Nodarbība paredz kultūrainavas izpēti, kas ietver pastaigu Baltijā vienīgā regulāri kursējošā šaursliežu dzelzceļa stacijas “Alūksne” teritorijā ar Latvijas vēsturē nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu iepazīšanu, piemēram, 20. gadsimta sākuma mazpilsētas dzelzceļa stacijas ēku kompleksu un Brīvības cīņu dalībnieku pieminekli, un lokālo stāstu izzināšanu vēsturiskajā bagāžas šķūnī esošajā multimediālajā ekspozīcijā “Alūksnes Bānīša stacija”.
Stacijas nozīmes Latvijas vēsturē nozīmīgos notikumos un tās darbības daudzveidības izzināšanai skolēni pilda uzdevumus, kuri paredz atrast stacijas kvartālā reālas liecības ekspozīcijas stāstos dzirdētiem faktiem un notikumiem, tādejādi vēršot skolēnu uzmanību uz vēstures klātesamību un ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Nodarbība piemērota Latvijas kultūras mantojuma daudzveidības izzināšanai un vēstures procesu izpratnes veicināšanai, izceļot sabiedriskā transporta dažādību Latvijas reģionos.
Izpētot multimediālo ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija” par Baltijā vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu jeb Bānīti, skolēni atklās dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēs unikālus desmit staciju stāstus, kā arī noskaidros, kam Bānītis bijis draugs, palīgs, darba vieta un iedvesmas avots.
Nodarbības laikā skolēni piedalīsies interaktīvā ekskursijā ekspozīcijā, kurā izpētīs daudzveidīgos tikai dzelzceļam raksturīgos priekšmetus, iepazīsies ar vietējo cilvēku stāstiem par vilciena kā nozīmīga pārvietošanās līdzekļa nozīmi viņu personīgajā dzīvē un vietas izaugsmē, kā arī izzinās Gulbenes–Alūksnes dzelzceļa nozīmi Eiropas dzelzceļa tīkla kontekstā.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Nodarbības mērķis ir, iepazīstot multimediālo ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija” un vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu Baltijā, rosināt 1.–3. klašu skolēnu interesi par dzelzceļa nozīmi sabiedrībā un kultūras mantojuma dažādību.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazīstas ar ekspozīciju un noskaidro ekspozīcijas ēkas kādreizējās funkcijas, kā arī bagāžas šķūņa nozīmi stacijas darbības nodrošināšanā. Izpratnes nostiprināšanai skolēni paši veic dažādu ar vilcienu pārvadājamo preču sašķirošanu un to piegādi stacijās pēc konkrētām norādēm un pašu sastādīta maršruta, izmantojot ekspozīcijā pieejamo informāciju.
Nodarbības otrajā daļā, izmantojot erudīcijas uzdevumus, skolēni izzin katru pieturas punktu dzelzceļa līnijā un noskaidro katra īpašo stāstu un nozīmi vietējiem iedzīvotājiem.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa ekspozīcija “Marienburgas astotais brālis” ir mūzikas un gaismas vēstījums par pils astoto torni, kurš saglabājis savu vēsturisko apjomu un kurš atceras visu, kopš Marienburgas pils dzimšanas – no Marijas pasaules rašanās brīža līdz pat šodienai.
Ekspozīcijas tapšanas procesā apvienojās vairāki izcili mākslinieki: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, skaņas dizaineris Sigvards Kļava un dizaina birojs “H2E”. Teiksmu ar Ojāra Vācieša vārdiem iedziedājis Latvijas Radio koris.
Nodarbības mērķis ir rosināt 7.–12. klašu skolēnu interesi par vēstures nozīmi, sasaistot to ar viduslaikiem Alūksnē, Lielo Ziemeļu karu, muzikālās teiksmas izzināšanu, kā arī kultūras mantojuma dažādību. Klausoties un skatoties ekspozīciju, skolēniem ir iespēja ne tikai dzirdēt profesionālu sniegumu mūzikā, bet arī izjust dažādu emociju gammu.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazīstas ar Alūksnes viduslaiku pils vēsturi un atjaunotajā Dienvidu tornī apmeklē ekspozīciju, savukārt otrajā daļā noskaidro Marienburgas pils kādreizējās funkcijas – Dienvidu torņa nozīmi pils uzturēšanā un Livonijas ordeņa pils noslēpumu.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā