PAR MUMS
Seno velosipēdu muzeja apmeklējums skolēniem un ģimenēm ir aizraujoša ekskursija Latvijas pārvietošanās vēsturē. Muzejs atrodas vēsturiskajā Spriņģu dzirnavu ēkā Līgatnē, kur savulaik sākās papīra ražošana, un tagad skolēniem tiek dota iespēja atgriezties laikā, iepazīstot velosipēdu lomu ikdienā, sportā un sabiedrībā.
Mūsu muzejs atrodas gleznainajā Līgatnē, vēsturiskajā Spriņģu dzirnavu ēkā, kur savulaik dzima papīra ražošana Latvijā. Šī vieta pati par sevi ir daļa no Latvijas vēstures. Atverot Seno velosipēdu muzeja durvis Līgatnē, skolēni sper soli pagātnē, iepazīstot ne vien transporta vēsturi, bet arī aizgājušo laiku sociālos un kultūras procesus Latvijā. Mēs atklājam, kā velosipēda parādīšanās pārveidoja ikdienu, veidoja komunikāciju, pārvietošanās paradumus un brīvā laika iespējas. Stāstām, kā sports vienoja un radīja nacionālo lepnumu pirmajās sacensībās.
PIEDĀVĀJUMS
Muzeja ekspozīcija atklāj, kā velosipēds ienāca Latvijas ikdienā, ietekmējot pārvietošanās paradumus, komunikāciju un brīvā laika pavadīšanu, sporta attīstību.
Ekskursijas laikā varēsiet aplūkot dažādu laikmetu Latvijā ražotos velosipēdus no sešām lielākajām pirmskara Latvijas fabrikām, tostarp “Līva”, “Ozolnieks”, “Erenpreis” un citiem ražotājiem, kā arī iespieddarbus, apbalvojumus, fotogrāfijas, lampas. Ekspozīcija sniedz ieskatu Latvijas pirmskara rūpniecībā, vietējo uzņēmumu nozīmē un amatniecības vērtībā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta velosipēdu restaurācijas procesam, rosinot interesi par restauratora profesiju un cieņu pret kultūras mantojumu.
Ekskursiju vada muzeja īpašnieks, un tās ilgums ir 40 minūtes līdz 1 stunda. Ieejas maksā iekļauta arī arhīva filmu materiālu demonstrēšana par velosipēdu vēsturi. Lielākām grupām piedāvājam dalīties divās daļās, vienai iepazīstot muzeju, bet otrai dodoties pastaigā pa Līgatnes tuvējo apkārtni (Lustūža un Anfabrikas klintis, Līgatnes alas, zivju ceļš u.c.).
Vecumam nav ierobežojumi.
STEM
| Mācību joma | Mērķgrupa | Norises nosaukums |
|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Kas ietekmē velosipēda kustību? |
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Kāpēc un kā kustas velosipēds? |
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | Velosipēda darbība Ņūtona likumos |
| Tehnoloģiju mācību joma | pirmsskolas izglītojamie | Velosipēdu darbnīca – radi pats savu braucamo! |
| Tehnoloģiju mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Materiāli, dizains, drošība – velosipēda evolūcija |
| Tehnoloģiju mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | Digitālā kino laboratorija – no vēsturiskas evolūcijas līdz mūsdienu video montāžai |
| Tehnoloģiju mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | Velosipēds – droša, stabila un labi vadāma konstrukcija |
CENA
Grupas ieejas maksa (iekļaujot gida pakalpojumus): 5 EUR no personas
Foto no Seno velosipēdu muzeja Līgatnē arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Atverot seno velosipēdu muzeja durvis Līgatnē, skolēni sper soli pagātnē, iepazīstot ne vien transporta vēsturi, bet arī aizgājušo laiku sociālos un kultūras procesus Latvijā. Skolēni atklāj, kā velosipēda parādīšanās pārveidoja ikdienu, mainīja komunikāciju, pārvietošanās paradumus, brīvā laika iespējas. Uzzina, kā sports vienoja un radīja nacionālo pašapziņu. Ekspozīcijas rosina izzināt Latvijas pirmskara industriālo attīstību, eksporta nozīmi, vietējo uzņēmumu lomu ekonomikā, velosipēda ietekmi uz sociālo mijiedarbību, brīvo laiku un ģimenes dzīvi. Sporta vēstures izziņas kontekstā var pievērsties pirmo klubu veidošanās procesiem, to ietekmei uz nacionālo identitāti u.tml.
