PAR MUZEJU
Muzejs fokusējas ne vien uz pētniecību un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet arī aktīvi piedāvā inovatīvas izglītojošas un mākslinieciskas izpausmes – izstādes, nodarbības muzejā, festivālus un ekspozīcijas.
Muzejam ir 3 struktūrvienības: etnogrāfiskā krājuma glabātava “Klēts”, radošo aktivitāšu zāles Sarkanajā pilī un ekspozīcijas telpas Stāmerienas pilī.
Muzeja galvenā ekspozīcija vēsturiskajā Vecgulbenes muižas oranžērijā aptver novada vēstures stūrakmeņus, kā arī novadnieku, tajā skaitā divu Jūliju – Madernieka un Straumes – dizaina ekspozīciju. Abi Jūliji ir radījuši priekšnoteikumu muzeja starptautiskajai sadarbībai ar Tuvo Austrumu valstīm.
Nodarbības
Muzejs sadarbībā ar Gulbenes novada Izglītības pārvaldi, sākumskolas un mākslas pedagogiem ir izstrādājis vairākas nodarbības, kas nodrošina iespēju Latvijas skolotājiem kopā ar savām klasēm apgūt mācību vielu ārpus skolas atbilstoši kompetenču pieejai un valsts pamatizglītības standartā noteiktajām zināšanām, prasmēm un attieksmēm. Nodarbības ir iekļautas kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” un to saturs ir saistošs arī ģimenēm ar bērniem.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja cenrādis pieejams šeit:
https://www.gulbenesmuzejs.lv/par-mums/cenradis/
Foto no Gulbenes muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Pastaiga sākas pie Druvienas Vecās skolas – muzeja, kas kādreiz bijusi dzejnieka Jāņa Poruka pirmā skola, kurā viņš mācījies no 1881. līdz 1885. gadam un savu skolas laiku attēlojis populārajā stāstā “Kauja pie Knipskas”.
Šīs literārās pastaigas mērķis ir iepazīstināt tskolēnus ar Jāņa Poruka daiļradi, baudot pastaigu taku Pērļa silā. Ejot aptuveni 5 km garo loku, skolēni tiek iepazīstināti ar tādiem darbiem kā “Kukažiņa”, “Raiba diena”, “Romas atjaunotāji”, “Brūklenāju vainags”, “Sila ezera nolaišana jeb ceļojums uz Linteni” un “Baltā puķe”. Skolēni izzina leģendas par atsevišķu dabas objektu izcelšanos un atspoguļojumu šajos stāstos (Velniņa ezers, Sila ezers, “Brūklenāja vainaga” vieta, Kukažiņas ceļš) un var apskatīt mazās Pērļa sila upītes (Piparupu, Vidsupu, Ezerupu).
Pastaigas noslēgumā skolēni dalās savās sajūtās par piedzīvoto.
*Nepieciešams ērts, sezonai piemērots apģērbs un apavi.
Nodarbība iepazīstina ar dažiem Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājumā esošajiem portretiem (Ludolfa Liberta vecāku portrets, mākslinieču tandēma Skuja-Braden porcelāna šķīvis ar Jūlija Madernieka portretu, Kārļa Dektera zemnieku un zvejnieku portreti) un pašportretiem (Leo Svemps un Pauls Duškins), kuros atspoguļoti dažādi raksturi, foni un aksesuāri, kas raksturo katru mākslas darbu. Tāpat muzeja krājumā ir Jūlija Madernieka ogles zīmējumi, kas tapuši 20. gadsimta 20.–30. gados.
Pēc darbu aplūkošanas skolēni paši izmēģina mākslinieka profesiju un, sekojot nodarbības vadītāja instrukcijām, izveido savu pašportretu ar ogli vai sēpiju. Skolēni dalīsies pārdomās, kā pašportrets atspoguļo paša rakstura īpašības un intereses?
Nodarbība notiek muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes dzīves stāstiem, darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem.
