🌿 Par Ķemeru Nacionālā parka dabas centru
Ķemeru Nacionālais parks ir īpaši piemērota vieta skolēnu izglītojošām ekskursijām, kur mācīšanās notiek dabā un skolēniem ir iespēja pašiem iepazīt Latvijas dabas daudzveidību.
Dabas izziņas nodarbībās skolēni var praktiski iepazīt apkārtējo vidi, vērot dabas procesus un sasaistīt skolā iegūtās zināšanas ar reālo vidi.
📚 Piedāvājums skolēniem
🌾 Purva nodarbība Lielajā Ķemeru tīrelī
Lielais purva laipu loks dod iespēju apmeklēt augsto purvu, iepazīt un izpētīt purva augus un dzīvniekus, vērot īpašo purva ainavu un uzzināt daudz ko jaunu par pārsteidzošo purva pasauli.
Ekskursijas laikā skolēni uzzinās:
- kā veidojas purvs un kā tas atšķiras no citām dabas teritorijām;
- kādi augi un dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei purvā;
- kāpēc purvi ir nozīmīgi dabai un cilvēkiem;
- kā purvi palīdz uzkrāt oglekli un ietekmē klimatu;
- kāpēc purvi ir jāsaudzē un kā cilvēka darbība tos var ietekmēt.
Dodoties dabā, skolēniem būs iespēja pašiem vērot apkārtni, meklēt un atpazīt dažādus dabas objektus un uzdot jautājumus. Šāda pieredze palīdz apgūto sasaistīt ar reālo vidi un padara mācīšanos aizraujošāku un paliekošāku.
🔬 STEM projekta norises
Ķemeru Nacionālā parka dabas centrā skolēniem pieejams plašs STEM un pilsoniskās līdzdalības projekta finansētu dabaszinātņu norišu piedāvājums dažādām vecuma grupām – no sākumskolas līdz vidusskolai.
Nodarbībās skolēni mācās, praktiski pētot dabu un Ķemeru Nacionālā parka ekosistēmas. Atbilstoši izvēlētajai programmai tiek pētīti augi un dzīvnieki, to dzīvotnes un savstarpējās attiecības, barības ķēdes, dzīvās un nedzīvās dabas elementi, ūdens kvalitāte un dažādu ekosistēmu īpatnības.
Vecāko klašu skolēniem pieejamas arī tēmas par invazīvajām sugām, bioloģisko daudzveidību, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un apdraudēto savvaļas sugu aizsardzību. Nodarbībās tiek izmantotas spēles, praktiski pētījumi, dabas objektu noteikšana, mērījumi, darbs grupās, modelēšana un iegūto rezultātu analīze.
STEM norises piemērotas 1.–12. klašu skolēniem. Atsevišķu programmu norises vietas un saturs atšķiras, tādēļ piemērotāko nodarbību iespējams izvēlēties atbilstoši skolēnu vecumam un mācību tēmai.
Ar aktuālajām STEM programmām, to mērķgrupām un pilnajiem aprakstiem iespējams iepazīties zemāk pievienotajā STEM norišu katalogā.
🔗 Skatīt STEM norišu katalogu ↓
📍 Norises vieta
Tikšanās un nodarbības sākums norisinās Lielā Ķemeru tīreļa stāvlaukumā.
Skolēnu grupu autobusiem stāvēšana ir bez maksas.
💶 Cenas
- Dabas izglītības nodarbība dabas centrā un apkārtnē – 45,00 EUR par nodarbību (grupai līdz 30 cilvēkiem, līdz 2 stundām).
