No 1916. gada aprīļa līdz septembrim šeit norisinājās kaujas, kurās kopumā visa 1. Pasaules kara laikā krita apmēram 1000 Krievijas armijas karavīru, no kuriem 145 bija latviešu strēlnieki. Tolaik šeit bija pussala 3 km garumā un 1,5 km platumā Daugavas kreisajā krastā, kas oficiāli tika saukti par ikšķiles priekštilta nocietinājumiem, un tās teritorija ar nelielo Līves muižu atradās Kurzemes guberņas sastāvā. Karavīri šo placdarmu nodēvēja par Nāves salu, jo katru dienu šeit krita vai tika ievainots kāds no nocietinājumu aizstāvjiem.

1916. gadā Vācijas armija šeit masveidā izmantoja indīgo gāzi Iprītu, kas bija pirmais indīgo gāzu uzbrukums Rīgas frontē.

Patlaban  Nāves sala vairs nav pussala, bet ir sala, tādēļ nokļūšana uz tās iespējama tikai ar laivu, plostu vai kādu citu ūdenstransporta līdzekli. Salā ir uzstādīts piemineklis Nāves salas aizstāvjiem. Turpat netālu apskatāms arī Septiņu nezināmo karavīru brāļu kaps un ierakumi.

Salas iekšienē iekārtota atpūtas vieta ar sauso tualeti, piknika un ugunskura vietu.

Foto no Ķekavas novada arhīva.