Pastariņa muzejs atrodas Tukuma novada Zentenes pagasta Dzirciemā, vēsturiskajā “Bisnieku” viensētā, kur dzimis rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871–1960), bērnībā saukts par Pastariņu. Muzejs aicina bērnus un pieaugušos iepazīt Ziemeļkurzemes lauku sētas dzīvi, piedalīties tradicionālajos lauku darbos, apgūt spēles un rotaļas, iepazīt latviskās tradīcijas un rakstnieka daiļradi.
🏡 Par muzeju
Pastariņa muzejs ir veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960), kurš bērnībā saukts par Pastariņu. “Bisnieku” viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk nekā 400 gadus sena un laika gaitā mainījusies līdz nepazīšanai. Vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks (1864–1942).
“Bisnieku” sēta ir vieta, ko rakstnieks spilgti apraksta savā triloģijā “Pastariņa dienasgrāmata”, raugoties uz to bērna acīm. Pastariņa muzejs ir muzejs bērniem, kuri paši vēlas darīt lauku darbus, apgūt tradicionālās spēles un rotaļas, iepazīt Ziemeļkurzemes lauku sētas sadzīvi un tradīcijas, izstaigāt Pastariņa taku un iepazīt Birznieku dzimtas vēsturi.
🖼️ Ekspozīcijas
📖 Pastariņš mājā, skolā un dzīvē
Interaktīvā ekspozīcija veltīta rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzīvei un daiļradei, kā arī Pastariņa muzeja vēsturei. Ekspozīcijas pamatā ir rakstnieka E. Birznieka-Upīša ievērojamākā stāstu krājuma dalījums: Pastariņš mājās, Pastariņš skolā, Pastariņš dzīvē.
Videoprojektorā iespējams skatīt fotogrāfijas no 1871. līdz pat 2017. gadam, kas atklāj informāciju par rakstnieka dzīves gaitām, viņa devumu daiļradē, Birznieku dzimtu, kā arī “Bisnieku” sētas ēku atjaunošanu.
Spēlē “Pastariņa piedzīvojumi” iespējams iepazīt “Bisnieku” sētu dažādos gadalaikos un lauku darbus rakstnieka E. Birznieka-Upīša bērnībā. Apmeklētāji var izlasīt fragmentus no rakstnieka populārākajiem daiļdarbiem, kas atspoguļo viņa daiļrades dažādību un tēlaino lauku ainavas un dzīves attēlojumu, kā arī sēdēt 20. gadsimta sākuma skolas solā un iepazīties ar tāmnieku dialektu.
Eksponēti rakstniekam savulaik piederējušie priekšmeti – rakstāmgalds, tintnīca, grāmatu skapis un dažādi citi ikdienā lietoti priekšmeti, tostarp krūzīte, no kuras rakstnieks dzēra ikrīta piena devu.
🌾 Klēts – dzimtas turības spogulis
“Bisnieku” klētī izveidotā ekspozīcija “Klēts – dzimtas turības spogulis” apmeklētāju ieved Birznieku dzimtas darba ikdienā un ļauj iejusties galvenajās tradicionālās saimniekošanas norisēs lauku sētā. Fragmenti no Ernesta Birznieka-Upīša triloģijas “Pastariņa dienasgrāmata” sasaucas ar ekspozīcijā redzamajiem priekšmetiem, tēlaini un reālistiski ilustrējot materiālo pasauli, kura bija ikdienišķa un saprotama Pastariņam, taču mūsdienās ir kļuvusi tāla un nezināma vairumam bērnu un pieaugušo.
Klēts telpās eksponēti vairāk nekā 100 etnogrāfisku priekšmetu, kas raksturo Ziemeļkurzemes zemnieka sētas saimniecisko dzīvi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē: sieviešu un vīriešu ikdienas nodarbes, pārtikas produktu uzglabāšanu, lauksaimniecības piederumus, tradicionālos darbarīkus un lauku sētā nepieciešamās iemaņas un amata prasmes.
🏘️ Ziemeļkurzemes lauku sēta – Pastariņa pasaule
Ekspozīcija iepazīstina ar Ziemeļkurzemes lauku sētas raksturīgo plānojumu un ēku funkcijām 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad “Bisniekos” dzīvoja rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis, bērnībā saukts par Pastariņu.
Apmeklētājiem iespējams salīdzināt abu sētu iekārtojumu, apskatot šobrīd esošās ēkas un maketu – mājiņas, kuras ir tik lielas, lai tajās varētu dzīvot “knēvelīši”.
🎓 Muzejpedagoģiskās nodarbības
Nodarbības “Pastariņš lauku sētā” laikā skolēni, izmantojot rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša literāros stāstus “Pastariņa dienasgrāmata” un “Nīnas pasaciņas”, iepazīst darbarīkus un instrumentus, sadzīvi un visu lietu kārtību Pastariņa sētā, praktiski piedaloties aprakstītajos notikumos un darbos.
Skolēni iegūst zināšanas par zirga aizjūga piederumiem, zirga jūgšanu un nodarbināšanu, iepazīst piena produktu izmantošanu, atpazīst dažādus graudaugus, maļ miltus un cep maizi, iepazīst ārstniecības augus un zāļu tējas.
Atkarībā no gadalaika aktivitātes var nedaudz mainīties.
Vecuma grupa: 1.–12. klašu skolēni.
Latvijas skolas soma: jā.
Nodarbība “Saulgriežu skoliņa” iepazīstina skolēnus ar gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijām, kā arī veicina jauniešu prasmes runāt par savas ģimenes tradīcijām svētku svinēšanā.
Nodarbībā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzimto sētu “Bisniekiem” un rakstnieka daiļradē atspoguļotajiem svētku svinēšanas fragmentiem. Grupu darbā skolēni veic dažādus ar svētku gatavošanu un svinēšanu saistītus darbus, pošot un kārtojot sētu, gatavojot rotājumus, kā arī mācoties rotaļas un dziedot dziesmas.
Padziļinot zināšanas par tautas tradīcijām un praktizējot gadskārtu ieražu rituālus Pastariņa muzejā, skolēni tiek motivēti labāk izprast un svinēt pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgriežus (atkarībā no gadalaika).
Vecuma grupa: 1.–12. klašu skolēni.
Latvijas skolas soma: jā.
Nodarbības “Maizes cepšana Pastariņa muzejā” dalībniekiem ir iespēja apgūt maizes cepšanas iemaņas Ziemeļkurzemes lauku sētā un iepazīt maizes cepšanas tradīcijas latviešu rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (Pastariņa) dzimtajās mājās.
Iepazīšanās ar maizes cepšanas sagatavošanās darbiem sākas maltuvē, kur starp smagiem dzirnakmeņiem tiek malti milti. Virtuvē dalībnieki iepazīst ierauga sagatavošanu maizes abrā un raudzēšanu siltā vietā.
Tiek iepazīti tradicionālie maizes cepšanas rīki – abra un lize. Pēc tam dalībniekiem ir iespēja pagatavot maizes kukulīšus un ievietot tos maizes krāsnī.
Orientēšanās brīvdabas ekspozīcijā sniedz iespēju interaktīvā veidā iepazīt rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša daiļradi, dzīvi, darba mīlestību un dabu ekspozīcijā “Ziemeļkurzemes lauku sēta – Pastariņa pasaule”.
Brīvdabas ekspozīcijas mērķis ir interaktīvā veidā, raugoties caur rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša daiļrades prizmu, atspoguļot bērna acīm redzēto un piedzīvoto gan mājās, gan skolas gaitās, radīt interesi par rakstnieka dzīves notikumu atspoguļojumu literārajā daiļradē.
Tas ir piedzīvojums, kas palīdzēs kļūt tuvākiem E. Birznieka-Upīša daiļradei, rakstnieka dzīves un darba mīlestībai un dabai.
Nodarbības dalībnieki saņem brīvdabas ekspozīcijas karti, kurā atzīmēti deviņi apskates punkti. Izstaigājot tos, iespējams iepazīties ar informāciju par konkrēto objektu un izlasīt fragmentus no rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša triloģijas “Pastariņa dienasgrāmata”.
Izpildot atraktīvos, izzinošos vai radošos uzdevumus, jāizmanto spējas un prasmes, kas piemīt ikvienam apmeklētājam.
🎟️ Cenas
Ieejas maksa
- Skolēniem – 1,00 EUR
- Pieaugušajiem – 1,50 EUR
- Pirmsskolas vecuma bērniem un grupu pavadošajiem skolotājiem (līdz 2 personām) – bez maksas
- Tukuma novada speciālo skolu, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem (uzrādot skolēna apliecību vai izziņu) – bez maksas
Ekskursijas muzejā
Ekskursija līdz 20 personām (1 stunda):
- Latviešu valodā – 20,00 EUR
- Svešvalodā – 22,00 EUR
Tematiskā ekskursija līdz 20 personām (1 stunda):
- Latviešu valodā – 24,00 EUR
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Ziemeļkurzemes lauku sētas dzīvi un rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) bērnības un skolas gadu atspoguļojumu viņa daiļradē.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzimto sētu “Bisnieki”, kam seko grupu darbs, veicot dažādus aprakstītus darbus un nedarbus, imitējot zosu ganīšanu, kartupeļu stādīšanu, vilku satikšanu, zirga jūgšanu, cepot “bada pankūkas” vai ganu maizi, atpazīstot augus Pastariņa dārziņā.
Nodarbības laikā skolēni caur rakstnieka literārajiem stāstiem “Pastariņa dienasgrāmata” un “Nīnas pasaciņas” iepazīst darbarīkus un instrumentus, sadzīvi un visu lietu kārtību Pastariņa sētā, praktiski piedaloties aprakstītajos notikumos un darbos. Skolēni iegūst zināšanas par zirga aizjūga piederumiem un zirga jūgšanu un to nodarbināšanu, mācās sagatavot barību lopiem, iegūst zināšanas par piena produktu izmantošanu, atpazīst dažādus graudaugus, maļ miltus un cep maizi, iepazīst ārstniecības augus un zāļu tējas.
Norises noslēgumā skolēni diskutē par rakstnieka bērnību, skolas gadiem, ka arī dalās savā pieredzē un secinājumos.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Pastariņa muzejs ir veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960), kas bērnībā saukts par Pastariņu. “Bisnieku” viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk nekā 400 gadus sena un laika gaitā mainījusies līdz nepazīšanai. Vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks (1864–1942). Atjaunotajā dzīvojamā ēkā ir iespēja iepazīt Birznieku dzimtu un viņu sadzīvi, rakstnieka dzīvi un daiļradi. Muzejā eksponēti oriģināli, rakstniekam savulaik piederējuši priekšmeti, tostarp rakstāmgalds ar krēslu un tintnīca. Atjaunotajās ēkās – klētī (1894), seklā kūtī (1896), pirts-dārē (ap 1910), dziļajā kūtī un vāgūzī (1830) – izveidotas ekspozīcijas, kas caurvij rakstnieka stāstu motīvi. Dārzā ir izveidots vecās “Bisnieku” saimniecības samazināts sētas makets, kas atspoguļo situāciju rakstnieka bērnībā.
Nodarbība iepazīstina skolēnus ar gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijām, kā arī veicina jauniešu prasmes runāt par savas ģimenes tradīcijām svētku svinēšanā.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīsies ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzimto sētu “Bisniekiem”, rakstnieka daiļradē atspoguļotiem svētku svinēšanas fragmentiem. Grupu darbā skolēni veic dažādus ar svētku gatavošanu un svinēšanu saistītus darbus, pošot un kārtojot sētu, gatavojot rotājumus un cepot “Saules maizīti”, kā arī mācoties rotaļas un dziedot dziesmas. Noslēgumā skolēni salīdzina svētku gatavošanas un svinēšanas tradīcijas ar mūsdienu pieredzi.
Padziļinot zināšanas par tautas tradīcijām un praktizējot gadskārtu ieražu rituālus Pastariņa muzejā, skolēni tiek motivēti labāk izprast un svinēt pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgriežus (atkarībā no gadalaika).
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Tukuma Mākslas muzejs atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, kur saglabājies daudz senu un maz pārbūvētu ēku – koka guļbūvju. Muzejs ir pazīstams ar izcilu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot gleznotājs Leonīds Āriņš (1907–1991). Muzeja kolekcijā ir Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa, tukumnieku Leonīda Āriņa, Anša Artuma, Kārļa Neiļa, kā arī citu mākslinieku darbi.