👉 Skatīt detalizētu Dabas aizsardzības pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi
ℹ️ Praktiskā informācija
- Darba laiks: darba dienās no 10.00 līdz 16.00
- Apmeklējums: iepriekšēja pieteikšanās
- Nodarbības sākums: Lielā Ķemeru tīreļa stāvlaukumā
- Autobusu stāvvieta: bez maksas
📞 Pieteikšanās
Tālrunis:
+371 26424972
+371 28487565
E-pasts:
kemeri@daba.gov.lv
Foto autore: Līva Kraujiņa
Info no STEM un pilsoniskās līdzdalības kataloga
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Norises laikā skolēni iepazīs dabas un cilvēka veidotas teritorijas kokrētā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Sarunā skaidros, kas kopīgs un atškirīgs, kā cilvēku darbības ietekmē augu un dzīvnieku sugas, uzsverot piemērotas dzīves vides nozīmi savvaļas dabā. Spēlē “Izzūdošā dzīves vide” izglītojamie grupās simulēs dabas sistēmu: augi, zālēdāji, plēsēji un zemes īpašnieki. Katrs pieņems lomu, rīkosies un pēc tam diskutēs par sekām – kādas sugas izzuda un kāpēc. Noslēgumā analizēs vietējos piemērus, domās, kā samazināt negatīvo ietekmi un izteiks idejas dabas daudzveidības saglabāšanai. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, LV-2012 | |
| Nodarbības mērķis – veidot izpratni par dzīvajiem organismiem, to dzīvošanai nepieciešamajiem apstākļiem un pārmaiņām, kas notiek ar dzīvajiem organismiem, tiem augot un attīstoties. Darbs gan telpās, gan arā, lai salīdzinātu vismaz divas ekosistēmas. Pēc īsas instruktāžas skolēni tiek sadalīti grupās, katra pēta vienu ekosistēmu un atrod 5 tai raksturīgus organismus. Grupas prezentē atradumus, veido barības ķēdes un modelē to izmaiņas ārkārtējos apstākļos (sausums, lietavas, piesārņojums). Grupu apmaiņa ar novērojumiem, diskusijas par sekām. Noslēgumā uzsver ekosistēmu savstarpējo saistību un to nozīmi dzīvei dabā. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centrs | |
| Mērķis – izprast, ka dzīvais un nedzīvais dabā ir savstarpēji saistīts. Skolēni mācīsies atšķirt dabas elementus, novērot augus un dzīvniekus, izzināt pielāgojumus videi. Sākumā grupās šķiros dotos objektus, secinot, kas ir dzīvs un nedzīvs. Pēc tam, strādājot pāros dabā, meklēs “vēja burtus” un analizēs to saistību ar vidi. Skolēni individuāli pētīs objektus ar lupu, veiks novērojumus 2x2 kvadrātā un noslēgumā prezentēs atradumus mini “zinātniskajā konferencē”. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 1.-3.klašu izglītojamie | Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centrs, Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Nodarbības mērķis – veidot izpratni par dzīvajiem organismiem, to dzīvošanai nepieciešamajiem apstākļiem un pārmaiņām. Skolēni iepazīst dzīvos organismus, to augšanai nepieciešamos apstākļus un pārmaiņas attīstības laikā. Nodarbība sākas ar sarunu par kokiem, sūnām un ķērpjiem, izceļot to atšķirības. Noskaidro, kas ir dižkoks. Radošajās aktivitātēs “koka būvēšana” un “dzīvnieks” skolēni nostiprina iegūtās zināšanas. Pēc tam grupās pēta divus kokus ar dažādu apgaismojumu, izmantojot mērlenti, termometru un darba lapas. Tiek vērtēta koku suga, stumbra virsma, apkārtējā vide un koka "emocionālais" stāvoklis. Novērojumus skolēni prezentē “zinātniskajā konferencē” un meklē konkrētas augu sugas dabā. Noslēgumā seko diskusija par pētījuma pieredzi. Nodarbībā integrēti mācību priekšmeti: latviešu valoda un matemātika. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Nodarbības mērķis – pilnveidot izpratni par vidi un organismu evolucionārajām pārmaiņām, pētīt organismus noteiktā teritorijā. Nodarbībā skolēni veido ĪADT modeli, attēlojot funkcionālās zonas: kodolzona, buferzona un attīstības zona. Grupa iezīmē robežas, izvieto objektus un plāno zonu izmantošanu. Dalībnieki ieņem lomas un apsver tūrisma plūsmu, produktu ražošanu un dabas resursu izmantošanu. Noslēgumā – prezentē savu ĪADT un attīstības plānus. Pēc nodarbības dalībnieki spēj atbildēt uz jautājumiem » Kas ir ĪADT? » Kas ir bioloģiskā daudzveidība? » Kas nosaka bioloģisko daudzveidību? » Kas ietekmē bioloģisko daudzveidību? | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Nodarbība sākas ar prezentāciju par Vašingtonas konvenciju (CITES), kurā skolēni iepazīstas ar tirdzniecības jautājumiem, kas saistīti ar starptautiski apdraudētām augu un dzīvnieku sugām. Tiek izskaidroti apdraudošie faktori, kā arī principi, pēc kuriem tiek nodrošināta šo savvaļas sugu aizsardzība visā pasaulē. Skolēni uzzina, kā rīkoties gadījumos, kad ir vēlme no ceļojuma pārvest eksotisku suvenīru – kā izvērtēt, vai tas neapdraud aizsargājamas sugas, un kāda ir katra personīgā atbildība šajā procesā. Tālāk nodarbībā notiek praktiska iepazīšanās ar konfiscētajiem eksotisko sugu īpatņiem un darbs ar informatīviem materiāliem, tostarp CITES sarakstiem. Noslēgumā skolēni piedalās diskusijā par ceļojuma vērtīgākajiem ieguvumiem un par to, ko būtu vai nebūtu vēlams vest mājās, akcentējot atbildīgu rīcību dabas aizsardzības kontekstā. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, LV-2012 | |
| Ekosistēmu veido noteiktas augu un dzīvnieku sugas noteiktā teritorijā un abiotiskā vide – nedzīvās dabas faktori, kuri ietekmē apkārtējo vidi – temperatūra, gaisma, mitrums, augsne, augsnes skābums (pH), sāļu daudzums, minerālvielu (barības vielu) daudzums, teritorija, vairošanās vietas. Kādas ekosistēmas skolēni zina? Kādas ir to atšķirības? Kādas ekosistēmas dalībnieki šodien šķērsoja, ejot uz skolu vai dodoties uz dabas izglītības centru? Dalībnieki sadalās grupās, izmanto noteicējus, atpazīst apkārt esošos organismus un noskaidro sīkāku informāciju par tiem. Kā šie organismi ir pielāgojušies, lai izdzīvotu konkrētajā ekosistēmā un kāds ir to dzīves cikls? Nodarbībā tiek piedāvāts arī darbs ar jau iepriekš sagatavotiem materiāliem un spēlēm, lai nostiprinātu esošās zināšanas un gūtu jaunas. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Nodarbība sākas ar stāstu par dažādām ekosistēmām un to iemītniekiem. Spēlē “Barošanās tīkls” skolēni apgūst ekosistēmas elementu savstarpējās saites un cilvēka ietekmi. Ar pēdu atlējumiem un ekskrementu paraugiem tiek apgūtas dzīvnieku pēdas dabā. Turpinājumā dabas takā grupās tiek novēroti un noteikti augi, dzīvnieku pēdas, mērīta gaisa, augsnes un ūdens temperatūra. Skolēni veido parauglaukumus, pieraksta datus par augsni, mitrumu un sugu daudzveidību, modelē barības ķēdes (ražotājs, augēdājs, gaļēdājs, visēdājs) un salīdzina dabisko ekosistēmu ar cilvēka veidotu vidi. Noslēgumā – rezultātu prezentēšana un secinājumi par dabas saudzēšanu. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Kaņiera ezera Riekstusalas putnu vērošanas tornis, Ķemeri, Jūrmala, Latvija, LV-2012 | |
| Nodarbība sākas ar sarunu par ezeriem un upēm, īpaši uzsverot, ka šajās ūdens tilpnēs sastopams saldūdens. Seko uzdevums par upēm,to garumiem un ezeriem un to vidējiem dziļumiem. Skolēni izmanto ĪADT karti, lai precīzāk noteiktu upju garumus. Pēc tam dalībnieki veic pētījumu par upju vai ezeru dzīvniekiem un augiem, izmantojot protokolu un pētījuma instrumentus. Pētnieki veic ūdens kvalitātes testēšanu, noskaidrojot, kāda veida dzīvnieki un augi sastopami ūdenī, un kā tie ietekmē ūdens kvalitāti. Pārrunā kā notiek elpošana dažādās vidēs – ūdenī, gaisā. Kopīgi tiek pārrunāti ūdens dzīvnieku un augu mijiedarbības principi, un tiek uzsvērts, kā cilvēka darbības var ietekmēt upes ekosistēmu. Skolēni arī apgūst, kā pareizi izmantot instrumentus, lai veiktu ūdens parauga analīzi. Nodarbības noslēgumā, pēc 25 minūtēm praktiskajām aktivitātēm, katra grupa dalās savos novērojumos un pieredzē. Noslēgumā skolēni atgriež dzīvniekus atpakaļ ūdenī. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Meža māja, Ķemeri, Jūrmala, LV-2012 | |
| Nodarbības mērķis – padziļināt izpratni par organismu savstarpējām attiecībām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Skolēni iepazīstas ar invazīvo un ekspansīvo sugu jēdzienu un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Darbojoties grupās, viņi analizē apgalvojumus un izvēlas pareizo invazīvo sugu definīciju. Katras grupas uzdevums ir izpētīt augu un dzīvnieku sarakstu, pasvītrot pazīstamos un atzīmēt tās sugas, kuras, viņuprāt, ir invazīvas un apdraud Latvijas dabu. Tiek pārrunāti arī invazīvo sugu izplatīšanās ceļi – gan ar cilvēka darbību saistītie, gan dabiskie. Skolēni dodas dabā, lai apskatītu invazīvo sugu piemērus (ja tie ir tuvākajā apkārtnē). Noslēgumā katrs dalībnieks nosauc vienu jaunu atziņu par invazīvajām sugām. Ja gadalaiks un apstākļi to pieļauj, dalībnieki arī dodas dabā, lai tās apskatītu. Ja gadalaiks un apstākļi to pieļauj, dalībnieki arī dodas dabā, lai tās apskatītu. | |||