Par ekspozīciju
XX gs. būvju komplekss: lauku māja (pārvesta uz muzeju 100-gadīga būve), klēts, melnā jeb dūmu pirts, smēde, podnieku darbnīca ar cepļa telpu. Tajās izvietoti senie darbarīki un sadzīves priekšmeti. Muzejā ir 2 telpas semināru un svinību organizēšanai.
Iepriekš piesakoties, var nogaršot Latgales kulinārā mantojuma „brīnumus” – kļockas, kuģeli, grūbu putru, ko Andrupenē sauc ”pancaks ar cymusu”, asuškas, sieru, sviestu ar ķiplokiem un zaļumiem, zāļu tēju.
Pēc sātīgas maltītes var izstaigāt Andrupenes purva taku ar reibinošu vaivariņu smaržu, sārtu dzērveņu klājumu un skanīgām putnu balsīm.
Piedāvājums
- ekspozīcijas apskate,
- Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācija,
- muzikāli priekšnesumi,
- kāzu viesu uzņemšana,
- semināru un svinību zāles,
- meistardarbnīcas: keramika, kulinārija, skalu dekori.
Muzejā tiek piedāvātas trīs muzejpedagoģiskās programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros:
1.Latgales maizes stāsts
Mērķis – veidot priekšstatu par rudzu maizes gatavošanas procesu, ierauga gatavošanu, maizes pagatavošanai nepieciešamajiem traukiem, Latgalei raksturīgo terminoloģiju, maizes cepšanu un ar to saistīto tradīciju piekopšanu Latgalē. Programma piemērota gan pirmsskolas iestāžu vecāko grupu bērniem, gan skolēniem vecuma posmā no 1.-4. klasei, 5.-9. klasei, vidusskolēniem, kā arī studentiem. Nodarbības ilgums – stāstījums un paraugdemonstrējumi – 40 min, ar praktisko darbošanos un maizes cepšanu – līdz 1,5 h (atkarībā no grupas lieluma).
2. No māla līdz keramikai Latgalē
Mērķis – veidot priekšstatu par māla izmantošanas daudzveidību, nozari un tās specifisko attīstību Latgalē, īpaši pievēršoties tradicionālajām Latgales podnieku prasmēm. Programma piemērota gan pirmsskolas iestāžu vecāko grupu bērniem, gan skolēniem vecuma posmā no 1.-4. klasei, 5.-9. klasei, vidusskolēniem, kā arī studentiem. Nodarbības ilgums – stāstījums un paraugdemonstrējumi – no 30 – 45min, ar praktisko darbošanos ar mālu – līdz 1 h (atkarībā no grupas lieluma).
3. Latgales linu stāsts
Mērķis – Sniegt priekšstatu par linu kultūru, kā nozīmīgu Latvijas, īpaši Latgales, kultūras identitātes daļu, kā arī par 20.gs. sākumā vēl aizvien praktizētajiem linu apstrādes etapiem. Programma piemērota gan pirmsskolas iestāžu vecāko grupu bērniem, gan skolēniem vecuma posmā no 1.-4. klasei, 5.-9. klasei, vidusskolēniem, kā arī studentiem. Nodarbības ilgums – stāstījums un paraugdemonstrējumi – ap 30, ar praktisko darbošanos ar līdz 1 h (atkarībā no grupas lieluma).
CENA
- Skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar invaliditāti: 2,00 eiro/biļete
- Pārējām personām: 4,00 eiro/biļete
- Muzejpedagoģiskās programmas maksa 5,00 eiro no skolēna
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības laikā Krāslavas novada muzeja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” ekspozīcijā skolēni izzina linu apstrādes procesu un ar to saistītās Latgales reģionam raksturīgās tradīcijas.
Skolēniem piedāvāts izzināt linu kultūru kā nozīmīgu Latvijas, īpaši Latgales, kultūras identitātes daļu, kā arī uzzināts par 20. gadsimta sākumā praktizētajiem linu apstrādes etapiem. Sniegt ieskatu par nozīmīgākajiem linu apstrādē izmantotajiem darbarīkiem un veicamajām darbībām. Stāstījums tiek papildināts ar folkloras piemēriem, kas parāda to, ka linu apstrāde latviešu (tostarp latgaliešu) kultūrā līdz nesenai pagātnei bijusi cieši līdzās.
