Latvijas Nacionālais dabas muzejs – tā ir lieliska laika pavadīšana, modernas un interaktīvas ekspozīcijas, daudzveidīgas izstādes, ekskursijas gidu pavadībā, izzinoši un daudzveidīgi vides izglītības pasākumi, dabas izpēte, aktuāli notikumi un jaunumi dabas pasaulē, plašas dabas bagātību kolekcijas.
Nāc un iepazīsti!
PASTĀVĪGĀS EKSPOZĪCIJAS
Muzejā šobrīd skatāmas šādas pastāvīgās ekspozīcijas:
Dinamiskā ģeoloģija un ieži
Zemes un biosfēras evolūcija
Mineraloģija
Latvijas ģeoloģija
Latvijas putni
Latvijas zīdītāji
Pasaules dzīvnieki
Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)
Latvijas augi un sēnes
Dzīvība jūrās
Kukaiņu pasaule
Cilvēks un vide
Par Zemi, Sauli un mums
Dabas muzeja ekspozīcijas ir iespējams apmeklēt gan patstāvīgi, gan izvēloties ekskursiju vai nodarbību ar muzeja darbinieku – gidu. Ekskursijām un nodarbībām iepriekšēja pieteikšanās – vēlama nedēļu pirms apmeklējuma.
IEEJAS MAKSA
Pieaugušie – 3,50 EUR
Skolēni – 1,50 EUR
Izstādes apskatāmas par atsevišķu samaksu.
PIEDĀVĀJUMS un CENAS
Ekskursijas
Piedāvājam vairāk nekā 20 ekskursiju tēmas par dabu un vides aizsardzību. Tās ir saistītas ar skolu mācību priekšmetu standartiem – tātad viegli integrējamas mācību procesā.
Ekskursijas vada muzejpedagogs vai konkrētās jomas speciālists.
Ekskursijas ilgums 45 līdz 60 minūtes.
Apkalpojam grupas līdz 30 cilvēkiem.
Ekskursijas piedāvājam latviešu, krievu un angļu valodā.
Latviešu valodā
Ilgums – 45 līdz 60 minūtes: maksa – 15,00 € un muzeja ieejas biļete
Krievu valodā
Ilgums – 45 līdz 60 minūtes:
Maksa – 25,00 € un muzeja ieejas biļete;
Angļu valodā
Ilgums – 45 līdz 60 minūtes: maksa – 25,00 € un muzeja ieejas biļete
Vidusskolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem piedāvājam apmeklēt lekcijas par dabu un vides aizsardzību. Lekcijas laikā visbiežāk tiek izmantota datorprezentācija un dažādi uzskates materiāli no muzeja krājuma – fosilijas, kukaiņi, herbāriji, kaltētu sēņu paraugi u.c.
Par iespēju sagatavot lekciju par citu tēmu, lūdzam interesēties vismaz divas nedēļas iepriekš, zvanot pa tālruni 67356051 vai rakstot e-pastu ekskursijas@ldm.gov.lv.
Lekcijas ilgums 45 līdz 60 minūtes.
Apkalpojam grupas līdz 30 cilvēkiem.
Maksa par lekciju – 30,00 € + muzeja ieejas biļetes.
Muzeja darbinieki ir dažādu nozaru dabaszinātnieki un arī pieredzējuši gidi ekskursiju vadīšanā ne tikai muzeja ekspozīcijās, bet arī brīvā dabā. Iespējams uzaicināt kādu no mūsu speciālistiem (mikologu, ornitologu, botāniķi, ģeologu vai citu) ekskursijas vadīšanai dabā.
Šo ekskursiju tēma, ilgums, vieta un laiks – pēc vienošanās.
Uzzināt vairāk par piedāvājumu un pieteikties ekskursijām dabā iespējams darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.30 zvanot pa tālruni 67356051 vai rakstot e-pastu ekskursijas@lndm.gov.lv.
Muzejpedagoģiskās programmas un nodarbības
Piedāvājam vairāk nekā 30 nodarbību tēmas par dabu un vides aizsardzību. Tās ir saistītas ar skolu mācību priekšmetu standartiem – tātad viegli integrējamas mācību procesā.
Nodarbības vada muzejpedagogs vai konkrētās jomas speciālists, un tās ir papildinātas ar kādu praktisku uzdevumu – darba lapu aizpildīšanu, krustvārdu mīklu risināšanu, video skatīšanos un tml. Nereti nodarbībās tiek izmantoti arī priekšmeti no muzeja krājuma.
Nodarbības ilgums 60 līdz 90 minūtes.
Apkalpojam grupas līdz 30 cilvēkiem.
Nodarbības piedāvājam latviešu un krievu valodā.
Maksa par nodarbību – 25,00 € + muzeja ieejas biļetes.
Uzzināt vairāk par piedāvājumu un pieteikties nodarbībām iespējams darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.30, zvanot pa tālruni 26665406 vai rakstot e-pastu ekskursijas@lndm.gov.lv.
Sadarbojoties ar Dabas muzeja atbalsta biedrību un īstenojot dažādus starptautiskus projektus, esam izveidojuši vairākus interaktīvus mobilo nodarbību komplektus.
Ar programmas „Muzejs mūsu bagāžā” nodarbībām „vedam” muzeju uz skolām reģionos. Rīgas skolu pieteikumi uz šīm nodarbībām netiek pieņemti – rīdziniekus gaidām muzejā.
Nodarbības ilgums līdz 45 minūtēm.
Apkalpojam grupas līdz 30 cilvēkiem.
Maksa par nodarbību „Muzejs mūsu bagāžā” – 25,00 € vai 20,00 € (piesakot trīs un vairāk nodarbības).
Ja plānojat apmeklēt muzeju ar ģimeni vai skolēnu vecuma bērnu grupu, piedāvājam apmeklējumu papildināt ar uzdevumiem, kuri pildāmi vai nu individuāli vai kopā ar ģimeni vai draugiem.
Ja vēlaties veikt apmaksu ar rēķinu, lūdzam vispirms saskaņot tēmu un laiku, zvanot uz tālruni 67356051, bet pēc tam aizpildīt pieteikumu rēķina izrakstīšanai (pievienotajā failā).
Foto no Latvijas Dabas muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Interaktīvās nodarbības mērķis ir veidot skolēnu izpratni un sniegt pirmās zināšanas par muzejiem. Nodarbībā tiek aplūkotas tādas tēmas kā muzeju uzdevumi un galvenie darbības virzieni, muzeju speciālisti, muzeju apmeklētāji un citas.
Nodarbības sākumā skolēni iesaistīti sarunā, lai noskaidrotu, ko viņi jau zina par muzejiem. Tālāk seko grupu darbs, kurā tiek veikti līdzdarbošanās uzdevumi – no piedāvātā materiālu un priekšmetu klāsta skolēni soli pa solim veido savu “muzeju”. Visas darbības tiek pārrunātas un pamatotas kopā ar muzeja speciālistu.
Veicot uzdevumus un meklējot piemērotākos iekārtošanas risinājumus, skolēni “uzbūvē” un “iekārto” savu muzeju, it kā kļūstot par muzeja speciālistiem. Tas dod iespēju pašiem nonākt pie secinājumiem un atrast atbildes uz jautājumiem: kas ir muzeji? Ar ko tie nodarbojas? Kāpēc un vai vispār muzeji ir vajadzīgi?