Nodarbības laikā skolēni:
Nodarbība notiek Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī, ekspozīcijā “Tautsaimniecība” un iepazīstina ar maizes radīšanas ceļu no grauda līdz klaipam agrāk un tagad.
Ekspozīcija “Tautsaimniecība” atklāj saimniekošanas tendences Gulbenes novadā un apskatei ir pieejamas vairāk nekā 1 300 krājuma vienības, kas saistītas ar Gulbenes novada vēsturi un kas ir izgatavotas vai lietotas Gulbenes novada pagastos no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta beigām.
Nodarbībā skolēni izvērtēs un grupēs muzejā pieejamo informāciju par darba rīkiem un darba veikšanas procesu agrāk un tagad, noskaidros seno darbarīku nosaukumus un izmantos matemātikas zināšanas informācijas atkodēšanā, spriedīs par latviešu tautas ticējumu vēstījuma nozīmi agrāk un nepieciešamību to saglabāt mūsdienās, kā arī izteiks minējumus par dažādām maizes šķirņu recepšu sastāvdaļām un attīstīs algoritmisko domāšanu, sakārtojot iegūtās zināšanas par maizes tapšanas ceļu.
Pēc nodarbības skolēniem paliek paša aizpildītais spēles laukums, kas atspoguļo maizes radīšanas ceļu no tīruma līdz gatavam maizes klaipam.
Nodarbība iepazīstina ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja darbu, to, kas ir krājums, kā tas atšķiras no ikdienas priekšmetiem, kādi vārdi un termini tiek lietoti, aprakstot krājumu?
Nodarbības gaitā skolēni kopīgi lasīs muzejā redzamos uzrakstus un skaidros, ko nozīmē tādi termini kā vēsture, muzejs, māksla, skulptūra, klēts, izstāde u. c.? Tāpat skolēni iepazīs muzeja peli Mupi – kas viņa ir, kāpēc viņu tā sauc –, prognozēs latviešu valodas terminu skaidrojumus, diskutēs un formulēs savu viedokli, pētīs mākslas formas, skulpturālos veidojumus un izdarīs secinājumus par to vēstījumu sabiedrībai.
Nodarbība notiek Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem.
Nodarbības laikā skolēni:
Nav noslēpums, ka daudzas ēkas, parki un sabiedriskās vietas Latvijā un Gulbenes novadā ir tapušas, iedvesmojoties no kādas pieredzes vai starptautiskās sadarbības. Vecgulbenes muižas komplekss ir iedvesmots no baronu Volfu ceļojumiem pa Itāliju, Turciju, Ēģipti, Grieķiju un citām pasaules vietām, savukārt Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājumā ir atrodami unikāli priekšmeti ar pasaulīgu elpu, piemēram, persiešu zīda paklāji, Ukrainas porcelāns, skulptūra no Francijas u. c.
Nodarbība atklāj pasaules iedvesmotus fenomenus Latvijā un Gulbenes novadā, piemēram, romantisma pērli Stāmerienas pili. Skolēni strādās komandās un ar uzdevumu palīdzību atklās desmit vietas Latvijā, kas iedvesmotas kādā citā pasaules valstī, atklās personības ietekmi uz apkārtējo kultūrvidi, kā cilvēks ietekmē vietējo kopienu un pilsētvidi, izpētot Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma vēsturiskās fotogrāfijas.
Nodarbība notiek Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī, ekspozīcijā “Tautsaimniecība”, kas atklāj saimniekošanas tendences Gulbenes novadā. Ekspozīciju papildina foto materiāli un dokumenti no muzeja krājuma kolekcijām. Vecgulbenes muižas klētī apskatei ir pieejamas vairāk nekā 1 300 krājuma vienības, kas saistītas ar Gulbenes novada vēsturi un kas ir izgatavotas vai lietotas Gulbenes novada pagastos no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta beigām.