Nodarbības laikā skolēni apskata linu seno apstrādes procesu un iepazīstas ar tā posmiem, kā arī atklāj, ka lini ir viena no svarīgākajām dabīgās šķiedras ieguves veidiem. Skolēni uzzina, kā izskatās lini, kā agrāk notikusi linu plūkšana u.c., kā arī uzzina, kā agrāk tika balināti pelēcīgie linu audekli.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam.
Nodarbības laikā Krāslavas novada muzeja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” ekspozīcijā skolēni izzina maizes gatavošanu un ar to saistītās Latgales reģionam piemītošās tradīcijas.
Skolēni aicināti izzināt rudzu maizes gatavošanas procesu un iepazīsties ar maizes pagatavošanai nepieciešamajiem piederumiem, kā arī Latgalei raksturīgo maizes cepšanas tradīciju piekopšanu un ar to saistīto terminoloģiju. Nodarbībā skolēni izzina maizi, kā roku darbu, kas agrāk bijis laikietilpīgs un tajā pašā laikā svēts un godājams. Pēc nodarbības skolēni aicināti dažādās iesaistes formās sniegt atgriezenisko saiti par pieredzēto.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam.
Nodarbības laikā Krāslavas novada muzeja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” ekspozīcijā skolēni izzina māla apstrādi un keramikas veidošanu, kā arī ar to saistītās Latgales reģionam raksturīgās tradīcijas.
Skolēni uzzina par māla izmantošanas daudzveidību, jomu un tās attīstību tieši Latgalē, īpaši pievēršoties tradicionālajām Latgales podnieku prasmēm. Muzeja ekspozīcija labi atklāj tēmu, piedāvājot tuvāk apskatīt un iepazīt, piemēram, tradicionālo Latgales saimniecības un dekoratīvo trauku paraugus, malkas cepli, podnieka virpu un citus saistītos priekšmetus.
Nodarbības laikā skolēni izzina mālu kā materiāls, tā ieguvi, veidošanas paņēmienus no senatnes līdz mūsdienām, trauku rotāšanas tendences senāk, t.sk. Latgales tradicionālajā keramikā, un mūsdienās u.c. Tāpat nodarbība atklāj to, kas īpaši raksturīgs Latgales tradicionālajai keramikai, tostarp tradicionālās formas un to latgaliskie nosaukumi.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam.
Nodarbības laikā Krāslavas novada muzeja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” ekspozīcijā skolēni izzina vilnas apstrādes procesu un ar to saistītās Latgales reģionam raksturīgās tradīcijas.
Skolēni iepazīstas ar aitkopības īpatnībām Latgalē laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam, kā arī dažādas tradīcijas un paražas, kas saistītas ar vilnas apstrādes procesu un tā etapiem. Muzejs sniedz ieskatu par vilnas apstrādes procesā izmantotajiem darbarīkiem un veicamajām darbībām ar mērķi veicināt skolēnos izpratni par darba apjomu no vilnas cirpšanas līdz krāsainiem diegiem, adītiem, austiem un izšūtiem darinājumiem. Izmantojot muzeja priekšmetus, tiek sniegta informācija, kā un ar kādiem dabas materiāliem agrāk krāsoja dziju un kādus rokdarbus darināja no vilnas diegiem (cimdi, zeķes, vilnas segas, svārki, lakati, utt.). Stāstījums tiek papildināts ar paraugdemonstrējumiem un praktisku darbošanos – vilnas velšanu, kas kā tehnika tika izmantota velteņu gatavošanā.
Nodarbības laikā skolēni apskata tradicionālo vilnas iegūšanas un apstrādes procesu, iepazīstas ar tā posmiem un atklāj, ka aitkopība ir bijusi neatņemama dzīves sastāvdaļa gandrīz katrā tradicionālā Latgales lauku sētā, veidojot lielāko daļu no sievietes pūra rokdarbiem un darinājumiem, raksturojot gan prasmi apstrādāt, gan vērpt, krāsot dziju, aust, izšūt un adīt.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam.