Atrodas Sausnējas pagastā, Ziestu kalna virsotnē – 216,5 m virs jūras līmeņa.
Kalna pakājē ir stāvlaukums un atpūtas vieta (GPS 56.842236, 25.644318). Kājām būs jādodas ap 500 m pa meža taku, maršruts iezīmēts ar zilām norādēm.
Sausnējā, muzejā “Līdumi” pieejama Strūves piemiņas monētas “Sestukalns” kaltuve un interaktīvais stends.
Strūves ģeodēziskais loks (SĢL)
Unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai. To no 1816. līdz 1855. gadam īstenoja astronomijas zinātņu profesors Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un kara topogrāfs pulkvedis Karls Frīdrihs Tenners.
Strūves loks stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no Hammerfestas pie Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģijā līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras, kopskaitā šķērsojot 10 valstu teritoriju: Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu. Loka kopējais garums ir 2822 km. Uzmērītais meridiāna loks ietver 25º 20´ zemeslodes apkārtmēra.
Strūves ģeodēzisko loku veido 258 triangulācijas trijstūri. Tika ierīkoti 265 galvenie punkti, 60 palīgpunkti un 13 punktiem tika noteiktas koordinātas. Attālums starp punktiem ir 30 līdz 40 km. Loka uzmērīšanas sākās no Tartu (Tērbatas) observatorijas. Mērījumu relatīvā precizitāte bija ļoti augsta – tikai 4 mm kļūda uz vienu kilometru.
SĢL zinātniskais mērķis: precizēt Zemes saplakumu polu virzienā atbilstoši Ņūtona teorijai. Praktiskais mērķis: veikt mērījumus un iegūt datus, lai varētu veikt cariskās Krievijas un Zviedrijas Karalistes kartēšanu. Politiskais mērķis: triangulācija bija 19. gs. “lielā zinātne” – valsts dalība uzmērīšanā cēla politisko un militāro prestižu.
Strūves ģeodēzisko loka novērojumus vadīja divas izcilas sava laika personības:
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 – 1864) bija vācu izcelsmes astronoms, Tērbatas universitātes profesors, Tērbatas un Pulkovas observatoriju direktors. 1931. gadā iecelts par Krievijas impērijas padomnieku, kā arī dižciltīgo kārtā, kopš šī laika viņa uzvārds bija “fon Strūve”.
Karls Frīdrihs Tenners (1783 – 1859) bija vācu izcelsmes militārais ģeodēzists. No 1809. – 1811. gadam piedalās pirmo triangulācijas tīklu veidošanā Krievijas Impērijā, laikā no 1816. – 1822. gadam norīkots veikt Viļņas, Kurzemes, Grodņas un Minskas guberņu triangulāciju. 1832. gadā viņš iecelts par Sanktpēterburgas Zinātņu Akadēmijas goda locekli.
Latvija bija vienīgā valsts, kuras teritorijā uzmērījumus veica gan Strūve, gan Tenners. Strūve ierīkoja 11 punktus Latvijas Ziemeļu daļa no punkta Oppekaln līdz punktam Jacobstadt. Tenners ierīkoja 5 punktus Latvijas Dienvidu daļa no punkta Pilkaln līdz punktam Bristen. Divi no 16 Latvijas teritorijā esošajiem punktiem ir savietotie ģeodēziski-astronomiskie punkti – Jacobstadt un Bristen, tajos veikti novērojumi un noteiktas punktu koordinātas. Veiktie mērījumi bija vieni no pirmajiem trigonometriskie mērījumiem Latvijas teritorijā, uz to pamata tika sastādīta Vidzemes karte.
2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes, vēstures un tehnikas attīstības liecība. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti. No Latvijas teritorijā esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti punkti, kas atrodas Jēkabpilī un Ziestukalnā.
Latvijā ir izveidota Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome, kuru veido Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, kuru teritorijās atrodas SĢL punkti.
Madonas novadā atrodas 3 Strūves ģeodēziskā loka punkti – Sestu-kalns, Gaissa-kalns un Nessaule-kalns.
Foto no Madonas TIC arhīva.