PAR MUZEJU
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodoties Rēzeknes pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai”, ieskauts krāšņi ziedošo rožu pulkā un dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa klātbūtnē, aicina piedzīvot Latgales īpašo elpu caur kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšanu.
PASTĀVĪGĀS EKSPOZĪCIJAS
Latgales Kultūrvēstures muzejs aicina savus apmeklētājus sastapt „Māla un uguns pārvērtību radītu brīnumu” – lielākajā Latgales keramikas pastāvīgajā ekspozīcijā Latvijā un pasaulē. Savukārt, Rēzeknes pilsētas vēstures izzināšanas interesenti ir laipni aicināti ielūkoties pilsētas vēstures ekspozīcijā „Rēzekne laikmetu griežos”, sajūtot 7 gadsimtu, personību, vērtību un simbolu klātesamību.
Mākslas baudītājiem muzejs ir sagatavojis arī iespēju sastapties ar „Latgales glezniecību” – mākslas ekspozīcijā (atrodas 19. gs. savrupnamā 18. novembra ielā 26), kur ir skatāmi Latgales vecmeistaru, viņu sekotāju un jaunākās paaudzes mākslinieku darbi no 20. gs. 30. gadiem.
PIEDĀVĀJUMS
Attālinātās muzejpedagoģiskās programmas:
Visu gadu:
“Viss par pienu”
“Kā top maize?”
“24 stundis latgalīts”
“Latvijas Brīvības cīņas”
“Latgales atbrīvošanas piemineklis – no idejas līdz sirdij”
„1991. gads – barikāžu laiks”
Programmas, kas paredzētas noteiktā laikā:
“Dzied circenīnis aizkrāsnē” (programmas norisei labvēlīgākais laiks – marta mēnesis) Maksa par nodarbību: 2,00 EUR (Iespējams maksāt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu).
Latgales Kultūrvēstures muzejs allaž piedomā par savu mazo apmeklētāju, piedāvājot skolēniem un ģimenēm ar bērniem daudzveidīgu muzejpedagoģisko programmu klāstu, kas tiek gan papildināta, gan uzlabota, balstoties uz muzeja krājuma kolekcijas daudzveidību.
Kopā tiek piedāvātas 17 muzejpedagoģiskās programmas pirmsskolas vecuma bērniem, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolēniem, piemēram, programma par Latvijas kultūras kanona vērtību – Latgales podniecību – „Māla pikuča piedzīvojumi”, programma par arheoloģiju un Rēzeknes vēsturi „Zemes dzīļu noslēpumi”, programma par Māras jeb Latgales Atbrīvošanas pieminekli „Vienoti Latvijai”, programma par Jāņa Klīdzēja un Jāņa Streiča radīto darbu „Cilvēka bērns”., “Dzīpariņa stāsts”, “Satikšanās Rozes pilsētā”, “Kā top maize?”, “Talka Latgales sētā”, “Senās spēles un rotaļas”, “Pašiem sava Ābece”, “24 h latgalīts”, “Pirmo reizi izstādē”, “Dzied circenītis aizkrāsnē”, “1991.gads – barikāžu laiks”, “Latvijas brīvības cīņas”, “Pa Myužeiguo kalindera pēdām jeb glītrakstīšana ar spalvu un tinti”,
“Laižam čyguonūs!”
Muzejs ir atvērts arī tiem, kuri vēlas savu skaistāko gada dienu, proti, dzimšanas dienu nosvinēt muzeja telpās, īsti muzejiskā garā.
Muzejpedagoģiskās programmas ir iekļautas „Latvijas skolas soma” piedāvājumā.
Maksa
Ekspozīcijas vai izstādes muzejā:
- skolēni, studenti – 1,00 EUR,
- parējie apmeklētāji – 3,00 EUR
Gida pakalpojumi (grupai līdz 30 pers.):
10 EUR (latviski), 20 EUR (krieviski/angliski)
Muzejpedagoģiskas programmas:
2,00 EUR / par bērnu
Foto no Latgales kultūrvēstures muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Viens no nozīmīgākajiem un simboliskākajiem notikumiem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā bija 1991. gada janvāra barikādes Rīgā, kurās piedalījās iedzīvotāji no visas Latvijas, arī no Rēzeknes un tā apkārtnes.
Nodarbībā tiks apskatīti ne tikai 1991. gada janvāra notikumi Latvijā, bet arī citi Trešās atmodas jeb “dziesmotās revolūcijas” perioda svarīgākie politiskie, sabiedriskie un kultūras notikumi un procesi, kas veicināja atmodas kulmināciju – barikāžu laiku – un tam sekojošo Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Skolēni iepazīsies ar Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes rajona iedzīvotāju aktivitātēm un rīcību dokumentos, fotogrāfijās un laikabiedru atmiņās, kas glabājas muzeja krājumā, kā arī aplūkos atmodas notikumus raksturojošas lietas.
