas ainavas savdabību, kultūrvēsturiskos pieminekļus un nodrošinātu optimālu rekreācijas resursu izmantošanu. Tā ir arī Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija „Natura 2000” ar vērtīgiem īpaši aizsargājamiem biotopiem. Dabas parka centrālo daļu aizņem priežu meži, bet Daugavas terasēs atrodas pļavas un tīrumi, teritorijā ietilpst arī Doles muižas komplekss ar parku. Salā saglabājušās vairākas aizsargājamas augu sugas. Mainīgā Daugava un Doles sala ar daudzveidīgu putnu sugu uzturēšanās vietām visu gadu ir interesanta uzmanīgiem putnu vērotājiem, kā arī dabas draugiem – pastaigu mīļotājiem un velobraucējiem.

Salu vislabāk iepazīt velobrauciena vai pārgājiena laikā. Maršruti ir marķēti dabā, var izvēlēties Lielo (11 km) vai mazo (9 km) loku.

Foto no Salaspils TIC arhīva.