Par Sēļu sētu
Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta” iepazīstina ar Sēlijas tradicionālo dzīvesveidu, sadzīvi un kultūrvēsturisko mantojumu. Apmeklējuma laikā iespējams iepazīt senās ēkas, sadzīves priekšmetus, amatniecības tradīcijas un sēļu zemnieka ikdienu.
Sēļu sēta ir piemērota gan individuālam apmeklējumam un ģimenēm, gan skolēnu grupām, kurām tiek piedāvātas praktiskas un izglītojošas nodarbības.
🎒 Piedāvājums skolēnu grupām
Skolēniem Sēļu sētā pieejamas izglītojošas nodarbības, kurās vēstures un dabas tēmas tiek apvienotas ar praktisku darbošanos.
Nodarbības laikā skolēni iepazīst dažādus ārstniecības augus, to pielietojumu sēļu zemnieka saimniecībā un tradicionālajos pirts rituālos.
Nodarbības otrajā daļā skolēni praktiski darbojas un no piedāvātajiem augiem un sāls izgatavo ķermeņa skrubi, ko pēc nodarbības var paņemt līdzi.
💶 Dalības maksa: 3 € / skolēnam
👥 Minimālais dalībnieku skaits: 10 personas
Nodarbībā skolēni iepazīst papīra izgatavošanas vēsturi un paši piedalās papīra tapšanas procesā.
Papīrs tiek gatavots no otrreiz izmantota materiāla – avīžu atgriezumiem. Skolēni tos sasmalcina, pievieno ūdeni, izveido papīra masu un no tās veido jaunas papīra plāksnes. Tās iespējams dekorēt ar sausajiem ziediem, izveidojot apsveikuma kartīti, ko pēc nodarbības var paņemt līdzi.
💶 Dalības maksa: 2 € / skolēnam
👥 Maksimālais dalībnieku skaits: 15 personas
🎒 Latvijas skolas soma
Sēļu sēta piedāvā arī izglītojošas programmas programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
🎒 “Latvijas skolas soma” programmas skatiet zem publikācijas. Skatīt programmas ↓
📅 Grupu apmeklējumi un pieteikšanās
Skolēnu grupu apmeklējumus un nodarbības nepieciešams iepriekš pieteikt. Piesakot apmeklējumu, ieteicams precizēt izvēlēto programmu, grupas lielumu un vēlamo apmeklējuma laiku.
Tālrunis: +371 27029039
E-pasts: seluseta@jekabpilsmuzejs.lv
Foto no jekabpilsmuzejs.lv
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
2022. gadā Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” tika atklāta Amatu māja, kurā atrodas ekspozīcija par senajiem amatiem, tostarp par ādas apstrādi.
Nodarbības laikā skolēni iepazīst Sēlijas amatniecības tradīcijas, apskata ekspozīciju, īpašu uzmanību pievēršot ādas apstrādei, aplūko un pieskaras dažādiem ādu paraugiem, kā arī pielaiko no ādas darinātās pastalas. Skolēni iegūst priekšstatu par ādas izstrādājumu evolūciju no praktiskiem sadzīves priekšmetiem līdz dekoratīviem veidojumiem.
Nodarbības laikā īpašs uzsvars tiek likts uz Jēkabpilī 20. gadsimtā darbojušos ādas mākslinieciskās apdares meistaru, mākslinieku un pedagogu Modestu Trepšu, kura darbība būtiski ietekmējusi amata attīstību gan vietējā, gan Latvijas mērogā. Skolēni iepazīst viņa daudzveidīgos darbus (grāmatu sējumi, adrešu vāki, dekoratīvie priekšmeti, rotas u. c.), kā arī uzzina par mākslinieka radošo darbību. Daļa no meistara darbiem glabājas Jēkabpils Vēstures muzeja krājumā.
Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” ekspozīciju veido Amatu māja un sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, kā arī ir apskatāmi arī Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka 19. gadsimta darba rīki un sadzīves priekšmeti.
Nodarbības ietvaros, apmeklējot šīs celtnes, skolēni aicināti iepazīt 19. gadsimta beigu vidēji turīga sēļu zemnieka lauku sētas ikdienu un veicamos darbus. Pārspriedīsim un diskutēsim par to, kā mainījušies zemnieku dzīves apstākļi, ja salīdzina laiku pirms 100 gadiem un mūsdienas.
Skolēniem būs iespēja arī pašiem iemēģināt roku dažādu lauku darbu veikšanā. Tiks kults sviests, malti graudi, vērpta dzija un kāsta vilna.
Nodarbība noslēgsies ar zāļu tējas un pašu sakultā sviesta degustāciju.
Nodarbības laikā skolēni aicināti iepazīt seno latviešu laika ritējumu un ar to saistītos gadskārtu svētkus un tradīcijas, kas tos pavada.
Senie latvieši izdalīja astoņus gadskārtu svētkus, kas bija pakārtoti dabai un darāmajiem darbiem, kā piemēram, Meteņi, Lielā diena, Jāņi, Mārtiņi u.c. Skolēni nodarbības laikā iepazīstas ar gada ciklu, īpašu uzsvaru liekot uz gadalaikam raksturīgajiem gadskārtu svētkiem. Lai labāk izprastu svētku tradīcijas, skolēni aicināti iet atbilstošās gadskārtas raksturīgākajās, tradicionālajās rotaļās, budēļos, dziedāt dziesmas u.c.