Nodarbība iepazīstina ar desmit senajām profesijām: braucītāja, vešeriene, patmalnieks, mucenieks, riepnieks, vēvere, galdnieks, podnieks, ormanis un seglenieks. Skolēni gūs ieskatu, kā vēsturiski veidojies katras profesijas jēdziens, izvērtēs un grupēs muzejā pieejamo informāciju par profesiju nosaukumiem agrāk un tagad, to nozīmi tā laika un mūsdienu sabiedrībā, kā arī diskutēs par profesijā nepieciešamajiem darbarīkiem un izmēģinās praktiski strādāt ar tā laika darbarīkiem piecās profesijās.
Pēc nodarbības skolēni saņems zeļļa apliecības par savu veikumu kādā no senajām profesijām.
Druviena ir dvēseliskā latviešu dzejnieka Jāņa Poruka dzimtene. Darbnīca notiek Druvienas Vecajā skolā – muzejā ar autentisku 19. un 20. gadsimta mijas skolas klases telpu, lādīšu kambarīti un guļamistabu, kā arī plašu pastāvīgo ekspozīciju klāstu. Poruks ir pirmais modernās, individuālās, romantiskās dzejas aizsācējs latviešu literatūrā, kā arī viens no izjustākajiem tā laika bērnu dzejas autoriem. Dzejnieka daiļrade ir cieši saistīta ar bērnībā gūtajiem iespaidiem tieši Druvienā.
Radošās darbnīcas pirmajā daļā skolēni uzzina par Poruka bērnības iespaidiem dzimtajās “Prēdeļu” mājās un skolas gadiem Druvienas pagastskolā, iepazīstot viņa izteiktās sajūtas dzejā. Skolēni noklausās vairākus autora bērnu dzejoļus (no dzejoļu cikliem “Karmenītes dziesmas”, “Bērnu dzejas”, “Mātes dziesmiņas”, “Pie akas bērnu dienās” u. c.), lai iedvesmotos un otrajā daļā veidotu savu jaundarbu – dzejoli, kas saistās ar skolēna paša bērnības iespaidiem.
Radošās darbnīcas noslēgumā dalībnieki lasa savus dzejoļus, dalās iespaidos un uzklausa viens otru.
Darbnīcas saturs vislabāk atbilst 4.–6. klasēm. Jaunrades procesā tiek ņemts vērā skolēnu vecums un zināšanas, darbnīcas metodiku iepriekš saskaņojot ar pedagogiem.
Jāņa Poruka daiļrades galvenā tēma ir mīlestība kā visaptverošs garīgs spēks, kas dara lielu cilvēka sirdi, spējot uzturēt svētas humānisma vērtības. Īpaši spilgti šī tēma atklājas autora dzejā. Literatūrzinātniece Zenta Mauriņa monogrāfijā “Jānis Poruks un romantisms” akcentē, ka “visas Eiropas literatūras mērogā neatrast tik klusi izteiktus mīlas vārdus kā Poruku Jānim”.
Darbnīcas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Jāņa Poruka dzīvi un daiļradi, ieklausoties viņa mīlas dzejā un caur to atklājot viņa personības trauslumu un spēku. Stāstījumā Jānim Porukam veltītajā piemiņas istabā tiks citēti tādi autora darbi kā “Pie tava augstā, baltā loga”, “Klusi mīlēju”, “Mīlestība”, “Ak, ko tas mežs par manu mīlestību”, “Mīlestības dziesmas” u. c.
Otrajā nodarbības daļā skolēni paši mēģinās iejusties dzejnieka lomā un rakstīs savu dzejoli, lai pārliecinātos, cik viegli vai grūti ir izteikt domas un jūtas vārdos. To darīt varēs ar spalvu un tušu klasē, kur kādreiz mācījās Poruks. Klases telpa muzejā ir saglabāta savā autentiskajā izskatā, kāda tā bija 19. gadsimta beigās.
Noslēgumā skolēni lasa savus dzejoļus un ieklausās pārējos.
Darbnīcas saturs vislabāk atbilst 7. – 12. klasēm. Jaunrades procesā tiek ņemts vērā skolēnu vecums un zināšanas.