Nodarbības noslēgumā skolēni aicināti dalīties savā pieredzē par dažādu muzeju apmeklējumiem.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Ar telūrija palīdzību tiek demonstrēts Zemes riņķojums ap savu asi un ap Sauli, lai izprastu gadalaiku un diennakts maiņu. Izglītojamie ar norises vadītāju pārrunā, kā šie procesi notiek dažādās vietās pasaulē, un salīdzina ar Latviju. Tālāk skolēni dodas uz gadalaiku apli, kur, izstaigājot visas sezonas, iepazīstas ar ekspozīcijas saturu. Kopīgi lasa un pārrunā pasakas, kuras "stāsta" āpsene un vecais ozols. Pēc tam bērni analizē dabas gudrības, kas ietvertas pasakās, un piktogrammās – saules ceļu, dienas/nakts garumu, temperatūras u.c. rādītājus gada griezumā. Praktiskajā daļā klase tiek sadalīta 4 grupās (piemēram, pēc dzimšanas mēneša). Katra grupa saņem uzdevumu lapas un strādā ar kubiem, meklējot pareizo „ķēdīti” – cēloņsakarību virkni starp dažādām norisēm dabā. Noslēgumā katra grupa prezentē savu veikumu.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Sākumā visi kopā noskaidrojam, kāpēc dažādās teritorijas uz mūsu planētas ir tik ļoti atšķirīgas. Bērni izsaka savus viedokļus. Pamazām nonākam līdz galvenajam cēlonim - Zemes kustībai. Telūrija demonstrējums uzskatāmi parāda Zemes kustību ap savu asi un vienlaicīgi ap Sauli. Tas dod iespēju reāli izprast dienu un nakšu miju un arī atšķirīgo gadalaiku ritmu Ziemeļu un Dienvidu puslodēs. Tālāk seko shematiskā zīmējuma un dinamisko karšu demonstrējums, kas papildina izpratni par atšķirīgo siltuma daudzumu dažādās zemeslodes vietās, kas savukārt ir galvenais cēlonis milzīgai dzīvības formu daudzveidībai - augu, dzīvnieku, cilvēku. Turpinājumā vairāk pievēršamies mūsu planētas iedzīvotājiem. Noskatoties nelielu datorprezentāciju, aizceļosim ciemos pie beduīniem un mongoļiem, paviesosimies pie Ziemeļamerikas indiāņiem un Āfrikas masajiem, kā arī iepazīsimies ar Peru un Bolīvijas pamatiedzīvotājiem, varbūt aizceļosim arī uz tālo Polinēziju. Tālāk seko norises praktiskā daļa. Skolēni komandās veic uzdevumus. Tiek piedāvāti dažādu mājokļu modeļi, atbilstoši ietērpti cilvēku manekeni (lelles) - tiem ir jāatrod pareizā vieta uz pasaules kartes. Papildus ir arī aploksnes ar dažādiem jautājumiem uz kuriem ir jāsameklē pareizās atbildes. Norises noslēgumā katra komanda prezentē savu veikumu.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Sākumā bērniem jautā – kāpēc mūsu planētas daba ir tik daudzveidīga? Diskusijā nonāk pie secinājuma par Zemes kustību. Ar telūriju modelē Zemes riņķošanu ap savu asi un ap Sauli, saprotot gadalaiku maiņu un dienas/nakts miju. Vērojot telūriju, bērni izprot, kāpēc dažādos reģionos temperatūras ir atšķirīgas. Tālāk demonstrē dinamiskās kartes, kas parāda cēloņu un seku saistības. Sarunā noskaidro, ka temperatūra nebūt nav vienīgais faktors, kas nosaka dabas daudzveidību. Soli pa solim nonāk pie nokrišņu nozīmes. Kopīgi analizējot, secina – vienlaikus dažādās vietās ir atšķirīga temperatūra un nokrišņu daudzums. Dinamiskās kartes iepazīstina ar dzīvības daudzveidību. Bērni aktīvi piedalās, izsaka viedokļus, uzdod jautājumus. Klase tiek sadalīta 4–6 grupās. Katra saņem kontinenta kontūru, ko jāatrod uz grīdas - pasaules kartes ar okeāniem un kontinentiem. Pēc tam nosaukums jāsaliek ar koka burtiem un jāatrod 4–5 atbilstoši dzīvnieki. Noslēgumā komandas prezentē veikumu un atbild uz jautājumiem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise sākas ar nelielu spēli, kurā vadītājs nosauc vairākus elementus (piemēram, koku lapas, atkritumi u.c.), skolēni paceļ roku, ja tam vajadzētu būt saistītam ar ūdeni, nepaceļ - ja nevajadzētu. Vadītājs paskaidro katra elementa nozīmi un ietekmi. Turpinājumā, izmantojot prezentāciju, vadītājs parāda pazīmes, kas liecina par ezeru un upju piesārņojumu, kā arī par to, ka ūdens ir tīrs. Pēc tam skolēni sadalās grupās un katra grupa analizē izsniegto fotogrāfiju, katra grupa raksturojot un novērtējot savu ezeru vai upi. Pēc tam norises vadītājs, sasaistot ar iepriekš noskaidroto, apskata nākamo tēmu - ūdensaugus. Dažas ūdensaugu sugas liecina par piesārņojumu, un tiek iepazīta arī Latvijas indīgākā augu suga - indīgais velnarutks, kā arī kukaiņēdāji augi, kas aug ūdenī. Norises noslēgumā ir praktisks darbs grupās, pētot un ar izdales materiāla palīdzību nosakot ūdens bezmugurkaulniekus, kas fiksēti spirta šķīdumā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Skolēni iepazīstas ar Latvijas putniem un zīdītājdzīvniekiem. Tiek apskatītas abu grupu pazīmes, pielāgojumi un dzīvesveids. Skolēni uzzina par putnu grupām (dziedātājputni, plēsīgie, ūdensputni u.c.) un zīdītāju kārtām (grauzēji, plēsēji, briežveidīgie u.c.), kā arī to barošanās paradumiem un lomām dabā. Praktiskajā daļā skolēniem tiek prezentēts plakāts ar attēliem un informāciju par dažādiem zīdītājiem un putniem. Atceroties gida stāstījumu un apskatot ekspozīcijas, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot dzirdēto un redzēto ar plakātā sniegto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Skolēni tiek iepazīstināti ar Latvijas zīdītājiem - to galvenajām pazīmēm, vizuālajām atšķirībām un sugu daudzveidību Latvijas dabā.Norises turpinājumā izglītojamie darbojas pāros. Izglītojamie saņem attēlus ar dažādu dzīvnieku kažokiem, un ekspozīcijā "Latvijas zīdītājdzīvnieki" meklē attēliem atbilstošus dzīvniekus. Pēc uzdevuma veikšanas kopīgā diskusijā pārrunā, kāpēc zīdītāju kažoki ir atšķirīgi un kāda tam ir nozīme dzīvnieka dzīvē.Norises vadītājs izglītojamos iepazīstina ar zīdītāju ēšanas paradumiem, iedalot tos plēsējos, zālēdājos, visēdājos un kukaiņēdājos. Strādājot grupās, skolēni, izmantojot kartītes ar barību, izveido konkrētam dzīvniekam atbilstošu ēdienkarti. Turpinājumā katra grupa saņem dzīvnieku attēlu kartītes. Norises vadītājs atskaņo zīdītāju veidotās skaņas. Klausoties dzīvnieku skaņas, izglītojamie paceļ atbilstošo kartīti, ja uzskata, ka tā ir šī konkrētā dzīvnieka balss. Nodarbība noslēdzas ar kopīgu jautājumu un atbilžu daļu, atkārtojot un nostiprinot apgūto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži". Iesākumā skolēni aplūko ekspozīciju un noklausās nelielu muzeja speciālistes ievadu par minerālu un iežu daudzveidību pasaulē un to veidošanos, noskaidrojot, kas ir iezis un kas ir minerāls. Tālāk skolēni darbojas praktiski, izpētot dažādas smiltis un noskaidrojot, no kā tās sastāv. Paraugu izpēte notiek gan makroskopiski, gan mikroskopiski, izmantojot binokulāros mikroskopus. Pēc tam seko grupu darbs. Katrai grupai tiek izdalīts kāda minerāla paraugs. Skolēnu uzdevums ir izpētīt minerāla paraugu un to noteikt pēc fizikālajām īpašībām - cietības, krāsas, svītras krāsas un citām pazīmēm. Noslēgumā skolēni dalās ar sava darba rezultātiem, kā arī izvērtē, kas paticis vislabāk un ko ir apguvuši. Norisē tiek pārrunātas tādas tēmas kā minerālu un iežu daudzveidība, minerālu fizikālās īpašības, minerālu un iežu noteikšanas paņēmieni.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Sākumā bērniem jautā – kas notiek gaisā. Tiek minētas dažādas lietas. Nodarbības vadītājs papildina un skaidro. Seko stāstījums par atmosfēras uzbūvi, sastāvu, kā arī par dažādām dabas parādībām. Stāstījums tiek papildināts ar attēliem, kurus novieto atbilstošās vietās uz atmosfēra uzbūves plāksnes. Pievērš uzmanību Pasaules fizioģeogrāfiskai kartei - īpaši kontinentiem un okeāniem, un likumsakarībai, ka šīm atšķirīgām vielām ir atšķīrīga siltuma ietilpība - sauszeme un ūdens sasilst un atdziest nevienādi. Tiek noskaidrots, kā rodas vējš, kā veidojas nokrišņi. Tālāk seko datorprezentācija, kas parāda, kā atmosfēra kļūst par satiksmes maģistrāli gan dažādiem dabas oobjektiem, gan cilvēku radītām tehniskām ierīcēm. Pēdējā attēlā ir uzdevums, kas jāpilda komandās. Dalībnieki sadalās 3 grupās, katra grupa saņem nepieciešamos materiālus un, izmantojot slaidā esošo iznormāciju, sagatavo uzdevumu. Noslēgumā katra grupa atrāda citiem paveikto.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Ekspozīcijā “Latvijas zīdītāji” norises vadītājs iepazīstina izglītojamos ar zīdītāju galvenajām pazīmēm – tiem ir apmatojums, mazuļi attīstās mātes vēderā un tiek baroti ar pienu. Skolēni darbojas pāros. Katrs pāris saņem ielaminētu lapu ar zīdītāju grupu siluetiem un dzīvnieku kartītes. Klausoties stāstījumu un aplūkojot vitrīnas, skolēni atrod dzīvniekus un piestiprina to kartītes pie atbilstošajiem siluetiem. Izglītojamie iepazīstina ar zīdītāju darbības pazīmēm – grauzti čiekuri, pēdu nospiedumi u.c. Nodarbības beigās skolēni apsēžas aplī un pārrunā redzēto. Skolotājs uzdod jautājumus, lai nostiprinātu apgūto: kas ir zīdītājs?; kādas zīdītāju grupas dzīvo Latvijā?; kā var pamanīt dzīvnieka klātbūtni dabā?
