PAR PILS KOMPLEKSU
Pašā Alūksnes sirdī, blakus gleznainajam ezeram, lepni gozējas Alūksnes Jaunā pils un tai piegulošais Muižas parks. Pils, kas celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā 19.gs. otrajā pusē pēc barona Aleksandra Jozefa fon Fītinghofa pasūtījuma, ir viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, no kuriem daļa ir atsegta.
Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920.gada agrārajai reformai. 1918.gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbus.
Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs un dabas muzejs “Vides labirints”.
ALŪKSNES MUZEJA PASTĀVĪGĀ EKSPOZĪCIJA
- Alūksnes vēsturiskā un arheoloģiskā ekspozīcija “Laikmetu mielasts”. Vienotā vēstures un arheoloģijas ekspozīcija, kur pie lielā mielasta galda satiekas laika periodi no aizvēstures līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
- “Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē”. Ekspozīcijas pamatā fotomateriāli un citas vizuālas un tekstuālas liecības par Fītinghofu dzimtu un tās devumu Alūksnei.
- “Asaru senkapi”. Arheoloģijas ekspozīcija, kurā apskatāmi tādi unikāli priekšmeti kā divasmens zobens, zirgveida piekariņš un citas senlietas, kas iegūtas Alsviķu apkārtnē, un ir raksturīgas seno latgaļu kultūrai 12.-13.gs.
- “Leo Kokle. Mākslinieka istaba”. Izcila, tautā populāra un mīlēta gleznotāja un portretista piemiņai veltīta ekspozīcija, kurā apskatāmi mākslinieka darbi un personīgās lietas.
- “Totalitārā režīma cietušo piemiņas istaba”. Ekspozīcija veidota represiju atcerei un atspoguļo Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Tajā apskatāmi dokumenti, priekšmeti, fotogrāfijas un atmiņu stāsti.
- “Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki”. Daudzveidīgu tēlniecības darbu ekspozīcija, kurā apskatāmi gan profesionālu tēlnieku, L. Līces un G. Grundbergas darbi, gan padomju gados neatzītu autoru darbi.
Ieejas maksa uz visām pastāvīgajām ekspozīcijām: pieaugušajiem 2,50 EUR, skolēniem 1,00 EUR.
IZSTĀDES
- Izstāde “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras”. Izstādi veido 120 lelles latviešu tautu tērpos, kurus pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados darinājusi trimdā ASV dzīvojusi novadniece Austra Linde (dz. Ķauķis).
- Digitāla izstāde “100 vēsturiski mirkļi Alūksnē”. Izstāde ļauj ieskatīties un saprast, kā vēsturiskās norises ietekmējušas un mainījušas pilsētas dzīvi un tēlu, vēstot par norisēm dažādās dzīves jomās laika posmā no 1918. – 2017. gadam.
- “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”. Izstāde veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības karā un miera gadiem Alūksnē.
Ieejas maksa uz izstādi: 2,00 EUR.
MAINĪGĀS EKSPOZĪCIJAS
- J. Medmaņa privātā mēbeļu kolekcijas izstāde “19. gs. muižkungu guļamistaba”. Izstādē apskatāmas 19.-20.gs. eklektikas un bīdermeijera stila interjera mēbeles.
- “100 vēsturiski mirkļi Alūksnē”. Izstādē atspoguļoti simt dažādi vēsturiski mirkļi Alūksnē gadsimta griezumā, no 1918. līdz 2017. gadam. Izstāde skatāma digitālā formātā.
Ieejas maksa uz visām mainīgajām ekspozīcijām: pieaugušajiem 2,50 EUR, skolēniem 1,00 EUR.
PIEDĀVĀJUMS un CENAS
Ekskursija pa Alūksnes muižas parku:
Alūksnes muzeja speciālista pavadībā skolēni iepazīst Alūksnes muižas parka mazās arhitektūras formas un dabas krāšņumu.
Maksa skolēnu grupai EUR 15,00
Muzejpedagoģiskās programmas.
