PAR MUZEJU
Savrupmāju no 1900. līdz 1901. gadam cēlis Pauls Makss Berči pēc Berlīnes arhitekta Ernsta fon Īnes skicēm kā Kacenelsonu ģimenes rezidenci. Kopš 1935. gada ēkā atrodas Liepājas pilsētas muzejs. Muzeja ēka ir izcils 20. gs. sākuma Liepājas eklektisma arhitektūras paraugs. Kopā ar saimniecības ēku (pirmajā stāvā atradās ratnīca, bet otrajā – dzīvojamās istabas kalpiem) veido vienu no interesantākajiem Kūrmājas prospekta villu apbūves kompleksiem. Sarežģītas konfigurācijas divstāvu ēkas telpiskās uzbūves pamatā ir plaša, stāviem caurejoša halle ar galeriju, no kuras sasniedzamas pārējās telpas. Halle izceļas ar īpaši greznu kokgriezumos veidotu interjeru, galerijas margas izveidotas kā smailloka neogotikas arkāde, portālus rotā sandriki ar konsolēm. Iekštelpu interjeros atrodami gan vācu renesanses, gan baroka un rokoko stila paraugi. Nama fasāde risinātas vēlās gotikas stila formās, veidojot to apmetumā. Mākslinieciski izstrādātas balkonu margas, zelmiņa augšējā kāpiena vainagojums, logailu augšdaļas.
Liepājas muzejs ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā un ir tā daļa. Liepājas muzejs ir nozīmīgs nacionālā kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā darbības pamatā ir krājuma komplektēšana, saglabāšana, izpēte un popularizēšana, kā arī ekspozīciju izveide un mākslas darbu izstāžu rīkošana.
LIEPĀJAS MUZEJA EKSPOZĪCIJAS
- Liepājas novada senvēsture.
- Liepāja Viduslaikos.
- Liepāja 19.gadsimtā.
- Koktēlnieka Miķeļa Pankoka (1894-1983) dzīve un daiļrade.
- Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs.
- Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā.
CENAS
MUZEJA PAMATEKSPOZĪCIJU APMEKLĒJUMS – BEZ MAKSAS.
GIDA PAKALPOJUMI GRUPU UN INDIVIDUĀLAJĀM EKSKURSIJĀM
- Ekskursija un radošās darbnīcas apmeklējums gb. EUR 3,00 – 25,00
- Gida pakalpojumi latviešu valodā stundā – EUR 20,00
- Gida pakalpojumi svešvalodā stundā – EUR 25,00
- Ekskursija muzeja atvērtajā krājumā latviešu valodā stundā – EUR 30,00
- Ekskursija muzeja atvērtajā krājumā svešvalodā stundā – EUR 35,00
MUZEJPEDAGOĢIJAS NODARBĪBAS
- Muzejpedagoģijas nodarbība muzeja telpās latviešu valodā gb. EUR 2,00
- Muzejpedagoģijas nodarbība muzeja telpās svešvalodā gb. EUR 2,50
PIEDĀVĀJUMI
IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS MUZEJĀ
Liepājas muzejs šobrīd piedāvā muzejpedagoģijas nodarbības Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 un Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24.
Nodarbības piedāvājam apmeklēt gan klātienē, gan arī tiešsaistē, izmantojot tiešsaistes platformu “Zoom”.
Liepājas muzeja izglītojošo programmu piedāvājumu veido pastāvīgās nodarbības, kuras ir pieejamas visa gada garumā, kā arī sezonālās un konkrētām mākslas izstādēm izstrādātas nodarbības. Lai noskaidrotu aktuālo izstāžu un sezonālās muzejpedagoģiju programmas, kā arī lai pieteiktos, lūdzam sazināties ar Liepājas muzeja galveno muzejpedagoģi Ingu Zīverti – zvanot pa tālruni +371 29605223, +371 63422604 vai rakstot elektroniski: inga.ziverte@liepaja.lv.
Pastāvīgi pieejamās Liepājas muzeja izglītojošās programmas tiešsaistē:
Tiešsaistes nodarbība “Gadskārtu ieražas Dienvidkurzemes sētā”
Nodarbība sniedz iespēju modernā veidā aplūkot kultūrvēsturiskā mantojuma tematu. Nodarbībai ir divas daļas. Vispirms interaktīva stāstījuma veidā skolēni iepazīst latviešu gadskārtu ieražas un ar tām saistītās tradīcijas, kā arī ar konkrētajām gadskārtu ieražām saistītos darbus un tajos lietotos darbarīkus, kas aplūkojami Liepājas muzeja ekspozīcijā. Nodarbības otrajā daļa skolēni veic patstāvīgu radošo darbu, izmantojot teorētiskajā izklāstā iegūtās zināšanas un individuālu interpretāciju.
Teorētiskais izklāsts veidots tā, lai tam būtu saikne ar Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām.
Nodarbība mudina skolēnus un skolotājus aizdomāties par šādiem jautājumiem: kā un kāpēc dažas gadskārtu ieražas ir izzudušas, bet citas – nostiprinājušās un saglabājušās vēl mūsdienās? Kāda ir bijusi kristietības un latvisko ieražu mijiedarbība? Kā mainījies Latvijas teritorijas iedzīvotāju dzīvesveids un kā to var secināt caur gadskārtu ieražām? Kādi dzīvesveida, dabas, darba vai citi aspekti ietekmējuši ieražu rašanos? Vai manas izjūtas par latviešu tautas tradīciju dziļajām saknēm un bagātību rada prieku un lepnumu par piederību savai zemei?