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kuras saturs identisks muzeja telpās organizētai norisei "Latvijas koki cauri mūsu sajūtām (1.-3.kl)". Uzsākot norisi, skolēniem tiek jautāts, ko izglītojamie zina par Latvijas savvaļas kokiem, nosauc zināmos kokus. Tiek diskutēts, ar ko atšķiras savvaļā audzis koks no dārzā vai parkā augoša koka. Norises vadītājs, izmantojot uzskates materiālus, pastāsta par Latvijas kokiem. Turpinājumā izglītojamie tiek sadalīti četrās grupās; katrai grupai tiek izdalītas divas puzles, kur atainots koka siluets, zieds, lapas un auglis. Izglītojamie patstāvīgi saliek puzli, izpēta pieejamo informāciju par koku. Norises turpinājumā vadītājs demonstrē dažādu koku pazīmes: lapas, koksni, mizas, pumpurus, augļus. Skolēni izpēta pazīmes, nosauc kokus, kam tās raksturīgas. Turpinājumā katra grupa skaita gadskārtas dažādiem kokiem, diskutē, kāpēc tās rodas un atšķiras. Norises vadītāja uzraudzībā ar maņu palīdzību (redze, tauste, oža) tiek salīdzināta dažāda blīvuma koksne, dažādi augļi. Noslēgumā izglītojamie atkārto savvaļā augošu koku nosaukumus.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijā "Kukaiņu pasaule". Tās mērķis ir ar dabiskā vizuālā materiāla palīdzību dažādot mācīšanās pieredzi un iepazīstināt skolēnus ar kukaiņu pasaules daudzveidību. Ekspozīcijā iespējams uzzināt par to, kā attīstās kukaiņi. Tiks sniegta informācija par dažādiem Latvijā sastopamiem kukaiņiem un to dažādo dzīves norisi. Uzmanība tiks pievērsta kukaiņu attīstības pamatveidiem, pasaules lielākajiem kukaiņiem, kukaiņiem biežākajās mums apkārt esošajā dabiskajās un cilvēka koptajās piemājas vidēs. Apskatāmi Latvijas aizsargājamie kukaiņi. Ekspozīcijā parādīti arī dažādi ārpus Latvijas dzīvojošie, eksotiskie tauriņi un vaboles. Praktiskajā daļā skolēniem tiek prezentēts plakāts ar attēliem un informāciju par dažādiem kukaiņiem. Atceroties speciālista stāstījumu un apskatot ekspozīciju, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot dzirdēto un redzēto ar plakātā sniegto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā izglītojamie apskata ekspozīciju, kurā iepazīstas ar dažādām Latvijas dzīvotnēm: skujkoku mežu, lapkoku mežu, purvu un citām. Skolēniem tiek skaidrota jēdziena „dzīvotne” definīcija un dažādu dzīvotņu atšķirības. Skolēnu klasi sadalās grupās. Katrai grupai iedala vienu dzīvotni un izsniedz uzdevumu materiālus. Grupu dalībnieki patstāvīgi un sadarbībā veic uzdevumus - dzīvotnes „uzbūvēšanu” jeb vides infogrammas izveidi (A3 izmēra kartītes). Izglītojamiem tiek uzdoti jautājumi, lai izprastu, kā dzīvotnes atšķiras savā starpā, piemēram - kura dzīvotne ir mitrākā? Norises turpinājumā izglītojamie dzīvotnēs izvieto tām atbilstošus augus, bezmugurkaulniekus, putnus un zīdītājieus (attēlu kartītes). Norises vadītājs rāda augu un dzīvnieku kartītes, un kopīgi diskusijā nonāk pie secinājuma, kuras dzīvotnes tie apdzīvo. Kukaiņus skolēni ievieto dzīvotnēs patstāvīgi, balstoties uz ekspozīcijas izpēti. Norises noslēgumā vadītājs veic skolēnu aptauju un organizē nelielu diskusiju, kas palīdz atkārtot apgūto informāciju un nostiprināt izpratni par dabisko dzīvotņu nozīmi un aizsardzību.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Uzsākot norisi, skolēniem tiek jautāts, ko izglītojamie zina par Latvijas savvaļas kokiem, nosauc zināmos kokus. Tiek diskutēts, ar ko atšķiras savvaļā audzis koks no dārzā vai parkā augoša koka. Norises vadītājs pastāsta par ekspozīcijā “Latvijas augi un sēnes” redzamajiem Latvijas kokiem. Turpinājumā izglītojamie tiek sadalīti četrās grupās; katrai grupai tiek izdalītas divas puzles, kur atainots koka siluets, zieds, lapas un auglis. Izglītojamie patstāvīgi saliek puzli, izpēta pieejamo informāciju par koku. Norises turpinājumā vadītājs demonstrē dažādu koku pazīmes: lapas, koksni, mizas, pumpurus, augļus. Skolēni izpēta pazīmes, nosauc kokus, kam tās raksturīgas. Turpinājumā katra grupa skaita gadskārtas dažādiem kokiem, diskutē, kāpēc tās rodas un atšķiras. Norises vadītāja uzraudzībā ar maņu palīdzību (redze, tauste, oža) tiek salīdzināta dažāda blīvuma koksne, dažādi augļi. Noslēgumā izglītojamie atkārto savvaļā augošu koku nosaukumus.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijā “Latvijas augi un sēnes”, kur sākumā vadītājs prezentē ainavu ar zemu bioloģisko daudzveidību. Skolēniem tiek aktualizēti termini – bioloģiskā daudzveidība, dabisks mežs, bioloģiski vērtīgas struktūras. Norises tupinājumā vadītājs pakāpeniski ainavā ievieto elementus, palielinot bioloģisko daudzveidību. Vadītāja stāstījums sniedz ieskatu atšķirībās starp ainavām ar zemu bioloģisko daudzveidību un augstu bioloģisko daudzveidību. Norises vadītājs iesaista skolēnus diskusijā par cilvēka līdzdalību bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. Turpinājumā skolēni saņem kartiņas ar dažādām sugām, kas jāievieto ainavā atbilstošā dzīvotnē. Izglītojamie, norises īstenotāja vadībā, atrod izvēlētajam organismam dzīvotni, pamato savu izvēli. Turpinājumā skolēni diskutē, kā organisms mijiedarbojas ar bioloģisku vērtīgu mežu un cilvēku. Pēc diskusijām izglītojamie, norises vadītāja vadībā, pēta dažādu dabas priekšmetus, kas liecina par organismu klātbūtni mežā (kodumi, grauzumi, ligzdas utml.). Norises noslēgumā izglītojamie atkārto dzirdētos terminus, prot paskaidrot ar ko atšķiras sākotnēji demonstrētā ainava ar norises beigās redzamo ainavu.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā skolēni pēta skudru pūžņa modeli, lai izprastu, cik liela var būt skudru saime. Katrs bērns izvelk vienu kartīti ar skudras pūžņa iedzīvojtāja lomu, kas būs nepieciešama lomu spēlē. Norises vadītājs izskaidro: Kā izskatās skudru pūznis; Kā dzīvo skudras; Kas ir skudru „kaimiņi” – citi dzīvnieki, kas dzīvo tuvumā. Izmantojot kartītes un vienkāršus rekvizītus, skolēni piedalās lomu spēlē, kurā: veic darbus, ko dara viņu lomai atbilstošās skudras vai skudru kaimiņš; sadarbojas, imitē barības meklēšanu, olu kopšanu, utt. Aktivitāte palīdz bērniem izprast skudru dzīvi, izmantojot ķermeņa kustību, iztēli un sadarbību. Kopā ar norises vadītāju izglītojamie izvērtē kopīgi veidotā "skudru pūžņa" izdzīvošanas iespēju, analizējot lomu spēles rezultātus. Rezultāti spēles gaitā tiek pierakstīti pie tāfeles. Jautājumu piemēri: Cik barības skudrupūznis sakrāja ziemai? Vai visi skudru kāpuri izdzīvoja? Norises noslēgumā izglītojamie piedalās refleksijā par katras skudras nozīmi skudru pūzni un skudru nozīmi dabā. Ko uzzināja par skudrām? Kāpēc skudras sadarbojas? Kāpēc skudras ir svarīgas dabā? Atbildes un atziņas tiek fiksētas uz tāfeles.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Ekspozīcijā “Pasaules dzīvnieki” aplūko pasaules karti un uzzina, cik dažādi dzīvnieki dzīvo pasaulē. Kartē meklē Latviju un kopā nosauc kontinentus. Vadītājs jautā: kur dzīvo ziloņi un citi zināmi zvēri? Izglītojamie strādā pāros un saņem ielaminētu pasaules karti un dzīvnieku kartītes. Visi aplūko vitrīnas ar izbāžņiem. Atpazīstot dzīvnieku, skolēni sameklē tā kartīti un piestiprina kartē. Kontinenti kartē iekrāsoti noteiktā krāsā, un arī dzīvnieku kartītēm apkārtējā mala ir tajā krāsā. Tā skolēni vieglāk saprot, kur katrs dzīvnieks dzīvo. Noslēgumā skolēni apsēžas aplī un ar vadītāju pārrunā redzēto un paveikto: vai pasaule ir liela?; vai visur dzīvo vienādi dzīvnieki?; kāds dzīvnieks patika visvairāk?
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Sarunā ar norises vadītāju bērni uzzina, kas ir putni un kādas ir viņu raksturīgās pazīmes – spārni, knābis, spalvas, un tie dēj olas. Bērniem tiek jautāts: kādus putnus viņi zina?; kāpēc putni dzied un kur dzīvo?; cik putnu sugu varētu būt Latvijā? Bērni tiek dalīti pāros, katrs pāris saņem darba lapu ar dažādu putnu knābju un kāju attēliem, kā arī putnu kartītes. Norises vadītājs iepazīstina ar ekspozīciju, stāstot par dažādiem putniem un to pielāgojumiem. Pēc katra temata bērni aktīvi iesaistās, meklējot, kuram putnam pieder konkrētais knābis vai kājas, un piestiprina atbilstošo kartīti savā darba lapā. Nodarbības beigās bērni pārrunā redzēto un apgūto. Norises vadītājs uzdod jautājumus: kas ir putni?; kā tie atšķiras?; kurš putns patika visvairāk?