Jaunums!!! Teatrāli- izglītojošs uzvedums ar līdzdarbošanos “Pieci likteņstāsti”– muzejpedagoģiskās programmas laikā skolēni tiek iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā, ko vada režisores Daigas Bēteres Alūksnes BJC teātra “SnulliS” jaunieši. Stingrā kontrolē, sarkanarmieša uzraudzībā skolēniem jāatrod represēto dienasgrāmatās iztrūkstošie fragmenti, jāorientējas krievu valodā uzrakstītajā spriedumā, jālasa spoguļraksts, jāanalizē foto materiāls, jāmeklē atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Programmas mērķis ir veicināt skolēniem izpratni par padomju varas īstenoto deportāciju norisi, latviešu dzīvi izsūtījumā, akcentējot nacionālās identitātes saglabāšanu un deportāciju radītās sekas Latvijas vēstures un kultūras attīstībā. Programma paredzēta pamatskolas un vidusskolas vecuma skolēniem.
Tautumeitas pucējas – vispopulārākā muzejpedagoģiskā programma
Mērķis: iepazīties ar latviešu tautas tērpu, tā sastāvdaļām, nēsāšanas tradīcijām un novadnieces Austras Lindes kolekciju – 120 lellēm Latvijas novadu tautas tērpos ekspozīcijā „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras”.
Uzdevumi:
- Iepazīties ar latviešu tautas tērpu, tā detaļām;
- Aplūkot ekspozīciju „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras”;
- Minot mīklas, atvērt tautumeitas pūru un sapucēt tautumeitu tautas tērpā;
- Darināt savu latviešu tautas tērpa miniaturo detaļu.
Mērķauditorija: 1. – 9. klase. Nodarbības ilgums 1h 30 min
Naudas vēsture
Mērķis: veidot priekšstatu par naudas attīstību no aizvēstures līdz mūsdienām. Iepazīt naudas īpašības, izprast naudas nozīmi mūsdienās.
Uzdevumi:
- Īsfilmas “Naudas rašanās vēsture” skatīšanās;
- Uzdevumi un pārrunas par filmā redzēto;
- Alūksnes muzeja krājumā esošās naudas apskate, pārrunas par naudas vēsturi Latvijā:
- Praktiskā nodarbība: monētas veidošana
Mērķauditorija: 3. līdz 9. klase. Nodarbības ilgums 1 h un 10 min.
Arheoloģija
Mērķis: veidot izpratni par arheologu darbu, arheoloģiskajiem izrakumiem Alūksnes novadā.
Uzdevumi:
- Prezentācija “Kā strādā arheologs?
- Uzdevums un galda spēles par prezentācijā apgūto;
- Ekspozīciju “Laikmetu mielasts” un “Asaru senkapi” apmeklējums;
- Praktiskā nodarbība: “arheoloģiskie izrakumi” vai rotaslietas veidošana (atkarībā no laikapstākļiem).
Mērķauditorija: Pirmsskolas vecuma bērni un skolēni no 1. līdz 9.klasei. Nodarbības ilgums 1h
Livonijas ordeņa pils
Mērķis: veidot priekšstatu par Livonijas ordeņa pils vēsturi un notikumu likumsakarībām, veicināt interesi par pilsētas vēsturi
Uzdevumi:
- Informatīvo materiālu aplūkošana par pils vēsturi;
- Prezentācija “Livonijas ordeņa pils un tās apkārtne no aizvēstures līdz mūsdienām”;
- Uzdevums par prezentācijā apgūto;
- Teikas par Pilssalu un Tempļa kalnu;
- Ekspozīcijas “Laikmetu mielasts” apskate;
- Praktiskā nodarbība – pils ģerboņa zīmēšana.
Mērķauditorija: 6. līdz 9. klase. Nodarbības ilgums 1 h un 30 min.
Iepazīsti Alūksni
Mērķis: iepazīties ar Alūksnes pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu.
Uzdevumi:
- Doties pētnieciskajā ceļojumā ar karti. Pēc apraksta un fotogrāfijām atrast kultūrvēsturiskos objektus un nofotografēt tos;
- Sasniedzot galapunktu, atrādīt fotogrāfijas un piedalīties viktorīnā.
Mērķauditorija: 5. – 12. klase. Nodarbības ilgums 1 h 30 min.
Pa Fītinghofu pēdām
Mērķis: iepazīties ar baronu Fītinghofu dzimtas atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Alūksnē.