Muzejpedagoģijas nodarbība veidota uz ekspozīcijas “Dienvidkurzemes sētas ļaudis, dzīve un darbs” priekšmetu bāzes. Ekspozīcija tika atklāta uz Liepājas muzeja 90 gadu jubileju un tās scenogrāfiju un dizainu veidojis mākslinieks Kristians Brekte.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Mērķauditorija: 6.–9.klases skolēni. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Tiešsaistes nodarbība “Māksla man visapkārt”
Nodarbība sniedz iespēju izzināt un iepazīties ar vizuālās mākslas žanru, tehniku un virzienu pamattēmām un principiem sasaistē ar Liepājas muzeja krājumā esošajiem mākslas darbiem un pārstāvētajiem autoriem, kas citkārt muzeju apmeklētājiem nav publiski pieejami, tādejādi iepazīstot un, iespējams, pat pirmoreiz saskaroties ar Liepājas mākslinieku kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.
Vispirms interaktīva stāstījuma un savstarpēju diskusiju veidā skolēni muzejpedagoga vadībā iepazīstas ar vizuālās mākslas pamatprincipiem – žanru veidiem, tehniku, atveidojuma paņēmieniem, konkrētos izteiksmes veidus vērojot un atpazīstot Liepājas muzeja krājuma glezniecības materiālos.
Tālāk skolēni veic patstāvīgu radošo darbu, ievērojot teorētiskajā izklāstā iegūtās zināšanas un radoši izpaužoties, veido telpisku gleznas atveidu no sev apkārt esošajiem sadzīves priekšmetiem un kā piemēru izmantojot kādu no piedāvātajiem Liepājas muzeja krājumā esošajiem mākslinieku darbiem. Nodarbība tiek noslēgta ar jaunizveidoto instalāciju virtuālu atrādīšanu klasesbiedriem un kopīgiem minējumiem, kurš no uzdevumā piedāvātajiem darbiem tiek telpiski atveidots.
Teorētiskais izklāsts veidots tā, lai tam būtu sasaiste ar Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām. Izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas, skolēni nodarbības laikā var aktīvi iesaistīties nodarbības procesā, virtuāli atbildot uz jautājumiem, iesaistoties diskusijā un analīzē par redzamajiem mākslas darbiem.
Nodarbība mudina skolēnus un skolotājus aizdomāties par šādiem jautājumiem: Kur mākslinieki smeļ iedvesmu savu mākslas darbu radīšanai? Kur es savā apkārtnē varu smelties iedvesmu un saredzēt potenciālu mākslas darbu radīšanai? Pēc kādiem kritērijiem tiek izšķirti mākslas veidu žanri, tehniskie paņēmieni?
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Tiešsaistes nodarbība “Mans ģimenes muzejs”
Liepājas muzeja mācību centrā izveidotās nodarbības “Mans ģimenes muzejs” laikā skolēni tiek iepazīstināti ar Liepājas muzeju un tajā esošajiem krājumiem, ar muzeja specifiku, tiek apzināti muzeju veidi, to darbības pamatprincipi, kas ir galvenie uzdevumi, kurus veic muzejs kā institūcija, kādu specializāciju un profesiju cilvēki strādā muzejā.
Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par muzeju darbu, funkcijām un muzeja krājumu izmantošanu pētniecībai, kā arī uzzināt to cik svarīgi ir saglabāt un lietderīgi izmantot savas tautas kultūras mantojumu.
Caur nodarbības norisi skolēni tiek aicināti apzināties savas ģimenes relikviju un personīgo lietu vērtību. Ir iespējams izzināt kā palūkoties uz apkārt esošajām lietām caur muzeoloģijas prizmu. Skolēni noskaidros, kurā brīdī viņu īpašumā esošs priekšmets var kļūt par muzeja krājumam interesējošu objektu.
Nodarbībai ir divas daļas. Vispirms interaktīva stāstījuma un sarunu veidā skolēni muzejpedagoga vadībā iepazīstas ar muzeju darbības pamatprincipiem, iepazīs muzeju veidus un izpratīs, kā veidojas muzeja krājuma fondi.
Nodarbības noslēguma daļā skolēni veic patstāvīgu radošu darbu, ievērojot teorētiskajā izklāstā iegūtās zināšanas. Viņi tiek aicināti izvēlēties kādu savā ģimenē vai apkārtesošajā vidē viņiem vērtīgu vai simbolisku priekšmetu, kuru apskatīt un mēģināt aprakstīt pēc krājuma priekšmetu vērtēšanas pamatprincipiem.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Pastāvīgi pieejamās Liepājas muzeja izglītojošās programmas klātienē Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18:
Dienvidkurzemes sēta – nodarbība pilnveido skolēnu izpratni par latvieša lauku sētas uzbūvi 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā, ikdienas dzīves ritumu un attīstību sasaistē ar šo dzīves telpu.
Muzejpedagoģijas nodarbība notiek Liepājas muzeja ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kur skolēniem ir iespēja aplūkot senus darba rīkus, sadzīves priekšmetus, rotas, keramiku un apģērbu.
Nodarbības laikā skolēni tiek iepazīstināti ar Dienvidkurzemes sētu, tajā piederīgām ēkām, to funkciju. Iegūto zināšanu nostiprināšanai notiek grupu darbs ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” un katras grupas apgūtās telpas prezentēšana.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Vizuālās mākslas nodarbība muzejā – nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Liepājas muzeja izstāžu piedāvājumu un palīdzēt apgūt vizuālās mākslas stundas saturu muzejā.
Muzejpedagoģijas laikā paredzēta iepazīšanās ar Liepājas muzeja aktuālajām mākslas izstādēm, tajās pārstāvētajiem māksliniekiem un darbiem.