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Skolēnus iepazīstina ar Latvijas putnu daudzveidību, to pielāgojumiem dzīvei dažādās vidēs (ligzdošana, barība). Skolēni uzzina par dažādu putnu grupu vizuālajām atšķirībām, putnu migrācijām, apdraudējumiem ligzdošanas, migrācijas un ziemošanas laikā, putnu aizsardzību. Tiek atskaņotas Latvijas putnu balsis, paskaidrots kāpēc un kad putni dzied, kādas vēl ir putnu balsis un to nozīme putnu dzīvē. Tiek parādīti putnu gredzeni, raidītājs un paskaidrots kā ornitologi pēta putnus, kāpēc viņi to dara.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Skolēniem tiek demonstrēts mušmires modelis ar uzliekamām zvīņām un gredzenu, parādītas sēnes galvenās sastāvdaļas un pazīmes, kas jāievēro, lai atšķiru indīgās sēnes no ēdamajām. Salīdzinājumam tiek demonstrēts baravikas modelis un nosauktas stobriņu sēnes augļķermeņa galvenās sastāvdaļas. Tiek izskaidrota un aktualizēta sēņu vieta barības ķēdēs, demonstrējot dzīvnieku modeļus un iesaistot izglītojamos diskusijā. Skolēni nolemj, kas ēd sēnes, kā arī veido barības ķēdi, pievienojot citus dzīvniekus. Norises turpinājumā klase tiek dalīta četrās grupās. Katra grupa saņem koka tāfeles ar iegrieztām sēņu augļķermeņu formām un sēņu figūras, kuras ievieto attiecīgajās tukšajās vietās. Katra grupa saņem magnētiskās tāfeles ar dzīvotnēm (piemēram, priežu mežs, pļava, bērzu birzs). Norises vadītājs rāda sēņu kartiņas, un grupas nosaka, kurai dzīvotnei tās pieder, lai iepazītu vietas, kur sēnes aug. Turpinot skolēni apskata tāfelē saliktās sēņu kartiņas un izvērtē, kuras sēnes, viņuprāt, ir ēdamas, un kuras — neēdamas vai indīgas. Pēc uzdevuma vadītājs kopīgi ar skolēniem pārrunā izvēles, precizē, kā atpazīt sēņu pazīmes. Noslēgumā bērni atkārto galvenās sēņu pazīmes. Vadītājs uzsver: ja sēne nav droši pazīstama, to neaiztikt! Nodarbība noslēdzas ar aicinājumu būt vērīgiem dabā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Te-skudrupūznī (1.-3. kl.)". Norises mērķis ir sniegt skolēniem informāciju par kukaiņiem, parādīt to nozīmi kā dabas sastāvdaļu un nozīmi dabas procesos. Norise informē par kukaiņa uzbūvi, tās ķermeņa sastāvdaļām un svarīgāko orgānu nozīmi. Norises gaitā tiek pastāstīts, ka vienas sugas skudra var būt dažāda savā izskatā gan attīstības laikā, gan pieauguša kukaiņa stadijā un kāpēc dažkārt ir daudz spārnotu skudru. Norise dod izpratni par skudru un tās dzīvesveidu, uzsverot saimes struktūru un darbu dalījumu. Norises laikā tiek izmantotas aktīvas mācību metodes: izmantojot magnētiskās tāfelītes un attēlus tiek vizuāli apgūta un nostiprināta kukaiņa uzbūve. Nākamajā uzdevumā ar magnētisko tāfeli tiek apgūta skudru pūžņa struktūra, dažādas attīstības stadijas un to parastā atrašanās vieta pūznī un apstākļi, kāpēc skudras veic šādu izvēli. Pēc apgūtās informācijas seko nākamais uzdevums - jāsašķiro skudru ēdamās un neēdamās lietas un notiek diskusija par atpūtu dabā un tās nepiesārņošanu. Norise ietver diskusiju un jautājumus–atbildes, un darbu grupās (attēlu atlase, uzdevumu veikšana). Norise veicina skolēnu iesaisti, izpratni par dabu, tajā notiekošajiem mijiedarbības procesiem un sadarbības prasmju attīstību.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
1.-3.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise palīdzēs radīt priekšstatu par kukaiņu dzīvi, iepazīstinot skolēnus ar skudru saimes struktūru un darbu dalījumu skudru saimē. Labs piemērs tam ir visiem pazīstamie un Latvijā bieži sastopamie kukaiņi – skudras, jo tās ir sīkas, bet ārkārtīgi svarīgas dabas līdzsvara uzturētājas. Norises sākumā izglītojamie tiek iepazīstināti ar Latvijas daudzveidīgo kukaiņu pasauli, tieši lielākā uzmanība tiek pievērsta skudrām – kur tās dzīvo, kur veido savus pūžņus, kādus materiālus izmanto pūžņa veidošanai. Stāstījums tiek papildināts ar dažādiem uzskates materiāliem par skudru redzi, attīstības stadijām, dažādo vienas sugas pārstāvju izskatu un praktisku uzdevumu veikšanu. Darbs ar attēliem – izglītojamie no iepriekš sagatavotām un nodarbības laikā izsniegtām kartītēm pēc nodarbībā dzirdētās informācijas, saliek kartītes pūžņa attēlā atbilstošai tam, kur tieši noteiktie skudras attīstības cikla pārstāvji un skudru pieaugušās stadijas dažādu vecumu pārstāvji atradīsies skudru pūznī. Izglītojamie varēs ar mikroskopa palīdzību apskatīt dažādus objektus. Norises noslēgumā tiek izspēlēta spēle „Skudru profesijas”. Klausoties un līdzdarbojoties, skolēni ir ieguvuši priekšstatu par kukaiņu daudzveidību, to uzbūvi un attīstību, kā arī papildinājuši zināšanas par sabiedrisko kukaiņu – skudru–neparasto dzīvesveidu.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Dalībnieki tiek sadalīti grupās un, izmantojot prezentāciju un praktiskus uzdevumus, noskaidro, kas ir svešzemju un invazīvās sugas, kā tās nonāk Latvijā un kādu apdraudējumu tās rada dabas videi. Pirmajā uzdevumā viņi analizē attēlus un nosaka, kuras no Latvijā sastopamajām sugām ir vietējās un kuras ienākušas no citām teritorijām. Otrajā uzdevumā, izmantojot pasaules karti un informācijas kartiņas, tiek atklāti svešzemju sugu dabiskie areāli un izplatības ceļi, tādējādi secinot no kurām pasaules daļām visvairāk ir ienākušas svešzemju sugas. Trešajā uzdevumā kopā ar vadītāju tiek vērtēti šo sugu radītie riski, modelēti iespējamie tālākās izplatības scenāriji un piedāvāti risinājumi jaunu apdraudējumu mazināšanai. Dalībnieki iepazīstas ar dažādu svešzemju sugu paraugiem – sēklām, herbārijiem, gliemežu čaulām, izbāžņiem – un diskutē par to ietekmi uz vietējām sugām un ekosistēmu. Nobeigumā viņi secina, ka jaunu invazīvu sugu ienākšanas ierobežošana un ilgtspējīgu risinājumu radīšana ir nozīmīgākie uzdevumi Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Stop! Piesārņots!” (10.-12.kl.). Dalībnieki, strādājot grupās, iepazīstas ar dažādiem piesārņojuma veidiem un to ietekmi uz ekosistēmām, vienlaikus mācoties skaidrot, kā var nodrošināt šo ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Izmantojot prezentāciju, viņi uzzina par gaismas, skaņas, mikroplastmasas, augsnes, smakas un putekļu piesārņojumu, kā arī diskutē, kāpēc par šiem piesārņojuma veidiem ir vērts runāt un kā tie ietekmē apkārt esošās ekosistēmas. Katra grupa pārstāv organizāciju, kas pēta noteiktu piesārņojuma veidu, izvērtē tā radītās problēmas un izstrādā rīcības plānu ilgtspējīgai vides apsaimniekošanai un aizsardzībai, balstoties uz konkrētiem piemēriem un idejām. Pēc tam grupas prezentē savus priekšlikumus, piedāvā uzlabojumus un iesaistās sabiedriskajā apspriešanā par rūpnīcas celtniecību, izvērtējot ieguvumus un riskus, respektējot dažādu pušu intereses. Noslēgumā dalībnieki secina, ka ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams izprast gan cilvēka radīto piesārņojumu, gan dabiskos procesus, un tikai sadarbojoties iespējams izstrādāt efektīvus risinājumus apkārtējās vides saglabāšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Latvijas ģeoloģija", kura apvieno tematiskās sadaļas "Latvijas ģeoloģiskā uzbūve" un "Derīgie izrakteņi". Iesākumā skolēnu grupa noklausās nelielu muzeja speciālistes ievadu par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi, attīstību, zemes dzīļu izpētes metodēm un sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem. Stāstījums balstīts uz ekspozīcijā pieejamo informāciju, kuru papildina reprezentējoši attēli. Tālāk notiek uzdevumu veikšana, balstoties uz izdales materiāliem - ģeoloģiskās laika skalas, iežu un nogulumu paraugiem, ielaminētām kartītēm, kā arī ekspozīcijā pieejamo informāciju. Pirmajā uzdevumā skolēni saņem ģeoloģisko laika skalu, kuru nepieciešams sakārtot ģeohronoloģiskā secībā no senākā laika perioda uz jaunāko. Otrajā uzdevumā katrs skolēns saņem vienu ieža vai nogulumu paraugu. Izmantojot ievadā dzirdēto un ekspozīcijā pieejamo informāciju, nepieciešams savu paraugu novietot uz lielformāta ģeoloģiskās laika skalas pie atbilstošā laika perioda. Tālāk ekspozīcijā jāatrod sava ieža vai noguluma nosaukumu, lai pievienotu klāt attiecīgo kartīti. Trešajā uzdevumā skolēni saņem citas krāsas kartītes, kuras raksturo derīgo izrakteņu izmantošanu tautsaimniecībā. Katram paraugam atbilst viena kartīte, kuru nepieciešams uzmeklēt un pielikt klāt savam paraugam. Noslēgumā notiek neliela diskusija par sasniegtajiem rezultātiem un nodarbībā uzzināto.