Uzdevumi:
- Ekspozīcijas „Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē” apskate;
- Pētniecisks pārgājiens pa Alūksni, izmantojot karti;
- Uzdevumu veikšana kultūrvēstursikajos objektos, izmantojot darba lapu;
- Tikšanās galapunktā ar baronesi fon Fītinghofu, pareizo atbilžu noskaidrošana;
- Ietērpšanās baronu sporta tērpos un fotografēšanās 18. un 19.gs interjerā (balva uzvarētājiem)
Mērķauditorija: 5. – 12. klase. Nodarbības ilgums 2 h 30 min.
Maksa par muzejpedagoģisko programmu: pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas, skolēniem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,50 EUR.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības laikā skolēni caur emocionālu līdzpārdzīvojumu un praktisku, radošu darbošanos veidos izpratni par rakstnieku un dzejnieku Aleksandru Pelēci kā daudzpusīgu personību, par viņa radīto un nākamajām paaudzēm atstāto literāro mantojumu un tā nozīmi vēstures un kolektīvās atmiņas saglabāšanā.
Praktiskos uzdevumos caur ekspozīcijā “Aizsapņošanās” pieejamajām radošajām izziņas spēlēm un materiāliem skolēni iepazīs Aleksandru Pelēci kā dabas mīļotāju, savas tēvzemes patriotu un drosmīgu rakstnieku, izzinās personības biogrāfiju, malēniešu apvidvārdus, pētīs koku sugas, zīmēs, rakstīs dzeju un mūsdienu vēstījumus, pielaikos Pelēča cepuru replikas, kā arī klausīsies viņa balss ierakstu.
*7.–12.klašu skolēni ir aicināti ņemt līdzi mobilos tālruņus, lai veiktu vienu no radošajiem uzdevumiem.
Nodarbības laikā skolēni caur emocionālu līdzpārdzīvojumu un praktisku, radošu darbošanos veidos izpratni par rakstnieku un dzejnieku Aleksandru Pelēci kā daudzpusīgu personību, par viņa radīto un nākamajām paaudzēm atstāto literāro mantojumu un tā nozīmi vēstures un kolektīvās atmiņas saglabāšanā.
Praktiskos uzdevumos caur ekspozīcijā “Aizsapņošanās” pieejamajām radošajām izziņas spēlēm un materiāliem skolēni iepazīs Aleksandru Pelēci kā dabas mīļotāju, savas tēvzemes patriotu un drosmīgu rakstnieku, izzinās personības biogrāfiju, malēniešu apvidvārdus, pētīs koku sugas, zīmēs, rakstīs dzeju un mūsdienu vēstījumus, pielaikos Pelēča cepuru replikas, kā arī klausīsies viņa balss ierakstu.
*7.–12. klašu skolēni ir aicināti ņemt līdzi mobilos tālruņus, lai veiktu vienu no radošajiem uzdevumiem.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Alūksnes stāsti gleznās” piedāvā skolēniem radošu un starpdisciplināru iepazīšanos ar Alūksnes pilsētu caur mākslu. Nodarbības centrā ir izstāde “Visi ceļi ved uz Alūksni”, kurā apskatāmas dažādu Latvijas mākslinieku gleznas no muzeja krājuma – Zigrīdas Ilenānes, Andreja Ģērmaņa, Margas Leilandes, Rūdolfa Vētras, Oskara Bērziņa, Teklas Natālijas Gavares-Vītolas, Induļa Purena, Gunāra Ozoliņa, Hardija Gruduļa, Laines Kainaizes, Māra Salmiņa, Gintera Čerbikova, Gustava Bušmaņa un Pētera Postaža darbi.
Gleznas vieno kopīga mākslinieciskā koncepcija – Alūksne kā ceļojums, kur katrs darbs ir kā pietura pilsētas kultūrvēsturiskajā kartē, atklājot pilsētas ainavu, arhitektūras, ezeru, ielu un cilvēku klātbūtni dažādos laikos. Izstādi papildina literārie darbi un vēsturiskie apraksti par pilsētu, cilvēkiem, notikumiem, objektiem.
Nodarbības laikā skolēni kļūst par “gleznu pētniekiem”, mācoties lasīt gleznu kā stāstu, pētīt tajā redzamos vēstures, dabas un pilsētvides elementus, salīdzinot pagātni ar mūsdienām, kā arī radoši interpretējot redzēto ar vārdiem, skaņām, kustību un vizuālo mākslu. Strādājot grupas, skolēni rada gleznu kopijas citādās noskaņās un stāsta par savu darbu.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Apautas kājas. Ejot līdzi laika griežiem” veidota, izmantojot autentiskus Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetus, un piedāvā skolēniem iespēju caur apaviem ieraudzīt vēsturi kā personisku, sajūtās balstītu un dzīvu pieredzi.