Muzeja galvenajā ēkā, Kūrmājas prospektā 16/18, ir trīs izstāžu zāles, kurās gada laikā notiek vairāk nekā 20 izstādes. Tajās tiek izstādīti profesionālu mākslinieku darbi, pārstāvot gan glezniecības, tēlniecības, grafikas, kā arī fotogrāfijas mākslas veidus.
Liepājas muzejā sagatavota plašajam izstāžu klāstam pielāgojama muzejpedagoģijas nodarbība, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Liepājas muzeja aktuālajām izstādēm un interaktīvā veidā veicināt izpratni par mākslas izteiksmes līdzekļiem.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Nodarbība “Kas ir muzejs?” – nodarbība piemērota 1.–9. klašu skolēniem, īpaši 5. klašu skolēniem, apgūstot tēmu “Kā tiek pētītas un saglabātas vēstures liecības?”
Muzejpedagoģijas nodarbībai ir divas daļas un pirmā no tām notiek muzeja pamatekspozīcijas zālē, savukārt, nodarbības otrajā daļā skolēniem ir iespēja apmeklēt vairākas Liepājas muzeja krājuma telpas, kurās redzami autentiski priekšmeti no Liepājas un Liepājas apkārtnes teritorijas no 18.–20.gs. Skolēniem tiek dota iespēja iepazīt daudzveidīgus arheoloģiskos priekšmetus-darba rīkus, sadzīves priekšmetus, keramiku, apģērbu un mākslas darbus.
Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par muzeja darbu, funkcijām un muzeja krājuma izmantošanu pētniecībai. Nodarbības pielāgotais variants pašiem mazākajiem apmeklētājiem ir ar mērķi palīdzēt viņiem iejusties muzejā, kā arī izprast muzeja noteikumus.
Nodarbības pirmajā daļā muzejpedagogs iepazīstina skolēnus ar muzeja darbības pamatprincipiem, muzeju veidiem Latvijā, Liepājas muzeja specifiku, muzeja krājuma darbības principiem, Liepājas muzeja ēku un vēsturi.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Liepājas muzeja paspārnē darbojas arī Kurzemes tautastērpu un informācijas centrs (KTIC)
KTTIC veic tautastērpu saglabāšanu, seno prasmju apgūšanu un pielietošanu tautastērpu izgatavošanā. Centrs rīko izglītojošus seminārus Liepājā un novadā, kā arī sniedz individuālas konsultācijas, mūžizglītības programmas pieaugušajiem un muzejpedagoģijas nodarbības, piesaistot profesionālus lektorus, konsultantus un amata meistarus. Pieteikšanās konsultācijām pie Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītājas Vinetas Solovjovas zvanot: +371 294 49771.
Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24:
Nodarbība “Ienāc viesu nama īpašnieces Margrētas Hoijeres Kambaros!” – Liepājas muzejs vēris durvis jaunai muzeja filiālei ar nosaukumu Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”, un aicina gan skolēnus, gan skolotājus piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu un īpašo atmosfēru šajā Liepājai nozīmīgajā kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–18. gadsimta interjeru, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskurstenim un sienu gleznojumiem, kā arī radīt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību. Iepazīstoties ar ekspozīciju, skolēniem ir iespējams iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laika posmā, un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Tāpat skolēniem nodarbības ietvaros ir iespēja izzināt vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi un tās restaurācijas procesu, gan arī par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši un viesu namā ciemojušies.
Liepājas interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nams” vēsture saistīta ar Dāvidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margrētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs. Domājams, ka 17. gadsimta beigās strauji augošajā pilsētā viesu nams bija viens no Hoijeru ģimenes saimnieciskās darbības virzieniem, par kura saimnieci pēc vīra nāves kļuva Margrēta Hoijere.
Nodarbības ilgums 40–60 min. Nodarbība ir iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.
Foto no Liepājas muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17. gadsimta interjeru un sadzīves priekšmetiem, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskurstenim un sienu gleznojumiem, kā arī radīt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību.
Iepazīstoties ar ekspozīciju, skolēniem iespējams iztēloties, kā cilvēki dzīvoja tālajā 17. gadsimtā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Stāstījuma laikā skolēniem tiek atklāta šī nama iemītnieku ikdiena, kā arī nodarbes svētku brīžos, piemēram, dejas.
Nodarbības noslēgumā dalībnieki aicināti izdejot 17. gadsimtam raksturīgos sadzīves deju soļus. Nodarbībā ieplānotās 17. gadsimta dejas katrā sanākšanā tika dejotas Eiropā un Kurzemes hercogistē. Tā laika deju popularitāte skaidrojama ar to demokrātiskumu un vienkāršajiem deju soļiem.
Muzeja vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs. Domājams, ka 17. gadsimta. beigās strauji augošajā pilsētā viesu nams bijis viens no Hoijeru ģimenes saimnieciskās darbības virzieniem, par kura saimnieci pēc vīra nāves kļuva Margarēta Hoijere.
Liepājas muzejs piedāvā muzejpedagoģijas nodarbību, kurā skaidrosim vēstures pētīšanas veidus, lielāku uzmanību pievēršot arheoloģijai. Nodarbības laikā pētīsim arheoloģijas nozares pamatus, arheologa darba specifiku. Tā ir skolēnu iespēja veicināt izpratni par arheoloģijas zinātnes nozīmi vēstures notikumu izpētē, kā arī iepazīties ar arheoloģisko izrakumu norisi.
Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar Hoijeres muzejā veiktajiem atklājumiem, arheoloģiskajā izpētē atrastajiem priekšmetiem un to, ko tie spēj pastāstīt par šīs ēkas un Liepājas vēsturi, veicinot interesi par atrastajiem dārgumiem – un ar to saistīto vēsturi. Īpaša vērtība ir atrastais Holandes dukāts, kas apliecina Liepājas tirdznieciskos sakarus.