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Dalībnieki tiek sadalīti grupās un, darbojoties ar spēļu laukumiem, soli pa solim veido pilsētu, vienlaikus diskutējot par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un sekām. Viņi min piemērus par Latvijā novērojamām klimata pārmaiņu izpausmēm un sekām. Darba gaitā skolēni izvērtē ikdienas paradumus un to ietekmi uz vidi, argumentē un pamato savas izvēles, salīdzina tās ar grupas biedru viedokļiem un secina, kuras izvēles ir videi draudzīgākās un kurus ikdienas paradumus nepieciešams uzlabot. Pilsētas veidošanas posmos dalībnieki pieņem lēmumus par māju, transporta un dabas elementu izvietojumu, sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi – izveidot pēc iespējas videi draudzīgāku pilsētiņu. Noslēgumā tiek apkopoti punkti, izdarīti secinājumi par to, kas padarīja pilsētu videi draudzīgu vai nedraudzīgu, un izvērtēta atjaunojamo resursu nozīme. Analizējot izveidoto pilsētiņu ilgtspēju, dalībnieki nonāk pie atziņas, ka apdomīgas izvēles, resursu taupīšana un kopīga rīcība ir galvenie faktori, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un veidot videi draudzīgāku nākotni.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Klimata pārmaiņas” (10.-12. kl.). Dalībnieki tiek sadalīti grupās un, darbojoties ar spēļu laukumiem, soli pa solim veido pilsētu, vienlaikus diskutējot par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un sekām. Viņi min piemērus par Latvijā novērojamām klimata pārmaiņu izpausmēm un sekām. Darba gaitā skolēni izvērtē ikdienas paradumus un to ietekmi uz vidi, argumentē un pamato savas izvēles, salīdzina tās ar grupas biedru viedokļiem un secina, kuras izvēles ir videi draudzīgākās un kurus ikdienas paradumus nepieciešams uzlabot. Pilsētas veidošanas posmos dalībnieki pieņem lēmumus par māju, transporta un dabas elementu izvietojumu, sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi – izveidot pēc iespējas videi draudzīgāku pilsētiņu. Noslēgumā tiek apkopoti punkti, izdarīti secinājumi par to, kas padarīja pilsētu videi draudzīgu vai nedraudzīgu, un izvērtēta atjaunojamo resursu nozīme. Analizējot izveidoto pilsētiņu ilgtspēju, dalībnieki nonāk pie atziņas, ka apdomīgas izvēles, resursu taupīšana un kopīga rīcība ir galvenie faktori, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un veidot videi draudzīgāku nākotni.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā “Latvijas ģeoloģija”, kurā atrodama tematiskā sadaļa “Derīgie izrakteņi”. Skolēnu grupai tiek stāstīts par daudzveidīgiem derīgajiem izrakteņiem, kādi sastopami Latvijā, un to praktisko nozīmi tautsaimniecībā. Muzeja speciālists parūpējas, lai skolēni klātienē apskatītu ne tikai pašus izplatītākos, bet arī retāk sastopamos derīgos izrakteņus mūsu valstī. Ekspozīcijas sienā derīgo izrakteņu paraugus papildina dažādi izstrādājumi, kurus iespējams aplūkot un daļēji arī aptaustīt. Skolēniem tiek izsniegti derīgo izrakteņu paraugi. Noslēgumā skolēni atbild uz jautājumiem un atrod attiecīgo derīgo izrakteņu paraugu nosaukumus. Diskusijā apspriesto jautājumu piemēri: Kādus derīgos izrakteņus jūs varat nosaukt? ; Kuri derīgie izrakteņi ir visplašāk izplatīti? ; Kuru derīgo izrakteņu ieguve ir apgrūtināta un kāpēc? ; Kuri ir Latvijā visretāk sastopamie derīgie izrakteņi? ; Kuras ir nozīmīgākās tautsaimniecības jomas, kuru darbība ir balstīta uz derīgo izrakteņu ieguvi? ; Kurus derīgos izrakteņus visbiežāk izmanto celtniecības materiālu ražošanā? ; Vai ūdens arī ir derīgais izraktenis? u.c.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Dalībnieki, strādājot grupās, iepazīstas ar dažādiem piesārņojuma veidiem un to ietekmi uz ekosistēmām, vienlaikus mācoties skaidrot, kā var nodrošināt šo ekosistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Izmantojot prezentāciju, viņi uzzina par gaismas, skaņas, mikroplastmasas, augsnes, smakas un putekļu piesārņojumu, kā arī diskutē, kāpēc par šiem piesārņojuma veidiem ir vērts runāt un kā tie ietekmē apkārt esošās ekosistēmas. Katra grupa pārstāv organizāciju, kas pēta noteiktu piesārņojuma veidu, izvērtē tā radītās problēmas un izstrādā rīcības plānu ilgtspējīgai vides apsaimniekošanai un aizsardzībai, balstoties uz konkrētiem piemēriem un idejām. Pēc tam grupas prezentē savus priekšlikumus, piedāvā uzlabojumus un iesaistās sabiedriskajā apspriešanā par rūpnīcas celtniecību, izvērtējot ieguvumus un riskus, respektējot dažādu pušu intereses. Noslēgumā dalībnieki secina, ka ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams izprast gan cilvēka radīto piesārņojumu, gan dabiskos procesus, un tikai sadarbojoties iespējams izstrādāt efektīvus risinājumus apkārtējās vides saglabāšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Ciemiņš uz palikšanu” (10.-12.kl.). Dalībnieki tiek sadalīti grupās un, izmantojot prezentāciju un praktiskus uzdevumus, noskaidro, kas ir svešzemju un invazīvās sugas, kā tās nonāk Latvijā un kādu apdraudējumu tās rada dabas videi. Pirmajā uzdevumā viņi analizē attēlus un nosaka, kuras no Latvijā sastopamajām sugām ir vietējās un kuras ienākušas no citām teritorijām. Otrajā uzdevumā, izmantojot pasaules karti un informācijas kartiņas, tiek atklāti svešzemju sugu dabiskie areāli un izplatības ceļi, tādējādi secinot no kurām pasaules daļām visvairāk ir ienākušas svešzemju sugas. Trešajā uzdevumā kopā ar vadītāju tiek vērtēti šo sugu radītie riski, modelēti iespējamie tālākās izplatības scenāriji un piedāvāti risinājumi jaunu apdraudējumu mazināšanai. Dalībnieki iepazīstas ar dažādu svešzemju sugu paraugiem – sēklām, herbārijiem, gliemežu čaulām, izbāžņiem – un diskutē par to ietekmi uz vietējām sugām un ekosistēmu. Nobeigumā viņi secina, ka jaunu invazīvu sugu ienākšanas ierobežošana un ilgtspējīgu risinājumu radīšana ir nozīmīgākie uzdevumi Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Ūdens piesārņojums” (10.-12.kl.). Nodarbībā skolēni soli pa solim pēta ūdens ekosistēmas un to mijiedarbību ar cilvēka izraisītām sekām un dabiskajiem traucējumiem. Sākumā grupās tiek apspriests, kā ūdenstilpēs var rasties piesārņojums, kā tas ietekmē augus, dzīvniekus un mikroorganismus. Grupas vadītājs min dažādus piemērus, kuros ir redzamas ūdens ekosistēmas izmaiņas un kopīgi tiek analizēti šo izmaiņu cēloņi. Dalībnieki izvērtē savus ikdienas paradumus un izstrādā priekšlikumus, kā samazināt ūdens piesārņojumu, un prezentē savus secinājumus. Norises otrajā daļā tiek izspēlēta spēle, kurā katras grupas dalībnieki izvelk kartiņas, uz kurām rakstītas dažādas darbības (nav attiecināmas uz skolēnu reālajiem paradumiem), kas ūdenstilpē samazinātu vai palielinātu piesārņojumu. Spēles gaitā skolēni izvieto vai noņem no savas spēles laukuma daļas ūdensaugu figūriņas, lai redzētu, kā attīrās vai aizaug upe. Noslēgumā tiek analizētas rīcības, kas ir radījušas ūdens piesārņojumu, kā arī izdarīti secinājumi par ikdienas paradumiem, kas neļauj piesārņot ūdens ekosistēmas.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbībā skolēni soli pa solim pēta ūdens ekosistēmas un to mijiedarbību ar cilvēka izraisītām sekām un dabiskajiem traucējumiem. Sākumā grupās tiek apspriests, kā ūdenstilpēs var rasties piesārņojums, kā tas ietekmē augus, dzīvniekus un mikroorganismus. Grupas vadītājs min dažādus piemērus, kuros ir redzamas ūdens ekosistēmas izmaiņas un kopīgi tiek analizēti šo izmaiņu cēloņi. Dalībnieki izvērtē savus ikdienas paradumus un izstrādā priekšlikumus, kā samazināt ūdens piesārņojumu, un prezentē savus secinājumus. Norises otrajā daļā tiek izspēlēta spēle, kurā katras grupas dalībnieki izvelk kartiņas, uz kurām rakstītas dažādas darbības (nav attiecināmas uz skolēnu reālajiem paradumiem), kas ūdenstilpē samazinātu vai palielinātu piesārņojumu. Spēles gaitā skolēni izvieto vai noņem no savas spēles laukuma daļas ūdensaugu figūriņas, lai redzētu, kā attīrās vai aizaug upe. Noslēgumā tiek analizētas rīcības, kas ir radījušas ūdens piesārņojumu, kā arī izdarīti secinājumi par ikdienas paradumiem, kas neļauj piesārņot ūdens ekosistēmas.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži". Sākumā skolēni noklausās muzeja speciālistes nelielu ievadu par to, kas ir vulkāni, kā tie veidojušies un darbojas, kā arī pavadošajiem ģeoloģiskajiem procesiem, izmantojot datorprezentācijas demonstrējumu un interaktīvos modeļus, skaidrojot, kādi ir vulkānu tipi pēc to formas un nozīmīgākajiem izvirdumiem - kāda ir to nozīme cilvēku dzīvē. Tālāk seko praktiskā daļa – iepazīšanās ar vulkāniskajiem iežiem, kuru paraugi tiek izsniegti apskatei un izpētei. Noslēgumā skolēniem tiek demonstrēta vulkānu izvirdumu klasifikācija pēc stipruma skalas. Muzeja speciālists ar praktiskiem modeļiem parāda un vulkāna darbības demonstrējuma eksperimentu parāda, kā pie dažāda stipruma notiek izvirdumi. Skolēni tiek aicināti diskutēt par vulkānu ietekmi uz saimniecisko darbību, cilvēku drošību un dabas procesiem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