Skolēni, pētot pastalas, vīzes, koka tupeles, bruņinieka zābakus, barona kurpes, sardzes zābakus, zandeles u. c., iepazīst dažādu laikmetu cilvēku ikdienu, darbu, sociālo statusu un dzīvesveidu. Apavi kalpo kā vēstures liecības, kas ļauj saprotamā un praktiskā veidā runāt par lauku sadzīvi, muižu kultūru, militāro vēsturi un 20. gadsimta ikdienu, vienlaikus attīstot skolēnu novērošanas, secināšanas un radošās prasmes.
Uzdevumu gaitā skolēni pēta un salīdzina dažādu laikmetu apavus, nosakot to materiālus, funkciju un iespējamo valkātāju. Veido apavu “dzīvesstāstus”, sasaistot tos ar profesijām, gadalaikiem un sociālo statusu, kā arī izkārto apavus laika līnijā, analizējot, kāpēc noteiktos vēstures periodos apavi kļuva izturīgāki, sarežģītāki vai greznāki. Tāpat tiks izstrādātas arī apavu dizaina skices.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Atdzimušie gleznojumi – restaurācija” iepazīstina skolēnus ar kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot sienu gleznojumu restaurācijai Alūksnes Jaunajā pilī (restaurācijas darbi tika veikti pils Mūzikas salonos, vējtverī un kāpņu telpā).
Skolēni kopā ar muzeja speciālistu iepazīst restaurētās telpas, aplūko iluzoro, 19. gadsimtā tapušo sienu gleznojumu fragmentus, uzzina par restaurācijas gaitā veiktajiem pētījumiem un darbiem, kā arī uzzina, kas ir restaurācija, kādi ir tās pamatprincipi un kā norit restauratora darbs praksē. Nodarbības laikā tiek demonstrēts arī video materiāls par sienu gleznojumu restaurācijas procesu. Praktiskajā daļā skolēni paši atjauno gleznojuma fragmentu uz papīra, izmantojot akrila krāsas, tādējādi izprotot restaurācijas pamatprincipus un tehniku.
Muzejpedagoģiskā nodarbība norisinās jaunajā muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē. Deportācijas”, kas hronoloģiski atspoguļo stāstu par notikumiem Dzimtenē un svešumā: Latvijas Republikas laiku 1930. gadu 2. pusē, Molotova–Ribentropa paktu un padomju okupāciju, 1941. gada deportācijas, Alūksnes novada nacionālās pretošanās kustības, 1949. gada deportācijas, dzīvi svešumā un atgriešanos Dzimtenē, reabilitāciju.
Nodarbības laikā skolēni pēta ekspozīcijā pieejamos materiālus – tekstus, vēsturiskus dokumentus, fotogrāfijas un priekšmetus –, darbojas ar vēsturisko liecību kopijām, klausās deportēto ģimeņu dzīvesstāstus audioierakstos un gūst iespēju dziļāk izprast politiski represēto, padomju varas apspiesto un sodīto Latvijas iedzīvotāju dzīves pieredzi. Skolēni diskutē par redzēto un dzirdēto, salīdzina vēsturiskos notikumus ar mūsdienu pieredzi un tiek aicināti aizdomāties par brīvības nozīmi – kā tā ietekmē katra indivīda dzīvi un sabiedrību kopumā.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar muzeja krājuma glabāšanas nosacījumiem, veidot priekšstatu par Alūksnes novada muzeja krājuma daudzveidību un tā lomu muzeja darbībā un Alūksnes novada, Latvijas, vēstures liecību saglabāšanā.
Skolēniem ir iespēja ielūkoties mākslas, dokumentu, darba un sadzīves priekšmetu kolekciju krātuvēs, tuvāk apskatīt Alūksnes viduslaiku pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās lietas un iepazīt dažādu priekšmetu glabāšanas nosacījumus. Iejūtoties krājuma glabātāja lomā, skolēni sagatavo krājuma priekšmetu uzskaites kartītes un atbilstoši noteikumiem iesaiņo krājuma priekšmetus glabāšanai.
Izglītojošajā procesā skolēniem tiek sniegts priekšstats, cik svarīgi ir saglabāt muzeja priekšmetus nākamajām paaudzēm.
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar Jaunalūksnes pagastā dzimušā mākslinieka Leo Kokles personību, biogrāfiskajiem datiem, kas nozīmīgi ietekmējuši mākslinieka dzīvi. Vērojot mākslas darbus, noskaidro mākslinieka rokraksta specifiku, viņa daiļrades nozīmi mākslas vēstures kontekstā Latvijā, kā arī to, kāds ir Alūksnes muzeja ieguldījums mākslinieka piemiņas saglabāšanā.
Skolēni mācās vērtēt vizuālās mākslas darbus, to struktūru, kompozīciju un izpausmes formas. Argumentē un kritiski analizē iedvesmas avotu izteiksmes līdzekļus un to nozīmi vizuālās mākslas darba interpretācijās un izprot to vērtību oriģinālas, patstāvīgas idejas radīšanā. Izpēta un pierāda kultūras mantojuma kā kopīgas vēsturiskās atmiņas avota nozīmi, tā lomu nacionālās identitātes stiprināšanā, lai veidotu saikni ar pagātni.
Tāpat skolēni mērķtiecīgi diskutē par mākslas darbiem, starpdisciplināriem mākslas procesiem un izpausmēm, lieto atsauces uz kultūrvēsturisko periodu pazīmēm, personiskām, sabiedrības vai grupas kultūras vērtībām un kultūras mantojumu.
Nodarbības laikā skolēni aktīvi iepazīstas ar muzeja ekspozīcijām un izstādēm, veidojot izpratni par Alūksnes novada kultūrvēsturisko mantojumu. Iejūtoties detektīva lomā un risinot dažāda veida uzdevumus, tiek attīstītas klausīšanās, skatīšanās, lasīšanas, informācijas meklēšanas un orientēšanās telpā prasmes.
Skolēni iepazīstas ar ēku, kurā atrodas Alūksnes novada muzejs, noskaidro, kas ir muzejs, kādi ir muzeja darbības virzieni, kas jāievēro, apmeklējot muzeju, tā ekspozīcijas un izstādes. Pēc sarunas katram dalībniekam tiek izsniegta “Muzeja detektīva” burtnīca, kurā apkopoti dažāda veida uzdevumi. Iejūtoties muzeja detektīva lomā, skolēni patstāvīgi iepazīst muzeja ekspozīciju un izstāžu zālēs eksponētos krājuma priekšmetus un informāciju par tiem.
7. Siguldas kājnieku pulks bija lielākais pulks Latvijas armijā. 1920. gada 30. gados 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu Alūksnes attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā.
Nodarbība veidota kā tematiska funktierēšanas spēle pilsētvidē. Dalībnieki dodas pastaigā pa Alūksni un izzina pulka vēsturi un tā atstāto mantojumu. Funktierēšanas spēles laikā skolēni atrod konkrētas vietas Alūksnē, kas saistītas ar pulka darbību un lomu Alūksnes vēsturē. Veicot maršrutu, skolēniem jāatbild uz dažādiem jautājumiem, jāmin rēbuss, jāatpazīst karavīru dziesmas, jānoskaidro pulka karavīru pienākumi.
Nodarbībā ir izmantoti materiāli no Alūksnes novada muzeja krājuma: fotogrāfijas, dokumenti, atmiņas, priekšmetu un objektu attēli.
Lai piedalītos nodarbībā, skolēniem katram vai uz grupu (divi līdz pieci cilvēki) nepieciešams uzlādēts viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, norādītu lokācijas vietu un lejupielādētu aplikāciju “Actionbound”. Lai uzsāktu darbošanos, Alūksnes novada muzejā skolēniem ir jānoskenē spēles QR kods.
Alūksnes novada muzejs piedāvā ekspozīcijas, izstādes un izglītojošās programmas, iepazīstinot ar Alūksnes pilsētas un apkārtējās teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu un sniedzot daudzveidīgu kultūras un mākslas piedāvājumu.
Alūksnes Muižas parks pārsteidz ar baronu fon Fītinghofu dzimtas atstāto mantojumu no 18. gadsimta, kas mūsdienās tiek atjaunots un kopts. Mazās arhitektūras formas, koku un krūmu daudzveidība, gleznainā ainava visos četros gadalaikos un stāsti un leģendas ļauj iepazīt un baudīt dabas un cilvēka radītās mākslas vērtības un sniedz estētisku un intelektuālu baudījumu.