Muzeja pagalmā vai iekštelpās stilizētu barikāžu atmosfērā, dzerot tēju no termosiem, skolēni tiks iesaistīti sarunā ar kādu no barikāžu dalībniekiem vai aculieciniekiem.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbība iepazīstina ar laika un telpas izjūtu latgaliešu dzīves ritmā. Aktīvi darbojoties, skolēni ielūkosies latgaliešu tradīcijās, sadzīves paradumos, darbos, ieražās un godos, iepazīs slavenus latgaliešus, latgaļu tautas tērpu valkāšanas tradīcijas, muzicēšanas un latgaliešu ēšanas paradumus, valodu un folkloru.
Saruna notiek latgaliešu valodā, sniedzot iespēju ieklausīties senos un mūsdienās reti lietotos vārdos.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbībā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi, īpašu vērību veltot romānam “Cilvēka bērns” un kinorežisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma 1991. gadā uzņemtajai filmai.
Skolēni aplūko muzeja krājuma priekšmetus – ar romānu un filmu saistītas relikvijas, uzzina par Kazača lomas atveidotāja Antona Kūkoja gaitām filmā “Cilvēka bērns”, kā arī veido “Boņuka vērtību koku” un iesaistās situāciju izspēlē.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts Latvijas vēsturē iezīmē sāpīgus notikumus, kad dažādu tautību un vecuma ļaudis, arī bērni tika izvesti uz Sibīriju. Pieminot šos vēstures notikumus, skolēni iepazīst uz Sibīriju aizvesto bērnu likteni, viņu pārdzīvojumus un ikdienas dzīvi svešumā.
Nodarbība izstrādāta, izpētot muzeja krājuma dokumentus, fotogrāfijas, izsūtīto cilvēku, arī bērnu, atmiņu materiālu. Nodarbībā skolēni piedalās situāciju izspēlē un, aplūkojot muzeja priekšmetus – deportēto personīgās mantas –, meklē atbildes uz jautājumiem, ko domāja, kā jutās un par ko sapņoja bērni svešumā?
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar vilnas ieguves un apstrādes ceļu, kā no vilnas dzīpara top rakstainas jostas, cimdi, segas, aplūkos muzeja krājumā esošos priekšmetus – stelles, vērpjamo ratiņu, vilnas apstrādes darbarīkus u. c., kā arī iepazīsies ar vienu no Latgales tradicionālās dzīvesziņas tradīcijām – vakarēšanu, kad rudens un ziemas vakaros kaimiņu ļaudis sapulcējās kādās mājās un kopā strādāja darbus – sievas auda, vērpa, adīja, bet vīri vija virves, greba karotes, laboja darbarīkus.
Nodarbības gaitā, radoši darbojoties, skolēni izzinās ceļu no vilnas iegūšanas un apstrādes līdz gatavam vilnas apģērbam, uzzinās kādas latvju rakstu zīmes, kādiem darinājumiem un kāpēc ieauda, ieadīja vai izšuva Latgalē.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbība ir improvizēta maizes tapšanas procesa izspēle, izzinot maizes cepšanas tradīcijas un cepšanā lietotos senos saimniecības traukus.
Nodarbībā skolēni iepazīs video mācību materiālu “Nu gryuda leidz maizis klaipam” (17 min., latgaliešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā). Video ir muzeja speciālistu veidots pētījums, kas ataino maizes ceļu – graudu sēju, labības augšanu, kulšanu, graudu malšanu, maizes cepšanas tradīcijas Latgalē u. c.
Pēc čakli padarīta darba būs iespēja kopīgi sēsties pie lielā saimes galda un nogaršot kādas maizes šķirni.
*Rudzu maizi grupai nodrošina nodarbības pieteicējs.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
1992. gadā trešo reizi tika atjaunots Latgales Atbrīvošanas piemineklis – Latgales simbols – tautā saukts par Māras pieminekli vai Latgales Māru.
Nodarbības laikā skolēni uzzinās pieminekļa celšanas vēsturi, tā pārmaiņas laikmetu gaitā, iepazīs pieminekļa autorus – tēlniekus un arhitektus –, kā arī paši varēs salikt pieminekļa modeli. Tiks aktualizētas kultūras norises, kuras notiek pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”, tā nozīme rēzekniešu, Rēzeknes novada iedzīvotāju un visa Latgales reģiona iedzīvotāju dzīvē.