10.-12.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Zemes un biosfēras evolūcija" un ir paredzēta, lai skolēnus iepazīstinātu ar ģeoloģisko laika skalu, dzīvības attīstības vēsturi un svarīgākajām pārmaiņām ekosistēmās. Norisi vada muzeja vecākā ģeoloģe, kura iepazīstina bērnus ar ekspozīciju un priekšmetiem. Bērni uzzina, kā fosilijas palīdz izprast dzīvības attīstību. Viņi tiek aicināti aktīvi iesaistīties diskusijā, uzdodot jautājumus, kā atbildot uz speciālistes jautājumiem (piem. Kā radās mūsu planēta? Kādas pārmaiņas notikušas dažādos ģeoloģiskajos periodos? Kādas fosilijas ir izplatītas un var atrast Latvijā?). Noslēgumā skolēniem tiek izsniegti fosīliju paraugi un laminēts materiāls ar ilustrācijām. Uzdevums - savienot fosīlijas ar attiecīgajām ilustrācijām, izmantojot ekspozīciju un informāciju no stāstījuma, nosaukt fosīlijas un pateikt, kuriem ģeoloģiskajiem periodiem bija raksturīgi šie organismi. Praktiskā nodarbība attīsta spēju orientēties ģeoloģiskajā laika skalā, analizēt informāciju un labāk izprast evolūciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā dalībniekiem tiek jautāts: kas ir bioloģiskā daudzveidība? Rādot dažādus priekšmetus, tiek noskaidrots, kas ir dzīvs organisms un kas veido dzīvo un nedzīvo dabu. Tad, diskusijas veidā, izmantojot magnētisko tāfeli, dalībnieki kopā ar norises vadītāju noskaidro, cik lielu platību aizņem sauszeme un ūdens, un kur ir visvairāk dzīvo organismu – uz sauszemes, ūdenī vai zem zemes. Pēc tam, uzdevuma veidā, norises dalībnieki noskaidro, cik izplatīta ir katra no septiņām organisma valstīm – augu, sēņu, vienšūņu, aļģu, dzīvnieku, kukaiņu, baktēriju un vīrusu. Norises turpinājumā dalībnieki iepazīstas ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Izdalot kartiņas ar biotopiem raksturīgām sugām, dalībnieki cenšas noskaidrot, kurā no biotopiem šī suga ir sastopama, un meklē sakarības starp tām. Norises noslēgumā katrs pārstāv noteiktu sugu un, veidojot barības tīklu, izzina tā nozīmi un to, kā katrs barības tīkla elements veicina ilgtspējīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise sākas ar jautājumu, kāpēc dažādi reģioni uz Zemes ir atšķirīgi. Skolēni izsaka viedokļus, un kopīgi secinām, ka galvenais iemesls ir Zemes kustība. Ar telūrija demonstrāciju redzam, kā Zeme griežas ap savu asi un riņķo ap Sauli, izprotot dienas/nakts maiņu un gadalaiku ritmu Ziemeļu un Dienvidu puslodēs. Tiek rādītas kartes un prezentācija, kas parāda atšķirīgu temperatūru un siltuma sadalījumu dažādās vietās, kas ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku daudzveidību. Skolēni aktīvi piedalās diskusijās un izsaka savus novērojumus. Tālāk tiek aplūkoti cilvēki dažādās pasaules vietās – beduīni, mongoļi, Ziemeļamerikas indiāņi, Āfrikas masaji, Peru un Bolīvijas pamatiedzīvotāji, kā arī Polinēzijas iedzīvotāji. Skolēni noskatās prezentāciju un iepazīst cilvēku dzīvesvietas un mājokļus. Praktiskajā daļā klase tiek sadalīta komandās. Katras grupas uzdevums: atrast kontinenta kontūru pasaules kartē, novietot cilvēku manekenus un mājokļu modeļus pareizajās vietās un atbildēt uz jautājumiem, izmantojot aploksnēs dotos uzdevumus. Nodarbības noslēgumā katra grupa prezentē savu paveikto, stāstot par cilvēkiem, mājokļiem un dzīves apstākļiem dažādos reģionos, un kopīgi pārrunā, ko jaunu uzzināja par cilvēku un dabas daudzveidību
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbībā skolēni iepazīst daudzveidīgo ūdens pasauli, sākot ar spēli, kur vadītājs nosauc dažādus elementus, piemēram, koku lapas vai atkritumus, un skolēni nosaka, kuri no tiem ir saistīti ar ūdeni, pārrunājot katra elementa nozīmi un ietekmi uz ekosistēmām. Turpinājumā, izmantojot prezentāciju, tiek parādītas pazīmes, kas liecina par ezeru un upju piesārņojumu vai ūdens tīrību, un skolēni grupās analizē izsniegtās fotogrāfijas, raksturojot un novērtējot konkrētu ūdenstilpi. Tālāk tiek apskatīti ūdensaugi, to sugas, kas signalizē par piesārņojumu, kā arī īpaši piemēri ar ūdenī augošiem augiem, piemēram, indīgais velnarutks, kas ir Latvijas indīgākā auga suga, un kukaiņēdāji augi. Noslēgumā grupas praktiski pēta ūdens bezmugurkaulniekus, izmantojot izdales materiālus un spirta šķīdumā fiksētus paraugus, izzinot to lomu barības tīklos un ekosistēmas daudzveidībā, kā arī secinot, kā dažādi organismi mijiedarbojas un ietekmē ūdens ekosistēmas ilgtspēju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Muzeja ekspozīcijā skolēni iepazīst zemes iekšējo uzbūvi. Ar interaktīvu modeļu palīdzību uzzina, kas notiek litosfēras plātņu kustības rezultātā, iepazīstas ar endogēnajiem dinamikas procesiem, ko izraisa Zemes iekšējie spēki (vulkāni, zemestrīces). Atbildot uz jautājumiem par zemestrīcēm, skolēni sajūt zemestrīces satricinājumu, izpēta dažādus vulkānu veidus pēc to formas, ieklausās vulkāna skaņās un iepazīst daudzveidīgo iežu pasauli.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
izglītojamie ierodas pie norises īstenotāja: K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises laikā skolēni uzzina, kas ir mugurkaulnieki un kādas ir to raksturīgās pazīmes. Kopīgi tiek apskatītas galvenās mugurkaulnieku skeleta daļas – mugurkauls, ribas un krūšu kauls, ekstremitātes un to joslas, kā arī galvaskauss –, skaidrojot to nozīmi kustību nodrošināšanā, ķermeņa balstīšanā un citu svarīgu funkciju izpildē. Skolēni iepazīstas arī ar skeletu daudzveidību, kā arī kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm starp dažādām mugurkaulnieku grupām. Praktiskajā daļā skolēni veic uzdevumu, kurā dažādas mugurkaulnieku ekstremitātes jāsavieno ar atbilstošiem dzīvnieku nosaukumiem, nosakot, kura ekstremitāte pieder konkrētam mugurkaulniekam. Atsevišķā aktivitātē skolēni iepazīstas ar putnu knābju daudzveidību un noskaidro, kā knābja forma ir pielāgota barības iegūšanai, salīdzinot plēsēju un augēdāju knābjus. Pēc iepazīšanās ar skeleta uzbūvi skolēni saliek dažādu mugurkaulnieku skeletus, nostiprinot izpratni par līdzībām un atšķirībām starp dzīvnieku grupām.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise sākas ar jautājumu: kas notiek gaisā? Skolēni min dažādas lietas. Vadītājs papildina atbildes un skaidro, kāda ir atmosfēra, no kā tā sastāv un kā tajā notiek dažādas dabas parādības. Stāstījums tiek papildināts ar attēliem, kurus novieto atbilstošās vietās uz atmosfēra uzbūves plāksnes. Tiek aplūkota Pasaules karte – kontinentu un okeānu atrašanās vieta – un izskaidrota saistība starp zemi un ūdeni: kā tie sasilst un atdziest dažādi. Skolēni uzzina, kā rodas vējš un kā veidojas nokrišņi. Turpinājumā datorprezentācijā parāda, kā atmosfēra darbojas kā ceļš gan dabas objektiem, gan cilvēku radītām ierīcēm. Pēdējā attēlā skolēni saņem uzdevumu, ko veic komandās. Klase tiek sadalīta trīs grupās; katra grupa saņem materiālus un, izmantojot prezentācijā norādīto informāciju, sagatavo savu risinājumu. Noslēgumā katra grupa atrāda citiem paveikto.