Nodarbībā tiek izmantotas vēsturisku priekšmetu precīzas kopijas, kuras skolēniem būs iespēja atrast izrakumu simulācijā, izmantojot autentiskus darba rīkus. Skolēni aicināti iepazīties ar ēkas pagraba aizbēruma atklāto kultūrslāņa saturu. Klausoties muzejpedagoga stāstījumā, skolēniem iespēja uzzināt par arheoloģijas vēsturi, numismātiku un Kurzemes hercogisti.
Dienvidkurzemes novads aizņem plašu apgabalu Kurzemes dienvidrietumu daļā. To mēdz dēvēt arī par Lejaskurzemi. Tās lauku sadzīvei raksturīga senu materiālās un garīgās kultūras elementu saglabāšana salīdzinoši ilgāk nekā citviet Latvijā. Īpaši tas sakāms par tradicionālo tautastērpu darināšanu un valkāšanu trīs pagastos – Rucavā, Nīcā un Bārtā. Dienvidkurzemē šīs tradīcijas izzuda līdz ar pēdējām 20. gadsimta sākumā dzimušajām to darinātājām un valkātājām.
Lai nākamajām paaudzēm stāstītu par Dienvidkurzemes latviešu dzīves ritumu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, izveidota nodarbība ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kas sniedz iespēju apgūt raksturīgāko Dienvidkurzemes zemnieku ikdienas gaitas, sadzīvi, saimniecību un tās kārtību. Nodarbības laikā skolēni tiek iepazīstināti ar Dienvidkurzemes sētu, nonākot vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Tiek iepazīta viensēta un tai piederīgās ēkas, to funkcijas.
Nodarbība sniedz iespēju modernā veidā aplūkot kultūrvēsturiskā mantojuma tematu. Vispirms interaktīva stāstījuma veidā skolēni iepazīst latviešu gadskārtu ieražas un ar tām saistītās tradīcijas, kā arī ar konkrētajām gadskārtu ieražām saistītos darbus un tajos lietotos darbarīkus, kas aplūkojami Liepājas muzeja ekspozīcijā. Tālāk skolēni veic patstāvīgu radošo darbu, izmantojot teorētiskajā izklāstā iegūtās zināšanas un veicot to individuālu interpretāciju. Teorētiskais izklāsts veidots tā, lai tam būtu saikne ar Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām vērtībām.
Nodarbība mudina skolēnus un skolotājus aizdomāties par šādiem jautājumiem: kā un kāpēc dažas gadskārtu ieražas ir izzudušas, bet citas – nostiprinājušās un saglabājušās vēl mūsdienās? Kāda ir bijusi kristietības un latvisko ieražu mijiedarbība? Kā mainījies Latvijas teritorijas iedzīvotāju dzīvesveids un kā to var secināt caur gadskārtu ieražām? Kādi dzīvesveida, dabas, darba vai citi aspekti ietekmējuši ieražu rašanos? Vai manas izjūtas par latviešu tautas tradīciju dziļajām saknēm un bagātību rada prieku un lepnumu par piederību savai zemei?
Muzejpedagoģiskās nodarbības “Herbārija stunda Stenderu apartamentos” laikā skolēni iepazīs muzeja ēkas vēsturi un restaurācijas procesu, kā arī radīs priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību. Nodarbība norisināsies muzeja 19.–20. gadsimta mijas ekspozīcijā jeb Stenderu ģimenes dzīvoklī, kur iespējams vērot pārsteidzošu tapešu kolekciju, podiņu krāsnis, greznas mēbeles, izšūšanas rokdarbu galdiņus, porcelāna servīzes, bērnistabā atrodamās rotaļlietas un leļļu māju un citus tam laikam raksturīgus interjera priekšmetus un dekorus.
Nodarbības laikā īpaša vērība tiks pievērsta tieši ekspozīcijā redzamajiem ziedu dekoriem, mēģinot izprast ziedu kā dekoru nozīmi, kā arī to pielietojumu interjera noformējumā. Noslēgumā iegūtās zināšanas tiks nostiprinātas radošajā darbnīcā, kurā skolēni apgūs iemaņas, veidojot kompozīciju no sausajiem ziediem.
Hoijeres kundzes viesu nams 1835. gadā nonāca Kristofa Vilhelma Stendera īpašumā un viņš ar ģimeni pārcēlās uz šo namu dzīvot. Stendera kungs studēja jurisprudenci, kā arī darbojās kā notārs Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā tika ierīkoti veikali un telpas birojiem, turpretī otrais stāvs tika pārbūvēts un pielāgots Stenderu ģimenes vajadzībām. Tur iekārtoja ģimenes dzīvokli ar greznām istabām, kas atbilda ģimenes materiālajam stāvoklim.
Nodarbība notiek mūsdienīgajā un inovatīvajā Liepājas okupācijas muzeja pamatekspozīcijā “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā”. Tās mērķis ir veidot izpratni par holokaustu un tā vēsturiskajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem Liepājā, kā arī parādīt, kur cilvēci var novest naids un neiecietība pret atšķirīgo.
Nodarbība, sniedz pilnvērtīgu stāstu par pilsētas vēsturi un iesaistošā veidā aicina uz dialogu par sabiedrībā joprojām būtiskām tēmām, saskatot notikumu kopsakarības. Holokausta izpausmju apzināšanās palīdz veidot izpratni par likteņstāstiem Otrā pasaules kara ēnā. Skaidrojot ebreju kultūras vēsturi un nozīmi Liepājas kontekstā, tieksimies uz toleranci un iekļaujošas sabiedrības tendencēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ekspozīcijas konceptam, kas sniedz vēstījumu trīsdaļīgas noveles formātā. Pirmajā daļā jaunieši uzzina par pirmskara dzīvi Liepājā, otrajā apzinās dzīvības trauslumu un trešajā iepazīst empātiju, ko izrādījuši glābēji.
