Piemiņas zīme veltīta Daugavas lejteces pamatiedzīvotāju (10. – 13. gs.) lībiešu brīvības cīņu un Mārtiņsalas lībiešu vadoņa Ako vadītās 1206.gada sacelšanās pret krustnešiem atcerei. Toreiz Mārtiņsala bija ievērojams lībiešu centrs plašākai teritorijai, tagad sala atrodas zem HES ūdenskrātuves līmeņa.

1994. gadā tika atklāta tēlnieka Ģirta Burvja veidotā piemiņas vieta – veltījums mūsu novada seno iedzīvotāju brīvības alkām. Šī vieta Daugavas krastā rada īpašas sajūtas, liekas, ka senču cīņas gars tikai nogaida aiz senajiem vaļņiem, gatavs jebkurā brīdī izlauzties. Pašā vidū slejas burts „A”, kam ir īpašs spēks. Tas ir pirmais burts, latvju rakstos tas atpazīstams kā Dieva zīme. Uz augšu vērstie stabi simbolizē pretēju varu cīņu, kas tomēr virsotnē vienojas, saplūstot Saules zīmē, jo tāda ir latviskā dzīves gudrība. Laivas formas šķērslī iekalts vēstījums par to dienu notikumiem. Uz stabiem attēloti Rīgas skati, cīņu ainas, pilskalns un senā osta, kas atradās tepat, Daugavas pretējā krastā. Ja uz piemiņas vietu skatītos no putna lidojuma, tā atgādina seno vairogu, kas aizsargā ne tikai cīnītāju, bet mūs visus. Simboliskajā aizsargvalnī ir četri vārti, bet uz tā – senie sargi, kas pārvērtušies akmenī. Ako piemiņas zīme atjaunota un ar jauniem senvēstures motīviem papildināta 2013. gadā. Teritorija Daugavas piekrastē labiekārtota 2014. gadā.

Piemiņas zīmes tuvumā atrodas vieta, kur arheologi atklājuši senāko Latvijā zināmo akmens laikmeta cilvēku apmetni, kas  atrodās teritorijā pie Salaspils Laukskolas.  Tā bija akmens laikmeta klejojošo ziemeļbriežu mednieku sezonas apmetne. Ziemeļbriežu bari sekoja kūstošajam ledājam, bet mednieki, savukārt, ziemeļbriežiem. Ap 500 m garā piekrastes joslā atrasti vairāki tūkstoši krama darbarīku: kasīkļi, griežņi, bultu gali, naži un krama atšķilas. Iedzīvotāji – Svidru un Ārenburgas arheoloģiskās kultūras pārstāvji.

Teritorija ir labiekārtota,ierīkota laivu ielaišanas vieta, kā arī piknika vietas.

Foto no Salaspils TIC arhīva.