Aplūkojot dažādu laiku velosipēdus, skolēni seko tehnoloģisko inovāciju un dizaina mijiedarbes attīstībai. Izpētot detaļas, var novērtēt seno meistaru roku darbu un amatniecības vērtību. Īpaši tiek izcelts restaurācijas process, rosinot interesi par restauratora profesiju, parādot pacietību, zināšanas, rūpīgu darbu, kas nepieciešams vēsturisku priekšmetu atjaunošanai.
Plašāk par muzeju: www.veloligatne.lv
Info no STEM un pilsoniskās līdzdalības kataloga
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 10.-12.klašu izglītojamie | norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Ievada daļā rosinām skolēnus dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, nodarbība sākas ar diskusiju par velosipēda kustību, jautājot: "Kāpēc velosipēds sāk, turpina un pārtrauc kustēties?" Velosipēds tiks izmantots kā galvenais pētījuma objekts. 1.Miera stāvokļa un kustības izpēte: Skolēni grupā eksperimentāli noskaidros, cik liels spēks nepieciešams, lai pārvarētu inerci (Ņūtona 1. likums). Pēc tā skolēni veiks bremzēšanas eksperimentus, lai saprastu, kā ārējs spēks aptur kustību. 2.Spēka un paātrinājuma attiecību mērīšana: minot pedāļus ar dažādu intensitāti skolēni novēros un salīdzinās iegūto paātrinājumu, lai veidotu izpratni, kā pieliktais spēks un masa ietekmē paātrinājumu (Ņūtona 2. likums). 3.Darbības un pretdarbības spēku analīze: Skolēni pētīs spēku pārus, kas rodas riteņbraukšanas laikā – piemēram, kā riteņi stumj zemi atpakaļ, un zeme stumj riteņus uz priekšu, radot kustību (Ņūtona 3. likums). Noslēgumā diskusija, kas palīdzēs sasaistīt iegūto pieredzi ar ikdienas situācijām, tādējādi nostiprinot izpratni par fizikas nozīmi apkārtējā pasaulē. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | iespējams izbraukums uz izglītības iestādi vai izglītojamie ierodas pie norises īstenotāja: Cēsu nov., Līgatne, Spriņģu Iela 1, LV-4110 | |
| Ievada daļā muzejā skolēniem, tiek uzdoti jautājumi: "Kāpēc velosipēds sāk braukt? Kāpēc tas neapstājas uzreiz, kad pārstājam mīt pedāļus? Praktiskajā daļā: 1) Berzes eksperiments: Sadaloties grupās, skolēni izmantos maza izmēra velosipēdus. Viņi tos ripinās pa slīpu plakni, kas pārklāta ar dažādiem materiāliem ( smilšpapīru, gludu audumu). Mērot attālumu, ko velosipēds veic, līdz tas apstājas, skolēni salīdzinās dažādu virsmu berzi. Viņi veidos tabulu datu reģistrēšanai. 2)Inerces un masas eksperiments: Skolēni salīdzinās divus maza izmēra velosipēdus ar atšķirīgu masu. Vienam velosipēdam tiks pievienots papildu svars (smilšu maisiņš). Viņi novēros, ka velosipēds ar lielāku masu turpina kustību ilgāk, jo tam ir lielāka inerce. Tiks raksturotas iespējamās sekas, ko var radīt ķermenis ar lielu masu un ātrumu. Nodarbības noslēgumā notiks diskusija. Skolēni prezentēs savus eksperimentu datus un secinājumus. Uz to pamata tiks apkopoti drošas kustības noteikumi. Tiks pārrunāta bremzēšanas ceļa atkarība no ātruma, masas un ceļa seguma. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Dabaszinātņu mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | "iespējams izbraukums uz izglītības iestādi vai izglītojamie ierodas pie norises īstenotāja: Cēsu nov., Līgatne, Spriņģu Iela 1, LV-4110" | |