Otrajā nodarbības daļā (pēc izvēles) ir iespējama došanās pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Brīvības cīņas jeb Latvijas neatkarības karš ir nozīmīgs atslēgas notikums Latvijas vēsturē. Nodarbības laikā skolēni nostiprinās zināšanas par Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā un 1917. gada Latgales kongresa nozīmi, kā arī par nozīmīgākajiem Neatkarības kara notikumiem Latvijā, Latgalē un īpaši Rēzeknē.
Noskaidrosim, kāpēc 21. janvārī tikai Rēzeknes pilsētā tiek pacelti mastā vai izkārti valsts karogi, kāpēc pilsētas centrālā iela saucas “Atbrīvošanas aleja”, kāpēc pilsētas centrā ir piemineklis “Vienoti Latvijai” un kādas citas liecības pilsētā ir par Brīvības cīņām?
Skolēni piedalīsies interaktīvā erudīcijas spēlē, kur īpaša uzmanība tiks veltīta Latgales un Rēzeknes atbrīvošanai, Latvijas armijas karavīru ikdienai un kultūras dzīvei, kā arī uzzinās, kāpēc vienam no Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģiem dots nosaukums “Rēzekne”.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbība tiek vadīta Latgales keramikas ekspozīcijā “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”.
Kopā ar pasaku tēlu Māla pikuci jaunāko klašu skolēni dosies brīnumainajā Latgales keramikas valstībā un izzinās, kā māls pārvēršas podos, svečturos u. c. priekšmetos. Vecāko klašu skolēni nostiprinās savas zināšanas par Latgales keramikas daudzveidību, piedaloties sarunā un pildot uzdevumus.
Nodarbība tiek piedāvāta arī vājredzīgiem un neredzīgiem skolēniem, ļaujot sataustīt neglazēta māla raupjumu un glazēto podu maigumu, sadzirdēt Latgales dabas un podnieka pagalma noskaņas, uzzināt par pasaules slavu ieguvušajiem Latgales podniekiem.
Nodarbības otrajā daļā ir iespēja pašiem veidot no māla sava dizaina priekšmetus.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Latviskā dzīvesziņa ir viens no latgalieša identitāti veidojošiem faktoriem, kurā iekļaujas arī čigānos (ķekatās, budēļos) iešana. Nodarbība izveidota, balstoties uz muzeja krājuma materiāliem, zinātnisko literatūru un pētījumiem.
Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar maskošanās tradīciju Latgalē, uzzinās par raksturīgākajiem maskošanās rituāliem un izdarībām, masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi. Otrajā nodarbības daļā, piedaloties masku gājienā, skolēniem būs iespēja uzvilkt kādu no tradicionālajām maskām un “laistīs čyguonūs”, izspēlējot, izdejojot un sajūtot tautas tradīciju pašiem.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbības laikā skolēni izzina skolas gaitas Latvijā un Latgalē 19. un 20. gadsimtā, kā arī uzzina par ievērojamākā Latgales rokraksta literatūras pārstāvja Andrieva Jurdža dzīves un darba gaitām, viņa uzrakstīto kalendāru “Myužeigais kalinders” (1916), kuru mēģina lasīt latgaliešu valodā.
Skolēni aplūkos 19. gadsimta latgaliešu grāmatu pārrakstītāju rokrakstu paraugus, dažādas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta mācību grāmatas, liecības, fotogrāfijas un rakstāmpiederumus. Tāpat skolēni rēķinās seno svaru un mēru sistēmā, izmantojot skaitīkļus, svarus u. c., un izmēģinās glīti rakstīt ar tinti un spalvu burtnīcas lapā vai ar krītu vēl senākā “burtnīcā” – uz mazas koka tāfelītes.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbība tiek vadīta kādā no muzeja izstādēm. Tās laikā skolēni tiek iepazīstināti ar mākslas izstādes iekārtojumu, rosinot attīstīt skatīšanās, domāšanas un vērtēšanas prasmes, mudinot mutiski izteikt gūtos iespaidus.
Skolēni darbojas arī praktiski, pielietojot iepazītos mākslas izteiksmes līdzekļus. Iespēju robežās piedalīties nodarbībā tiek uzaicināts kāds no māksliniekiem.
*Piesakoties nodarbībai, tiek paziņota informācija par līdzi ņemamajiem materiāliem (papīrs, zīmuļi, krītiņi).
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbība sākas muzejā, kur skolēni ekspozīcijā “Rēzekne laikmetu griežos” apskata priekšmetus, fotogrāfijas, mākslas darbus u. c., kas stāsta par Rēzeknes septiņu gadsimtu vēsturi un kur var rast atbildi jautājumam “Kas ir Roze?”.