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā vadītājs jautā izglītojamiem, kas ir zināms par ķērpjiem. Ar tāfeles palīdzību norises vadītājs demonstrē ķērpja uzbūvi, pakāpeniski izveidojot pilnīgu ķērpja šķērsgriezuma modeli. Vadītājs detalizēti stāsta par katras ķērpja sastāvdaļas nozīmi un funkciju. Pēc tam izglītojamie tiek sadalīti grupās, kur, sadarbojoties, ar filca detaļām patstāvīgi izveido ķērpja uzbūves modeli. Pēc aktivitātes tiek atkārtotas ķērpja uzbūves daļas. Turpinājumā norises vadītājs uz magnētiskās tāfeles demonstrē dažādus ķērpjus, nosauc katru, stāsta par tā augšanas apstākļiem un daudzveidību ietekmējošiem faktoriem. Tiek demonstrēti arī īsti, kaltēti eksemplāri. Izglītojamie grupās ar lupām pēta demonstrētos ķērpjus, cenšas saskatīt dažādas ķērpju virsmas struktūras. Turpinājumā izglītojamie, vadītāja uzraudzībā, iepazīst organismu, kas dzīvo ķērpjos – ķērpjuti. Norises noslēgumā vadītājs iepazīstina skolēnus ar ilustrētu stāstu par ķērpju daudzveidību; izglītojamie secina, kurā vidē ķērpju daudzveidība lielāka.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski indentiska muzeja telpās organizētai norisei "Ķērpis- divi vienā (4.-6.kl)" Norises sākumā vadītājs jautā izglītojamiem, kas ir zināms par ķērpjiem. Ar tāfeles palīdzību norises vadītājs demonstrē ķērpja uzbūvi, pakāpeniski izveidojot pilnīgu ķērpja šķērsgriezuma modeli. Vadītājs detalizēti stāsta par katras ķērpja sastāvdaļas nozīmi un funkciju. Pēc tam izglītojamie tiek sadalīti grupās, kur, sadarbojoties, ar filca detaļām patstāvīgi izveido ķērpja uzbūves modeli. Pēc aktivitātes tiek atkārtotas ķērpja uzbūves daļas. Turpinājumā norises vadītājs uz magnētiskās tāfeles demonstrē dažādus ķērpjus, nosauc katru, stāsta par tā augšanas apstākļiem un daudzveidību ietekmējošiem faktoriem. Tiek demonstrēti arī īsti, kaltēti eksemplāri. Izglītojamie grupās ar lupām pēta demonstrētos ķērpjus, cenšas saskatīt dažādas ķērpju virsmas struktūras. Turpinājumā izglītojamie, vadītāja uzraudzībā, iepazīst organismu, kas dzīvo ķērpjos – ķērpjuti. Norises noslēgumā vadītājs iepazīstina skolēnus ar ilustrētu stāstu par ķērpju daudzveidību; izglītojamie secina, kurā vidē ķērpju daudzveidība lielāka.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises laikā skolēni iepazīstas ar Latvijas zīdītājdzīvniekiem, to pazīmēm, kārtām un dzīvesveidu. Tiek aplūkoti sermuļveidīgie, grauzēji, briežveidīgie, suņveidīgie, kaķveidīgie un kukaiņēdāji, to pielāgojumi un barošanās paradumi. Stāstijuma laikā tiek lūgta izglītojamo palīdzība, lai demstrētu un jautrāk pastāstītu par dzīvnieku uzvedību. Uzsvērta dabas aizsardzība un invazīvo sugu ietekme uz vietējo faunu, veidojot skolēnos izpratni par dzīvnieku daudzveidību un ekosistēmas līdzsvaru. Praktiskajā daļā skolēniem tiek demonstrēts plakāts vai dalītas darba lapas ar attēliem un informāciju par dažādiem zīdītājiem. Atceroties speciālista stāstījumu un apskatot ekspozīciju, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot redzēto savā starpā un sniegto informāciju plakātā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturis identisks muzeja telpās organizētai norisei "Latvijas koki cauri mūsu sajūtām (4.-6.kl)". Norises sākumā skolēniem tiek uzdots jautājums, ko viņi zina par Latvijas savvaļas kokiem un kā atšķiras savvaļā augoši koki no parka vai dārza kokiem. Vadītājs, izmantojot dažādus uzskates materiālus, iepazīstina ar Latvijā augošajiem kokiem un to galvenajām pazīmēm. Skolēni tiek sadalīti grupās un saņem puzles ar koka siluetu, lapām, ziediem un augļiem. Grupās skolēni patstāvīgi saliek puzles, analizē informāciju un nosaka, kādi koku veidi ir attēloti. Turpinājumā vadītājs demonstrē dažādu koku pazīmes – lapas, mizas, pumpurus, augļus un koksni – un stāsta par to pielietojumu, izplatību un ekoloģisko nozīmi. Skolēni pēta pazīmes, identificē kokus un skaita gadskārtas, diskutējot par to veidošanās iemesliem un dažādībām starp sugām. Norises praktiskajā daļā skolēni, izmantojot maņas – redzi, tausti un ožu, salīdzina koksni un augļus, vērtējot to blīvumu un īpašības. Nodarbības noslēgumā skolēni atkārto un nostiprina zināšanas par savvaļā augošajiem kokiem, to pazīmēm un nozīmi ekosistēmās.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijā "Kukaiņu pasaule". Tās mērķis ir ar dabiskā vizuālā materiāla palīdzību dažādot mācīšanās pieredzi un iepazīstināt skolēnus ar kukaiņu pasaules daudzveidību. Ekspozīcijā iespējams uzzināt par kukaiņu atšķirību no citiem posmkājiem. Tiks sniegta informācija par dažādām Latvijā sastopamo kukaiņu dažādību un to atšķirībām. Uzmanība tiks pievērsta kukaiņu attīstības pamatveidiem, pasaules lielākajiem kukaiņiem, kukaiņiem biežākajās vidēs ap mums. Ekspozīcijā parādīti arī dažādi ārpus Latvijas dzīvojošie, eksotiskie tauriņi un vaboles. Praktiskajā daļā skolēniem tiek prezentēts plakāts ar attēliem un informāciju par dažādiem kukaiņiem. Atceroties speciālista stāstījumu un apskatot ekspozīciju, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot dzirdēto un redzēto ar plakātā sniegto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbības sākumā skolēni apskata ekspozīciju, kur uzzina, ka katrai būtnei dabā ir nepieciešama vieta dzīvošanai, barības iegūšanai un patvērumam – to sauc par dzīvotni. Skolēni iepazīstas ar dažādām dzīvotnēm: skujkoku mežu, lapkoku mežu, purvu u.c., uzzinot, ka vienās ir vairāk saules, citās ēna, vienās mitrs, citās sauss. Klase tiek sadalīta grupās, katrai piešķir vienu dzīvotni un darba materiālus. Grupas uzdevums – izveidot dzīvotnes infogrammu (vairākas A3 kartītes), atbildot arī uz jautājumiem, piemēram, kura dzīvotne ir saulaināka vai ēnaināka. Tālāk skolēni saņem kartītes ar augu un dzīvnieku attēliem. Kopā ar vadītāju tie noskaidro, kurai dzīvotnei organismi pieder, bet kukaiņus skolēni izvieto patstāvīgi,apskatot ekspozīcijju. Vadītājs palīdz saskatīt sakarības starp sugām, piemēram, ja pazūd viena, drīz var pazust arī cita. Noslēgumā notiek diskusija, kurā skolēni dalās atziņās un pārrunā, kāpēc dažādu dzīvotņu saglabāšana ir nozīmīga dabas daudzveidībai un cilvēkiem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā skolēniem tiek uzdots jautājums, ko viņi zina par Latvijas savvaļas kokiem un kā atšķiras savvaļā augoši koki no parka vai dārza kokiem. Vadītājs iepazīstina ar ekspozīcijā “Latvijas augi un sēnes” redzamajiem kokiem un to galvenajām pazīmēm. Skolēni tiek sadalīti grupās un saņem puzles ar koka siluetu, lapām, ziediem un augļiem. Grupās skolēni patstāvīgi saliek puzles, analizē informāciju un nosaka, kādi koku veidi ir attēloti. Turpinājumā vadītājs demonstrē dažādu koku pazīmes – lapas, mizas, pumpurus, augļus un koksni – un stāsta par to pielietojumu, izplatību un ekoloģisko nozīmi. Skolēni pēta pazīmes, identificē kokus un skaita gadskārtas, diskutējot par to veidošanās iemesliem un dažādībām starp sugām. Norises praktiskajā daļā skolēni, izmantojot maņas – redzi, tausti un ožu, salīdzina koksni un augļus, vērtējot to blīvumu un īpašības. Nodarbības noslēgumā skolēni atkārto un nostiprina zināšanas par savvaļā augošajiem kokiem, to pazīmēm un nozīmi ekosistēmās.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas "Latvijas putni" telpā. Dabas muzeja speciālists - ornitologs ar īsu ievadu un demonstrējot muzeja eksponātus, skolēnus iepazīstina ar Latvijas putnu daudzveidību un to atšķirībām migrācijas stratēģijās - nometnieki, tuvie vai tālie gājputni. Skolēni uzzina par šo putnu grupu pārlidojumu atšķirībām, migrācijas ātrumiem, apdraudējumiem, mirstību. Pēc tam seko diskusija par to, kā putni zina, kad jāuzsāk migrācija un kad jāatgriežas, uz kurieni jālido? Kas var traucēt migrācijai un cik no visiem sekmīgi aizlidos un atgriezīsies? Tālāk ornitologs interaktīvā ekrānā demonstrē dažādas migrējošo putnu sugas un to migrācijas kartes, kur uzskatāmi parādīts, kā putni lido, pa kādu maršrutu un kad atgriežas. Pēc tam skolēnam tiek izsniegta darba lapa un seko praktisks uzdevums patstāvīgi izpētīt ekspozīcijā esošu balto stārķi - noteikt tā migrācijas stratēģiju, nolasīt informāciju no gredzena, atrast kartē gredzenošanas valsti un uzzīmēt stārķa migrācijas karti. Noslēgumā ir diskusija par putnu migrāciju un putnu pētīšanas metodēm.