| Ievada daļā muzejā skolēniem, tiek uzdoti jautājumi: "Kāpēc velosipēds sāk braukt? Kāpēc tas neapstājas uzreiz, kad pārstājam mīt pedāļus?". 1. praktiskais uzdevums: Vienmērīgas kustības mērīšana: Skolēni, sadalīti grupās, izmantos maza izmēra velosipēdus. Viņi ripinās velosipēdu pa līdzenu, iezīmētu virsmu. Katra grupa veiks vairākus mērījumus, katru reizi mērot veikto ceļu (trajektorijas garumu) un kustībai patērēto laiku. Dati tiks apkopoti tabulā. Tādējādi tiks novērots, ka vienādos laika posmos tiek veikti vienādi attālumi, kas ir galvenā vienmērīgas kustības pazīme. 2. praktiskais uzdevums: Datu analīze: Izmantojot 1. uzdevumā iegūtos datus, skolēni aprēķinās velosipēda ātrumu dažādos posmos. Pēc tam viņi veidos divus grafikus: ceļa-laika grafiku un ātruma-laika grafiku. Ceļa-laika grafikā parādīsies taisna līnija ar nemainīgu slīpumu, bet ātruma-laika grafikā — taisna, horizontāla līnija. Nodarbības beigās grupu pārstāvji prezentēs savus iegūtos datus un grafikus | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Tehnoloģiju mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Ievaddaļā tiek aktualizētas zināšanas par vizuālā satura evolūciju un likumiem attēla iegūšanā, kā arī kino, foto aparatūras evolūciju. Speciālista stāstījums un videomateriālu demonstrējums ierosina interesi par video arhitektūru kā inženiertehnisku procesu. Speciālists parāda divus dažādus viena procesa video (piemēram, kā uzvārās ūdens) – vienu haotisku, neapstrādātu, otru dinamisku ar montāžu, lai raisītu diskusiju - kas atšķiras, kas piesaista uzmanību? Praktiskajā daļā skolēni pāros skolas datorklasē izvērtē videostāsta ideju, zīmē kadru plānu, uzņem īsu video materiālu ar mobīlo telefonu vai izmanto jau sagatavotu videomateriālu. Izmantojot video rediģēšanas lietotni (piem. bezmaksas CapCut/Clipchamp u.c.), soli pa solim, skolēni apstrādā video (griešana, savienošana, titru pievienošana, mūzika) un saglabā darbu atbilstošā formātā. Tiek apgūts slāņu princips un skaņas saskaņošana, modelējot reālu industrijas darba procesu. Noslēgumā skolēni izvēles kārtībā prezentē savus darbus un pamato izvēlēto tehnisko rīku priekšrocības stāsta nodošanā. Tiek pārrunāta digitālā satura ietekme uz auditoriju un atbildīgu satura publicēšanu. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Tehnoloģiju mācību joma | 4.-6.klašu izglītojamie | norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Ievadā skolēni iepazīsies ar velosipēda dizaina un materiālu evolūciju 200 gadu griezumā, demonstrējot dažādu laikmetu rāmju materiālus (koks, tērauds, alumīnijs, oglekļa šķiedra)un citu detaļu (rokturu, riepu) materiālus. Skolēni praktiski salīdzinās detaļu masu (sverot) un tilpumu (gremdējot ūdenī), aktualizējot jēdzienu "blīvums". Norises galvenajā daļā skolēni pētīs saikni starp materiālu īpašībām un funkciju. Praktiskajā darbā skolēni sākumā mēģinās pārdurt, locīt, ieplēst parasto kartonu un foliju, tad paši radīs kompozītmateriālu, savienojot kartonu (struktūra), foliju (atstarošanas funkcija) un līmlenti (aizsargmatrica). Tiks imitēts rūpniecisks ražošanas process, pētot, kā slāņu apvienošana rada jaunas kompozītmateriāla īpašības, kas nepiemīt katram materiālam atsevišķi. Noslēgumā skolēni testēs izveidoto elementu, uzstādot to uz mugursomas vai velosipēda kā funkcionālu atstarotāju vai rāmja aizsargu. Skolēni izdarīs secinājumus par kompozītmateriālu īpašību priekšrocībām. Diskutēsim par drošas braukšanas un aprīkojuma pamatnosacījumiem. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Tehnoloģiju mācību joma | 7.-9.klašu izglītojamie | norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Nodarbība sākas ar stāstu par velosipēda evolūciju, uzsverot drošības un stabilitātes lomu (no koka "skrejmašīnas" līdz mūsdienām). Izvirzām mērķi – izprast velosipēda konstrukcijas elementus un pārnesumu sistēmas darbību. Praktiskajā daļā izmantosim demonstrējuma metodi – apgriežot velosipēdu otrādi. Skolēni pētīs rāmja uzbūvi, identificējot trijstūra konstrukciju stabilitātei un pārnesumu sistēmu. Skolēni noskatīsies īsu video par pārnesumu darbību. Eksperimentālajā daļā skolēni veiks mērījumus, pētot, kā griežas pedāļi un kā darbojas ķēde, pārslēdzot ātrumus un skaitīs riteņa apgriezienus pret vienu pedāļa apgriezienu dažādos pārnesumos, secinot par ātruma un spēka attiecību. Tiks demonstrēta dažādu bremžu sistēmu (loka, disku, zīmoga) darbība, skaidrojot enerģijas pārvadi un berzi. Skolēni pāros modelēs trijstūra (imitējot velosipēda rāmi) un četrstūra elementus no koka irbulīšiem un palīgmateriāliem, testējot to izturību. Noslēgumā skolēni prezentēs savus secinājumus par drošas konstrukcijas un drošas braukšanas pamatnosacījumiem. | |||
| Mācību joma | Mērķgrupa | Īstenošanas vieta | |
|---|---|---|---|
| Tehnoloģiju mācību joma | pirmsskolas izglītojamie | norises īstenotājs izbrauc pie izglītojamajiem uz izglītības iestādi | |
| Ievadā bērniem rādām "brīnumkasti" ar riteņu attēliem un velosipēdu detaļām. Turpinājumā kopīgi izpētām, kā no šīm detaļām izveidojas velosipēds. Saruna par to, kas ritenim obligāti vajadzīgs (stūre, sēdeklis, riteņi), kura ir pati svarīgākā detaļa, lai ritenis vispār varētu izkustēties no vietas, un kāpēc apaļš ritenis ripo labāk par kantainu. Kopīgi noskaidrojam, ka ritenim jābūt vieglam, lai ar to būtu viegli braukt, bet stipram, lai tas nesalūztu. Praktiskajā daļā bērni veidos velosipēda prototipu, uz kartona pamatnes konstruējot rāmi no vates kociņiem, pievienojot tam pārējās detaļas. Kā galveno savienojuma elementu izmantos plastilīnu, praktiski trenējot prasmi sastiprināt detaļas. Bērni eksperimentēs ar materiālu īpašībām, izmantojot pogas kā riteņus un zobratus, tādējādi izprotot mehānisma uzbūvi. Darbības laikā bērni tiks mudināti risināt inženiertehniskas problēmas un eksperimentēt - kur labāk likt sēdekli un cik riteņu būs viņu izgudrojumam. Tiks izmantota praktiskā modelēšana un formas izpēte, sekmējot telpisko domāšanu un sīko motoriku. Noslēgumā tiks veidota izstāde, kur bērni prezentēs savu darbu, stāstot, uz kurieni ar šādu riteni brauks, cik tas ir droši un kāpēc izvēlētas tieši šādas detaļas. | |||