Parkā var vērot dažādos mākslas stilos veidotus objektus: strūklakas, paviljonus, obelisku un mauzoleju. Noslēpumainu noskaņu rada Čukstošā laterna. Par parka senumu vēsta dižkoki, krāšņās telēkijas un aizsargājamais peldošais ezerrieksts.
Nodarbības laikā skolēniem ir iespēja doties izzinošā pastaigā pa Alūksnes Muižas parku, kur, orientējoties pēc kartes, vērojot parku un risinot detektīva grāmatiņā dažādus uzdevumus, var pārbaudīt savu uzmanību, atjautību un izveicību. Tā ir iespēja iepazīt Alūksnes Muižas parka dabas, mākslas un arhitektūras vērtības.
*Ieteicamais nodarbības izmantošanas laiks ir no aprīļa līdz novembrim.
Alūksnes novada muzejs piedāvā ekspozīcijas, izstādes un izglītojošās programmas, iepazīstinot ar Alūksnes pilsētas un apkārtējās teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu un sniedzot daudzveidīgu kultūras un mākslas piedāvājumu.
Nodarbība veicina skolēnu izpratni par padomju varas īstenoto deportāciju norisi, latviešu dzīvi izsūtījumā, akcentējot nacionālās identitātes saglabāšanu un deportāciju radītās sekas Latvijas vēstures un kultūras attīstībā.
Nodarbības laikā skolēni tiek iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā. Deportēto bērnu likteņstāstus izspēlē muzeja darbinieki, nodarbības norisē iesaistot skolēnus. Stingrā sarkanarmieša uzraudzībā skolēniem būs jāatrod represēto dienasgrāmatās iztrūkstošie fragmenti, jāorientējas krievu valodā uzrakstītajā spriedumā, jāatrod šifrēts teksts, jāizlasa tas spoguļrakstā, jāanalizē foto materiāls un jāmeklē atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Deportāciju laika traģiskumu paspilgtinās neērtie darbošanās apstākļi, materiālu nepieejamība, pretrunīgas, bezierunu prasības, par kuru neievērošanu deportāciju laikā tika piemērots sods.
Nodarbības laikā skolēni mācās saskatīt, atklāt un analizēt cēloņsakarības vēstures procesos un izmantot tās sabiedrisko procesu skaidrošanai. Izzina deportāciju laikā notikušās pārmaiņas un secina, kā tās saistītas ar politisko situāciju Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas ietekmējošus faktorus. Mācās sadarboties ar vienaudžiem, izmantot dažādus lietiskos avotus. Tāpat skolēni mācās atpazīt un piedāvāt risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutēt par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Tiek apgūtas prasmes demonstrēt uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās situācijās.
Skolēni arheoloģijas ekspozīcijā “Livonijas ordeņa pils Alūksnē (Marienburgā). Zemē apraktā sāls” iepazīst Alūksnes viduslaiku pils vēsturi un uzzina, kādas spēles un rotaļlietas izmantotas brīvā laika pavadīšanā pilī.
Muzeja darbinieka vadībā skolēni apgūst, kā dancināt vilciņu, rūcināt rūceni, apgāzt ķegļus, pūst niedru stabules, mests kauliņus vai spēlēt dzirnavas un dambreti.
Nodarbības noslēgumā skolēni, atbilstoši vecumposmam, veido rūceni, niedru stabuli vai svilpaunieku.
Nodarbības laikā skolēni iepazīst rakstīšanas rīku attīstības vēsturi, balstoties Alūksnes novada muzeja krājuma priekšmetos kā nozīmīgās vēsturiskās liecībās.
Skolēni mācās salīdzināt dažādu laikmetu rakstāmrīkus un analizēt to ietekmi uz cilvēku ikdienu un saziņas paradumiem. Nodarbībā tiek veicināta izpratne par rakstītprasmes nozīmi cilvēces attīstībā, saistot to ar izglītību, informācijas nodošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Praktiskajā daļā skolēni apgūst pamata iemaņas rakstīšanā ar tinti un spalvu, attīstot smalko motoriku, roku veiklību, koncentrēšanās spējas un pacietību, vienlaikus piedzīvojot muzeju kā aktīvu, izzinošu un radošu mācību vidi.