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijā “Latvijas augi un sēnes”. Tās sākumā vadītājs skolēnus iepazīstina ar ainavu ar zemu bioloģisko daudzveidību un skaidro jaunus terminus – dabisks mežs, bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski vērtīgas struktūras. Pakāpeniski ainavai tiek pievienoti jauni elementi, un skolēni redz, kā tā kļūst arvien daudzveidīgāka. Vadītājs stāsta par atšķirībām starp ainavām ar zemu un augstu bioloģisko daudzveidību un iesaista skolēnus sarunā par to, kā cilvēki var palīdzēt dabai saglabāt bagātību. Pēc tam skolēni saņem kartītes ar dažādām sugām. Katram organismam jāatrod piemērotākā dzīvotne un jāpamato izvēle. Kopā tiek pārrunāts, kā šie organismi mijiedarbojas ar mežu un kā tos ietekmē cilvēks. Nodarbības turpinājumā skolēni pēta dabas priekšmetus, kas liecina par dzīvnieku un citu organismu klātbūtni – kodumus, grauzumus, ligzdas u.c. Noslēgumā skolēni atkārto jaunos terminus un izskaidro, ar ko atšķiras sākumā redzētā ainava ar zemu bioloģisko daudzveidību no tās, kas izveidota nodarbības beigās.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Ekspozīcijā “Pasaules dzīvnieki” skolēni aplūko pasaules karti un uzzina, cik dažādas dzīvnieku sugas dzīvo dažādos kontinentos. Kopā tiek meklēta Latvija un nosaukti kontinenti. Vadītājs uzdod jautājumus: kur dzīvo degunradži? kur mīt gepardi? Pēc tam skolēni strādā pāros – katrs pāris saņem ielaminētu pasaules karti un dzīvnieku kartītes. Skolēni dodas pie vitrīnām, atpazīst dzīvnieku un piestiprina tā kartīti kartē. Kontinentiem un kartītēm ir saskaņotas krāsas, kas palīdz vieglāk saprast, kur konkrētais dzīvnieks dzīvo. Darba gaitā vadītājs izstāsta šo dzīvnieku pielāgojumus attiecīgajam kontinentam, lai dzīvnieks būtu spējīgs tajā izdzīvot. Noslēgumā skolēni kopā ar vadītāju pārrunā ekspozīcijā apskatīto: vai pasaule ir liela? vai visos kontinentos dzīvo vienādi dzīvnieki? Kas varētu ietekmēt šo dzīvnieku izplatību? Kādi būtu lielākie riski šiem dzīvniekiem? Kāda ir cilvēka loma pasaules dzīvnieku dzīvē? Šādā veidā skolēni ne tikai apgūst kontinentus un iepazīst dzīvnieku daudzveidību pasaulē, bet arī mācās salīdzināt un saskatīt atšķirības starp dažādiem zooģeogrāfiskajiem reģioniem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbībā skolēni iepazīstas ar purvu veidošanos, tajos sastopamajām augu, dzīvnieku, sēņu sugām un to savstarpējām attiecībām. Lai labāk izprastu purvu nozīmi, tiek demonstrēts plūdu modelis, tiek svērti un salīdzināti sausi un mitri sfagni. Skolēni strādā arī grupās, kopīgi pildot uzdevumus. Nodarbībā tiek izmantoti augu herbāriji un citas augu daļas - čiekuri, koka ripas.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Skolēnus iepazīstina ar Latvijas putnu daudzveidību, to pielāgojumiem dzīvei dažādās vidēs (ligzdošana, barība). Skolēni uzzina par dažādu putnu grupu vizuālajām atšķirībām, putnu migrācijām, apdraudējumiem ligzdošanas, migrācijas un ziemošanas laikā, putnu aizsardzību. Tiek atskaņotas Latvijas putnu balsis, paskaidrots kāpēc un kad putni dzied, kādas vēl ir putnu balsis un to nozīme putnu dzīvē. Tiek parādīti putnu gredzeni, raidītājs un paskaidrots kā ornitologi pēta putnus, kāpēc viņi to dara.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norisē skolēniem tiek demonstrētas divas sēnes – mušmire ar uzliekamām zvīņām un gredzenu, un baravika. Vadītājs parāda galvenās sēnes daļas, skaidro, kā atšķirt indīgās sēnes no ēdamajām, un salīdzina abas sēnes savā starpā. Tiek izskaidrota sēņu loma barības ķēdēs, izmantojot dzīvnieku modeļus un diskusiju. Skolēni nosaka, kas ēd sēnes, un kopā veido barības ķēdi, pievienojot citus dzīvniekus. Klase tiek sadalīta četrās grupās. Katra grupa saņem koka tāfeles ar iegrieztām sēņu augļķermeņu formām un sēņu figūras, kuras jāievieto attiecīgajās vietās. Šis uzdevums palīdz skolēniem saprast, cik dažādas var būt sēņu formas. Grupas saņem arī magnētiskās tāfeles ar dzīvotnēm, piemēram, priežu mežu, pļavu un bērzu birzi. Skolēni nosaka, kurai dzīvotnei pieder katra sēne, lai saprastu, kur tās aug. Uzdevums palīdz izprast, ka sēnes dzīvo dažādās dzīvotnēs. Turpinājumā skolēni apskata tāfelēs saliktās sēnes un izvērtē, kuras ir ēdamas, kuras – neēdamas vai indīgas. Vadītājs pārrunā skolēnu izvēles un atkārto galvenās pazīmes, uzsverot: ja sēne nav droši pazīstama, to neaiztikt!
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
4.-6.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Bioloģiskā daudzveidība” (4.-6.kl). Norises sākumā dalībniekiem tiek jautāts: kas ir bioloģiskā daudzveidība? Rādot dažādus priekšmetus, tiek noskaidrots, kas ir dzīvs organisms un kas veido dzīvo un nedzīvo dabu. Tad, diskusijas veidā, izmantojot magnētisko tāfeli, dalībnieki kopā ar norises vadītāju noskaidro, cik lielu platību aizņem sauszeme un ūdens, un kur ir visvairāk dzīvo organismu – uz sauszemes, ūdenī vai zem zemes. Pēc tam, uzdevuma veidā, norises dalībnieki noskaidro, cik izplatīta ir katra no septiņām organisma valstīm – augu, sēņu, vienšūņu, aļģu, dzīvnieku, kukaiņu, baktēriju un vīrusu. Norises turpinājumā dalībnieki iepazīstas ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Izdalot kartiņas ar biotopiem raksturīgām sugām, dalībnieki cenšas noskaidrot, kurā no biotopiem šī suga ir sastopama, un meklē sakarības starp tām. Norises noslēgumā katrs pārstāv noteiktu sugu un, veidojot barības tīklu, izzina tā nozīmi un to, kā katrs barības tīkla elements veicina ilgtspējīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Dalībnieki nodarbībā soli pa solim pēta bioloģisko daudzveidību, sākot ar diskusiju par to, kas ir dzīvs organisms, un kā veidojas dzīvo un nedzīvo dabas daļu mijiedarbība uz planētas Zeme. Norises turpinājumā dalībnieki iepazīstas ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Izdalot kartiņas ar biotopiem raksturīgām sugām, dalībnieki cenšas noskaidrot, kurā no biotopiem šī suga ir sastopama, analizējot katras sugas nepieciešamos dabas apstākļus un meklējot savstarpējās sakarības starp tām. Norises beigās katrs dalībnieks pārstāv noteiktu organismu, veido barības ķēdi līdz pieciem posmiem, izskaidro, kā tā darbojas dabā, un kopīgi izveidotais barības tīkls palīdz izprast, kā dažādas sugas ir savstarpēji saistītas un kā šīs attiecības nodrošina ekosistēmas ilgtspēju. Noslēgumā dalībnieki nonāk pie atziņas, ka organismu savstarpējā mijiedarbība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska gan dabas, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises dalībnieki tiek sadalīti 4–6 grupās. Izmantojot prezentāciju, dalībnieki noskaidro: kas ir svešzemju suga, ar ko tā atšķiras no invazīvas sugas, un vai Latvijā ir sastopamas svešzemju un invazīvās sugas. Norises otrā daļa sastāv no trīs uzdevumu izpildes. Pirmajā uzdevumā, izmantojot dotos attēlus, dalībnieki saliek, kuras no Latvijā sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir vietējās, bet kuras – ienākušas no citiem pasaules reģioniem. Otrajā uzdevumā, izmantojot pasaules karti, sugu kartiņas un nelielu špikeri, dalībnieki izvieto kartiņas uz pasaules kartes, tādējādi uzzinot par svešzemju sugu dabisko izplatības areālu un veidu, kādā tās nonākušas Latvijā. Trešajā uzdevumā kopā ar norises vadītāju tiek noskaidrots, kādu kaitējumu var nodarīt svešzemju un invazīvās sugas un ko var darīt, lai nepieļautu jaunu sugu ienākšanu. Norises uzdevumi tiek papildināti ar dažādu svešzemju sugu apskati – sēklas, herbāriji, gliemežu čaulas, izbāžņi u.c. Nobeigumā norises dalībnieki saprot un novērtē, cik svarīgi ir nepieļaut jaunu sugu ienākšanu Latvijā un cik grūti ir apkarot Latvijā esošās invazīvās sugas.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek muzeja ekspozīcijā "Dinamiskā ģeoloģija", kur demonstrēta zemes iekšējā uzbūve. Norisi vada muzeja ģeoloģijas speciāliste, kura iepazīstina ar muzeja ekspozīciju, priekšmetiem un demonstrē zemes iekšējās uzbūves modeli. Pēc tam, darbojoties ar interaktīviem modeļiem, skolēni iepazīstas ar endogēnajiem dinamikas procesiem, ko izraisa Zemes iekšējie spēki (vulkāni, zemestrīces). Pēc tam darbojas ar interaktīviem modeļiem, kas demonstrē litosfēras plātņu kustības un uzzina, kas notiek šo kustību rezultātā. Noslēgumā skolēniem ir jāatbild uz jautājumiem par zemestrīcēm, atbildes patstāvīgi meklējot ekspozīcijā izvietotajā informācijā. Atrodot atbildes, skolēni iedarbina interaktīvu modeli, kur sajūt zemestrīces satricinājumu. Norisē skolēni izpēta dažādus vulkānu veidus, ieklausās vulkāna skaņās un iepazīst iežu pasauli, kā arī izseko iežu ciklam dabā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Stop! Piesārņots!” (7.-9. kl.). