No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogta rezidence.
Tā bija divstāvu akmens pils, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).

Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.
Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils apkārtnes labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir viena no ievērojamākajām un tūristu apmeklētākajām vietām Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru, Radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs” un veco pilsētas tirdzniecības daļu.
2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens” teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes Tehnikuma pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizācijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.
Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā.

Foto no Rēzeknes TIC arhīva.