*Nodarbība piemērota skolēniem, sākot ar 9. klasi.
Liepājas okupācijas muzeja jaunā pamatekspozīcija atvērta 2025. gadā, kas tapusi kā fonda “Uniting” dāvinājums pilsētai. Izstādes vizuālo veidolu izstrādājis un realizējis Dizaina birojs “H2E”.
Liepājas muzeja filiāle “Liepājas 17.–19. gadsimta. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”” aicina piedzīvot vēstures klātesamības sajūtu un atmosfēru šajā Liepājai nozīmīgajā kultūrvēsturiskā mantojuma objektā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–18. gadsimta interjeru, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskurstenim un sienu gleznojumiem, kā arī radīt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību.
Iepazīstoties ar ekspozīciju, skolēniem būs iespējams iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laikposmā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Tāpat būs iespēja apskatīt dažādus tajā laikā izmantotos apgaismes objektus. Skolēni uzzinās, kā 17. gadsimtā tika izgaismoti mājokļi, kādi bija senie gaismas iegūšanas veidi laikā, kad elektrības sniegtās vērtības vēl bija tāla nākotne. Skolēni uzzinās vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi un tās restaurācijas procesu, gan arī par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši un viesu namā ciemojušies.
Muzeja vēsture saistīta ar Davidu Hoijeru, ieceļotāju no Holandes, kurš 1677. gadā salaulājies ar Margarētu Holstu (pēc laulībām Hoijeri), kuras vārdā arī nodēvēts jaunais interjera muzejs. Domājams, ka 17. gadsimta. beigās strauji augošajā pilsētā viesu nams bijis viens no Hoijeru ģimenes saimnieciskās darbības virzieniem, par kura saimnieci pēc vīra nāves kļuva Margarēta Hoijere.
Latviešiem ar cimdiem saistītām tradīcijām bija ļoti liela nozīme ikdienā. Adīšanas process prasīja nopietnu darbu: dzijas sagatavošanu un tās krāsošanu, zīmju izvēli un rakstu sakārtošanu adījumā. Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Liepājas muzeja ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kas atspoguļo Dienvidkurzemes etnogrāfisko mantojumu, sniedzot izpratni par lauku dzīves tradīcijām, dzīvesziņu un skaistuma izjūtu, sākot ar 19. gadsimta otro pusi līdz 20. gadsimta sākumam.
Tās laikā skolēni veidos priekšstatu par kultūras mantojumu, pētīs dažādus etnogrāfiskus priekšmetus, lielāku vērību vēršot uz etnogrāfisko zīmju un rakstu pielietojumu apģērbā. Meklēs dažādas zīmes ekspozīcijā redzamajos apģērba gabalos, kā piemēram, saules, mēness un zvaigznes zīmes cimdos, zeķēs. Kopā pārrunās, kur savā ikdienā saskaramies ar latviešu etnogrāfijas zīmēm, kā arī skaidros, kas ir etnogrāfija un kas to raksturo.
Liepājas muzeja etnogrāfisko tekstiliju kolekcija ir viena no lielākajām Latvijā, un tās komplektēšana saistāma ar muzeja izveides pirmsākumiem 1919.–1922. gadā, kad skolotājs un mākslinieks Jānis Sudmalis uzsāka sistemātisku, ar tautas tradicionālo kultūru saistītu priekšmetu apzināšanu un vākšanu Dienvidkurzemes pagastos, galvenokārt Nīcā, Rucavā un Bārtā.
Nodarbība “Kas ir muzejs?” veidota, lai veicinātu skolēnu izpratni par muzeju veidiem, to darbības pamatprincipiem, funkcijām un muzeja krājuma izmantošanu pētniecībai. Nodarbība iepazīstina sākumskolas un pamatskolas skolēnus ar muzeja jēdzienu, muzeja uzdevumiem un profesijām, kas nepieciešamas muzeja darbības nodrošināšanā. Muzejpedagoga vadībā skolēni iepazīstas ar Liepājas muzeju, tā vēsturi, kā arī tuvāk izzina tieši krājuma glabātāja profesiju un darba ritmu, ieejot arī muzeja krājuma telpās, kuras ierasti apmeklētāji neiepazīst.
Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu interesi par vēsturiski nozīmīgiem artefaktiem un iepazīstināt skolēnus ar Liepājas muzeja krājuma daudzveidīgo priekšmetu kolekciju, attīstot izpratni par kolekciju nozīmīgumu un vērtību, kā arī sniegt zināšanas par dažādiem kolekcionēšanas veidiem.
Nodarbība ir skolēnu iespēja ielūkoties kolekcionēšanas vēsturē, iepazīstoties ar Liepājas muzeja krājuma vairākām kolekcijām, apskatot gan monētas, gan pastmarkas un pastkartītes, nozīmītes un pogas. Līdzās skolēni aicināti iepazīties arī ar citiem muzeja krājuma priekšmetiem, piemēram, rakstāmmašīnām.
Kolekcionāri krāj daudz un dažādas lietas, tomēr tikai dažu kolekciju virzieni kļuvuši par atsevišķu vēstures elementu. Vispopulārākā ir numismātika, jo pateicoties tai ir iespējams skaidri spriest par vēstures notikumiem kontekstā ar mūsdienām. Skolēni tiks iepazīstināti arī ar filatēlijas jēdzienu, kas joprojām ir samērā aktīva nozare. Nodarbība piedāvā iedziļināties vēstures lietišķajā aspektā, ko skaidro sadzīviskā pasaule caur apmaiņas un naudas sistēmu. Nodarbība piedāvā sniegt plašāku skatījumu un vairot izpratni par vēstures attīstību no prakticisma jeb pragmatisma aspekta, kas tieši ietekmē arī tautu kultūras īpašības.
Nodarbības mērķis ir skolēniem sniegt zināšanas par laika koncepcijas attīstību kultūrvēstures kontekstā, veicināt interesi par vēsturi, piedāvājot attīstīt savu laika izjūtu.
Nodarbība notiek Liepājas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kas tiek papildināta arī ar vairākiem muzeja krājuma priekšmetiem, kas atlasīti šīm nodarbībām. Skolēni tiek aicināti meklēt un saskatīt līdzības un atšķirības, ceļojot laikā dažādos gadsimtos un izteikt savu viedokli par laika plānošanas paņēmieniem mūsdienās. Nodarbības laikā skolēniem tiek ieskicēta laika mērīšanas vēsture un ar to saistītie ticējumi. Praktiskajā daļā skolēni aicināti pārrunāt un salīdzināt laika plūdumu mūsdienās un senāk.
Latviešu kultūrā novērojam, ka laika mērīšana saistīta ar ticējumiem un senāk dienas nedalīja tik smalki; pietika ar rīta, dienasvidus un vakara dalījumu. Diena sastāvēja no dažādiem pienākumiem un veicamajiem darbiem, kas sekoja cits citam un aizņēma visu dienu. Vai arī darbi tika veikti līdz tumsas iestāšanai vai spēku izsīkumam.
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar norisēm Liepājā 1919. gadā, kad pilsēta uzņem patvērumam Latvijas valsts Pagaidu valdību.
Situācija Eiropā, 1. Pasaules kara sekas, pārmaiņas, politiskā situācija Latvijā, Pagaidu valdības ierašanās Liepājā un tā laika aktuālie notikumi pieejami pārskatāmā projekcijā par situāciju Liepājā un Latvijā.
Nodarbība piemērota skolēniem, sākot ar 8. klasi.
Muzejpedagoģiskās nodarbības “Liepājas osta laiku lokos” satura pamatā ir aizraujošs laiks vēsturē, kad 1697. gadā noslēgtais Liepājas ostas būves līgums starp Liepājas pilsētu un Kurzemes hercogu Frīdrihu Kazimiru Ketleru kalpoja kā pirmais nopietnais atskaites punkts, kad varēja runāt par Liepājas ostas rašanos.
Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeja pirmā stāva ekspozīcijā skolēni iepazīsies ar sadzīvi un darbu 17.–18. gadsimta Liepājā, kas daudzējādā ziņā bijusi cieši saistīta arī ar ostas izbūvi un tirdzniecības sakariem ar Eiropu. 17. gadsimta pirmajā pusē Liepājas tirdznieciskie sakari, lai gan preču apjoma ziņā nelieli, tomēr bija ļoti daudzpusīgi. Vietējie tirgotāji veidoja sakarus ar vairākām tuvām un tālām pasaules pilsētostām. Līdz pat šodienai ostas dzīve Liepājā ritējusi ļoti mainīgi, atbilstoši katram laikam, taču osta bijusi un ir nozīmīga Liepājas daļa, kas turpina noteikt pilsētas dzīves ritmu un labklājību.
Atjaunotajā Liepājas okupācijas muzejā aplūkojamas fotogrāfijas ar notikumiem barikādēs Liepājas pilsētā.
Izstādē melnbaltajās fotogrāfijās redzami 1991. gada janvāra notikumi Liepājā pie pilsētas valdes, Jāņa Čakstes (toreiz Komjaunatnes) laukumā pie Imanta Sudmaļa pieminekļa, abu laikrakstu (“Kurzemes Vārds” un “Kursas Laiks”) ēkas, pasta, kā arī pie televīzijas torņa.
Nodarbības laikā skolēni uzzinās par tā laika aktuālajiem notikumiem, politiskiem spēkiem un personībām. Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par notikumiem Liepājā un Latvijā 1991.gada janvārī, t.s., Barikāžu laiku, kad ar neagresīvu, bet aktīvu pretošanos Latvija nosargāja savu neatkarību no PSRS.
Papildus tam skolēni uzzinās, cik svarīgi ir attīstīt stratēģisko un telpisko domāšanu, apzinot svarīgākos stratēģiskos punktus pilsētā un valstī, kā arī, kā sagatavot rīcības plānu nestandarta situācijām, ņemot vērā speciālistu izstrādātās vadlīnijas.
Izstādes “No bērnības līdz buduāram: lelles sieviešu pasaulē” ietvaros Hoijeres kundzes viesu namā skatāmi darbi no latviešu leļļu mākslinieces un kolekcionāres Tamāras Čudnovskas kolekcijas, kas atklāj Eiropas leļļu darināšanas tradīcijas un laikmeta estētiku. Tā piedāvā ieskatu porcelāna leļļu pasaulē – priekšmetos, kas savulaik kalpojuši gan kā rotaļlietas, gan kā gaumes un sociālā statusa apliecinājumi.
Nodarbībā skolēni sastapsies ar porcelāna lellēm, buduāra lellēm, kā arī porcelāna puslellēm, kas saistītas ar rokoko, bīdermeijera un Belle Époque stilistiku. Tiks skaidrots, kā lelles izmantotas ne tikai rotaļām, bet arī kā priekšmeti interjerā un sadzīves priekšmetu dekorēšanā.
Nodarbības laikā skolēniem būs iespēja ne tikai aplūkot izsmalcinātas porcelāna lelles un izzināt to vēsturi, bet arī pašiem radoši darboties, izgatavojot savu lelli no papīra un auduma. Nodarbība palīdzēs skolēniem padziļināt izpratni par 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma modes tendencēm, iepazīt dažādus leļļu veidus un iedvesmoties no izstādē redzamajiem tēliem. Radošais darbs veicinās iztēli, smalko motoriku un estētisko izjūtu.
*Nodarbība pieejama līdz 2026. gada 28. augustam.
Nodarbības ietvaros muzejpedagoga vadībā tiek apzināti dažādie tēlniecības darbi, to vēsture un idejiskais saturs. Uzmanība tiks pievērsta arī dažādajām tehnikām, kas tiek izmantotas skulptūru izgatavošanas procesā, kā arī skolēni iepazīs kokgrebšanas, akmens ciršanas un bronzas lējumu tehnoloģijas un to vēsturisko attīstību.
Nodarbības norisināsies Liepājas muzeja ekspozīcijas “Koktēlnieks Miķelis Pankoks (1894–1983)” telpā, kur redzami viņa darbi un informācija par autora biogrāfiju. Kaut gan koktēlnieka Miķeļa Pankoka darbiem un personībai rodamas analoģijas citviet Latvijā un pasaulē, kas pamato viņa nozīmīgumu mūsu kultūrvidē, mākslinieka sniegums plašākā sabiedrībā vēl joprojām paliek nepietiekami novērtēts. Nodarbības noslēgumā skolēni izgatavos M. Pankoka mākslas iedvesmotus tēlniecības darbus no veidojamās masas, pievēršot uzmanību gan darbu idejiskajam saturam, gan formai.
Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu piederības izjūtu konkrētai kultūrvidei, iepazīstot Liepājas tēlniecības jaunāko laiku vēsturi. Attīstīt analītisko un kritisko domāšanu, salīdzinot un izvērtējot dažādu tēlniecības darbu vēsturi, tehnikas, kvalitāti un autoru biogrāfiju.
Lai veidotu kontekstuālu saikni, skolēni nodarbībā papildus iedziļināsies Liepājā redzamajos vides skulpturālajos objektos un uzzinās par šo darbu autoriem un citiem nozīmīgiem tēlniekiem, kuru izcelsme saistīta ar Liepāju. Populārākie ir, t.s., Vēja māte, Latvijas mūziķu slavas aleja Jūrmalas parkā, Kārļa Zāles monuments pie tirdzniecības kanāla, skulptūru grupa “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” u.c.
Sibīrijas dabas skaistums, bet vienlaikus arī skarbums sevī glabā neskaitāmus stāstus par izturību, zaudējumiem un cerībām. Par spīti piespiedu deportācijām – pirmo reizi 1941. gadā, otro reizi 1950. gadā – pēc nelegālas atgriešanās dzimtajā Liepājā, Olafs Gūtmanis arvien atgriezās Sibīrijas dabā, dodoties kopumā deviņās ekspedīcijās. Šajos braucienos viņš sajuta aicinājumu izstāstīt savu Sibīrijas stāstu.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Olafu Gūtmani kā nozīmīgu personību latviešu literatūrā un vēsturiskajos notikumos. Iedziļinoties izsūtīto latviešu atmiņu stāstos, sniegt ieskatu deportācijās, kas notika Latvijā Otrā pasaules kara laikā, kā arī dzīves apstākļos un cilvēku savstarpējās attiecībās izsūtījumā. Skolēni tiks aicināti patstāvīgi pētīt atmiņu stāstu fragmentus, kas glabājas Liepājas muzeja struktūrvienības – Liepājas okupācijas muzeja – krājumā, tādējādi veidojot izpratni par rakstisko liecību nozīmīgumu un iespējām tās izmantot pētniecībā.
Liepājas okupācijas muzeja nodarbība “Olafs Gūtmanis un Sibīrijas stāsti” veidota izstādes “Sibīrijas pirmatnības apmātais” ietvaros.
Izglītojošās nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar muzeja ēkas vēsturi un 19. gadsimta ekspozīciju, vērojot pārmaiņas tā laika sabiedrībā un pilsētvidē, kā arī uzzinot par arhitekta Paula Maksa Berči ilggadīgo darbību Liepājā un arhitekta projektētajām ēkām.
Pauls Maks Berči (1840–1911) bija Liepājas galvenais arhitekts no 1871. gada līdz 1902. gadam un veidoja pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā. Joprojām Liepājā ik uz soļa manāms viņa atstātais mantojums. Viņš vairāk nekā 30 gadus strādāja par pilsētas arhitektu un šajā laikā radīja ievērojamu skaitu sabiedrisko un privāto ēku.
Nodarbība skolēnos veido izpratni par arhitektūru 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Liepājā, pieskaroties tādām tēmām kā personība un sabiedrība, kā arī ēku būvniecības vēsture gadsimtu mijā.
Nodarbības laikā skolēni tiks iepazīstināti ar muzeja krājumā glabāto Paula Maksa Berči atstāto arhīvu. Bagātais un sistematizētais būvprojektu, skiču krājums sniedz iespēju spriest par arhitekta plašo darbu apjomu un aizrautību dažādu jaunu arhitektūras formu meklējumos. Berči arhīvs sniedz ziņas ne tikai par paša Paula Maksa Berči projektētajiem namiem, bet arī citu arhitektu veikumu, kas strādājuši Liepājā un kuru projektus Berči akceptējis kā pilsētas galvenais arhitekts.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17.–19. gadsimta interjeru, kā arī radīt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību. Iepazīstoties ar ekspozīciju, skolēniem iespējams iztēloties, kā cilvēki dzīvoja šajā laikposmā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Nodarbību veido divas daļas.
Sākumā skolēni muzejpedagoga vadībā iepazīst Hoijeres kundzes muzeju, uzzina vēsturiskus faktus un nostāstus gan par senatnīgās ēkas vēsturi, gan cilvēkiem, kuri ēkā saimniekojuši. Skolēni aicināti pārrunāt redzēto, dalīties pārdomās par pārmaiņām interjerā dažādos laikposmos, salīdzinot redzēto ar mūsdienu skatījumu uz lietu vērtību.
Pēc muzeja apskates un izzināšanas, nostiprinot jauniegūtās zināšanas, skolēni aicināti spēlēt ielaušanās spēli, piedaloties aktivitātēs muzeja vēsturiskajās ekspozīcijās, pētot vēsturiskos priekšmetus, meklējot norādes, atbildot uz jautājumiem un minot mīklas. Tādā veidā skolēni tiek iesaistīti interjera apgūšanā interaktīvā veidā.
Muzeja interjerā ir vairāki priekšmeti, kuri kolekcionēti, balstoties uz laikmetam atbilstošām iezīmēm. Tādā veidā radīta izteiksmīga atmosfēra, kas spilgti raksturo gan 17., gan 19. gadsimta turīgu pilsētnieku sadzīvi. Šī muzeja ekspozīcija palīdz izprast gan kultūras, gan tehnoloģiju pārmaiņas laikmetu gaitā. Iespējams labāk izprast kā veidojusies pāreja no amatniecības uz industrializāciju, ko izteiksmīgi raksturo atsevišķas 2. stāva mēbeles, kuras sāktas ražot masveidā 19. gadsimta beigās.
Liepājas Okupācijas muzejā atvērta daļa no pamatekspozīcijas “Trīsreiz okupētā. Liepāja Otrajā pasaules karā un pēc tā” un “Nezūdošs spīts. Liepāja pretojas”, kurās liela uzmanība pievērsta Latvijas vēstures sarežģītajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un pretošanās kustībām pēc tā. Ekspozīcija veidota kā ierosme apmeklētājiem meklēt un skaidrot savas dzimtas likteņus Latvijas 20. gadsimta vēstures līkločos. Īpaša uzmanība pievērsta ekspozīcijas interaktivitātei.
Nodarbības ietvaros skolēni padziļināti iepazīst Otrā pasaules kara notikumus Liepājā. Uzmanība tiek pievērsta Latvijas attīstībai pirmskara laikā, lai sniegtu izpratni par tālāko vēsturisko notikumu atstāto nospiedumu uz valsti gan kultūras, gan sociāli ekonomiskajā sfērā. Apmeklējuma laikā skolēnu grupa tiek sadalīta trīs mazākās grupās, kuras tematiski atspoguļo vēsturisko notikumu gaitu. Šādā veidā tiek padziļinātāk izjusta notikumu nopietnība un seku skaudrā patiesība. Lietojot interaktivitātes elementus, jauniešiem iespēja tuvāk iepazīties deportēto Liepājnieku atstātajām liecībām.
Muzejpedagoģiskās nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Liepājas muzeja vēsturiskajās ekspozīcijās apskatāmajiem dokumentiem, kā arī muzeja krājumā esošajām grāmatām, sniedzot ieskatu un zināšanas par kaligrāfiju. Nodarbībā izmantoti Liepājas muzeja arhīvā pieejami dokumenti un grāmatas un skolēniem ir iespēja senos tekstus aplūkot tuvāk – izlasīt un atdarināt rakstos.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni izzinās kaligrāfijas pamatiemaņas, rakstot ar spalvu un tinti, kā arī izmantojot kaligrāfiskos marķierus. Tas var aicināt skolēnus novērtēt sava rokraksta unikalitāti un māksliniecisko vērtību, motivējot to lietot regulārāk. Skolēni arī iepazīsies ar grafoloģijas pamatidejām, un aicināti veikt secinājumus, vai viņu rokraksts kaut ko spēj liecināt par viņu personību.
Liela daļa Liepājas muzeja krājuma materiālu ir rakstīts teksts. Šie teksti ir gan latviešu, gan vācu valodā un ataino laikmeta rokrakstu, kā arī iespiedtekstā izmantotos bloka burtus – fraktūru. Vēsturnieki jau attīstījuši iemaņas šos tekstus izlasīt, iepazīt vēstures liecības nepastarpināti, tomēr pārējiem šis laikmets aizvien vairāk paliek pagātnē un senāks rokraksts ir grūti saprotams.
*Nodarbība piemērota 7.–12. klašu skolēniem.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt sākumskolas un pamatskolas skolēnus ar Liepājas muzeja aktuālajām izstādēm un interaktīvā veidā veicināt izpratni par mākslas izteiksmes līdzekļiem. Nodarbības laikā skolēni izzinās mākslas terminus, jēdzienus un izteiksmes līdzekļus, kā arī vizuālās mākslas daudzveidību – mākslas veidus, žanrus un nozares. Tāpat skolēni nodarbosies ar mākslas darba uztveri – raksturošanu, analīzi un interpretāciju, daudzveidīgu materiālu un tehniku iepazīšanu, kā arī apgūs vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē.
Nodarbības tēma ir atkarīga no muzejā eksponētās izstādes un/vai skolotāja izvirzīto uzdevumu. Praktiskajā nodarbības daļā skolēni iedvesmojas no mākslinieku darbiem, lai radītu izvēlētā darba savu interpretāciju.