Nodarbības noslēgumā skolēni iesaistīti sarunā par to, kā šīs tradīcijas ir mainījušās laika gaitā un kāda ir to nozīme mūsdienās.
Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” ekspozīciju veido Amatu māja un sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, kā arī ir apskatāmi arī Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka 19. gadsimta darba rīki un sadzīves priekšmeti.
*Nodarbības saturs tiek pielāgots atbilstoši skolēnu vecumam. **Katra gadskārtu svētku norises nodarbība pielāgota tam atbilstošajā laika periodā.
Jēkabpils Vēstures muzeja krājumā glabājas vairāki desmiti seno apgaismes rīku. Tie datējami jau ar 17. gadsimtu un sniedz priekštatu par sava laika tehnoloģisko attīstību un estētiskajiem priekštatiem.
Nodarbības laikā skolēni aplūkos muzeja krājumā atrodamos svečturus, laternas un petrolejas lampas. Īpaša vērība tiks pievērsta jēkabpilieša keramiķa Andreja Pormaļa (1898–1977) personībai un radītajiem māla svečturiem. Skolēni pētīs un salīdzinās, kā mainās cilvēku sadzīve un ieradumi saistībā ar jaunu apgaismes rīku parādīšanos, kā arī pārrunās dažādās sveču izgatavošanas tehnikas un izmantoto materiālu mainību laika griezumā.
Nodarbības beigās skolēniem tiks dota iespēja pašiem izmēģināt roku sveču izgatavošanā un satīt sveci līdzņemšanai.
Jēkabpils vēsturiski veidojusies kā viena no Latvijas rūpniecības pilsētām, kur septiņdesmit gadus darbojās viena no trīs Latvijas cukurfabrikām. Novērtējot fabrikas vēsturisko nozīmīgumu pilsētas attīstībā, Jēkabpils Vēstures muzeja ekspozīcijas daļā, kas veltīta rūpniecībai, savu vietu atradis arī stāsts par Jēkabpils (Krustpils) cukurfabriku (1932–2002).
Nodarbības laikā skolēni tiks iepazīstināti ar Jēkabpils cukurfabrikas darbību un cukura ražošanas vēsturi, kā īpaši vērtīgu industriālā mantojuma daļu pilsētas un reģiona vēsturiskās attīstības kontekstā. Skolēni tiks aicināti pārspriest, kā cukurfabrikas celtniecība ietekmēja reģiona ekonomisko izaugsmi, sociālos un kultūras procesus. Kā arī noskaidrot, kā, cukuram kļūstot par lētu un pieejamu produktu, attīstījās Latvijas pārtikas rūpniecība un mainījās latviešu nacionālās virtuves īpatnības, atstājot paliekošu ietekmi uz sociālajiem un kultūras procesiem.
Nodarbības beigās, lai labāk izprastu vēsturiskās fabrikas ražošanas procesu, tā gaitu un izmantotās tehnoloģijas, skolēniem tiks dota iespēja līdzdarboties cukura izstrādājumu izgatavošanā.
Krustpils pils ir viena no nedaudzajām pilīm Latvijā, kurā 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā personīgā higiēna bija organizēta augstā līmenī. 19. gadsimta otrajā pusē pilī ierīkoja ūdensvadu un līdz ar to blakus muižas īpašnieku guļamistabai iekārtoja vannas istabu.
Nodarbības ievaros skolēni ir aicināti iepazīties ar barona fon Korfa vannas istabas iekārtojumu un mazgāšanās kultūras attīstību laika griezumā. Skolēni salīdzinās un diskutēs par atšķirībām, kā personīgo higiēnu ievēroja muižnieki un kā – viņu kalpi. Īpašs uzsvars būs uz parfimērijas industrijas attīstību un nozīmīgumu personiskās higiēnas ievērošanā, kā arī ziepju izgatavošanas procesa īpatnībām.
Nodarbības noslēgumā skolēniem tiks dota iespēja pašiem izmēģināt izgatavot ziepes.
Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” ekspozīciju veido Amatu māja un sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, kā arī ir apskatāmi arī Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka 19. gadsimta darba rīki un sadzīves priekšmeti.
Nodarbības gaitā, apmeklējot šīs celtnes, skolēni tiks aicināti iepazīt 19. gadsimta vidēji turīga sēļu zemnieka saimniecību. Pārrunāsim un diskutēsim, kā mainījusies bērnu un jauniešu ikdiena un veicamie darbi, ja salīdzina laiku pirms 100 gadiem un mūsdienas.
Skolēni aplūkos priekšmetus, ko ikdienā izmantoja un ar ko spēlējās bērni. Īpašu vērību veltīsim dažādām spēlēm un rotaļām, kas tika spēlētas brīvajos brīžos un ejot ganos. Būs iespēja staigāts ar ķekatām, koka klučiem, tiks izspēlētas lomu spēles.