Otrajā daļā (izbraucienā ar grupas transportu vai pārgājienā ar kājām) Rēzekne tiek iepazīta no cita skatupunkta – kādas pārmaiņas laika gaitā piedzīvojusi septiņu pakalnu pilsēta, kā senatnīgais mijas ar mūsdienīgo? Tiks aplūkotas pilsētas ielas, laukumi un parki, pilsētas arhitektūra, pieminekļi un māksla Rēzeknes ielās.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Nodarbības laikā skolēni uzzina, kādas ir senās un pašu rokām gatavotās rotaļlietas, spēlē izglītojošas, jautras rotaļas, ko bērni ir spēlējuši 19.–20. gadsimtā, dzīvojot laukos, iedami ganu gaitās, piedaloties lauku darbu talkās u. c., kad rotaļu laukums bija mājas pagalms, mežs, pļava, tīrums un par rotaļlietu varēja kļūt jebkurš tur atrodams priekšmets.
Nodarbībā tiek aktualizēta seno koka rotaļlietu, spēļu un rotaļu izmantošana, tā saglabājot un pārmantojot zināšanas par latgaļu rotaļdančiem, folkloru un tradīcijām, kas aprakstītas bagātīgajā muzeja latgaļiešu literatūras krājuma kolekcijā.
Rotaļās skolēni attīsta veiklības, atjautības u. c. iemaņas, mācās iecietīgi, draudzīgi izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem. Lai veicinātu skolēnu radošumu, nodarbības laikā katram ir iespēja izgatavot savu rotaļlietu no dažādiem materiāliem.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Veci ļaudis prata stāstīt, ja gotiņu sauksi upes vārdā, tai piens tecēs straumēm kā ūdens upē! Vai agrāk gotiņa bija tikai piena devējiņa? Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar muzeja speciālistu veidotu video mācību materiālu “Pīna stuosts” (9 min, latgaliešu valodā), kur Latgales lauku vidē tiek parādīta piena produktu tapšanas gaita, gotiņas slaukšana, siera siešana, sviesta kulšana.
Nodarbībā skolēni iepazīs etnogrāfiskos piena saimniecības traukus, tai skaitā Latgales keramiku no muzeja krājuma, kas lietoti 20. gadsimta sākumā Latgalē. Tiks pārrunāts piena ceļš no laukiem līdz mūsdienās klātam galdam un aktualizēts piena produktu veselīgums uzturā.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.
Praktiski darbojoties grupās, skolēni noskaidros, ko var atrast zemes dzīlēs un cik liela nozīme senvēstures pētīšanā, senču sadzīves izzināšanā ir arheoloģiskajiem izrakumiem. Skolēni iejutīsies arheologa lomā un veiks “izrakumus” ar smiltīm piepildītā koka kastē, pēc tam analizējot atradumus.
Nodarbības laikā skolēni padziļina zināšanas par vēsturi, kultūrvēsturi, mācās izprast, cik svarīgi ir saudzīgi izturēties pret vidi. Nodarbībā skolēni varēs iepazīties gan ar 1980.–1983. gadu arheoloģiskajos izrakumos atrastajām senlietām, gan ar arheoloģisko izrakumu materiāliem, kas iegūti Rēzeknes viduslaiku pilskalna aizsardzības zonā 2010. gadā pirms Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” celtniecības.
Latgales Kultūrvēstures muzejs atrodas pilsētas administratīvajā centrā, netālu no Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Laukumā pretī muzeja centrālajai ieejai ikviens var piestāt un nofotografēties pie dzejnieka, mākslinieka un bijušā muzeja darbinieka Antona Kūkoja (1940–2007) pieminekļa (atklāts 2012. gadā). Muzejs dibināts 1959. gadā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle un izvietots ēkā, kurā līdz Otrajam pasaules karam atradās Latgales Centrālais muzejs. No 1960. gada muzejs darbojas patstāvīgi kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs, atverot savu pirmo ekspozīciju. Atbilstoši krājuma kolekciju raksturam un darba saturam, 1990. gadā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs tiek pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju (LKM), kopš 1989. gada apmeklētājiem tiek atvērta muzeja lasītava. 1996. gadā Rēzeknes pilsētas pašvaldība muzeja vajadzībām nodod trīsstāvu ēku līdzās muzeja centrālajai ēkai, kurā darbu uzsāk LKM Izstāžu nams. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 70 000 kultūrvēsturisku, mākslas un etnogrāfisko priekšmetu. Šeit apskatāma lielākā Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija.