Sūnu taka ir 800 m gara, tās nosaukums saistās ar Andreja Upīša stāstu „Sūnu ciema zēni”. Pa šīm vietām maldījās 3 sūnciemieši – Andrs, Ješka, Bukstiņš – meklēdami Laimes lāča pēdas. Ejot no liepu alejas  augšup un nogriežoties pa kreisi Sūnu takā, taciņa it kā ved kalnup. Tā arī ir, kamēr tiek līdz Kalnamuižas ezeram, gājēji ir pacēlušies 18 metrus virs ūdens līmeņa Daugavā.

Taka ir ērti ejama un izbraucama velosipēdistiem. Jau sākumā katru uzrunās A.Upīša vēstījums laimes meklētājiem, ka „laime ir tepat”, tātad katram savās mājās. Balto Māju ļaudis māca visdižāko gudrību, ka vislielākā vērtība ir ģimene un strādīgums.

Sūnu takā var sastapt arī muižkungu un čigānieti, mežsargu un daudzus kolorītus sūnciemiešu tēlus, veidotus kokā, – Tauķieni un Plauķieni, Ciepsliņu, Radzieni…

Cilvēki mīl ticēt, ka laimi kaut kas atnesīs – dažam pat Laimes Lācis.  Viņš tiešām katram darbīgam un labestīgam cilvēkam laimi sniedz pārpārēm – noglaudi tik viņa ķepiņas.

Un takas sākumā/ beigās vai beigās / sākumā katru sagaidīs un pavadīs Sūnu ciema vecākais Buķis ar kundzi Buķieni.

LVM īpašumā jāievēro visiem zināmi noteikumi – skaties, vēro un iegaumē, ja būsi kluss, tad pie Tevis nāks ciemos vāveres, bet dižo kažoku varēsi apskatīt kādam plēsīgam sīkajam zvēriņam.

Kalnamuižas ezera krastā ir lapene, te var pasēdēt, atpūsties, ieturēt pusdienas. Ugunskura vietā var sakurt uguntiņu, uz ezera  laipas uzejot, var pārliecināties par tīro ūdeni.

Laimes Lāča taka arī ir 800 m gara, vijas  ap Kalnamuižas ezeru, darbā „Sūnu ciema zēni” – Apaļo ezeru. Ejot pa laipām un virzienu zīmēm, rodas iespaids, ka ezers ir dabīgs ezers ar divām salām. Bet tā nav. Ezeru veidoja Skrīveru muižas pils īpašnieks un dendrologs Maksis fon Siverss. Uz saliņām var nokļūt pa  2 tiltiņiem, kuri krēslas stundās izgaismojas tāpat kā tālākā saliņa. Ezerā aug baltās ūdensrozes, kuras bagātīgi sazied vasarā. Pavasarī visskaļāko troksni taisa zaļā vardīte – maza, bet skaļa. Ejot tālāk, var samanīt vecā ezera vietu, par kuru ir vairākas teikas un nostāsti.  Uzmanīgi pavēro kokus – tie ir kārtīgi stāstnieki. Apejot ezeram, Tu nonāksi pie Kalnamuižas ezera  dienvidu krasta, kur atrodas izmūrēta ūdensvada aka. No tās pilij un Skrīveru dendroloģiskā parka kokiem  ar trieces sūkni padeva ūdeni. Rudenī pa taku ej īpaši uzmanīgi, jo te Tevi iepriecinās apšu kundziņi, bekas un  baravikas.

Foto no Aizkraukles TIC arhīva.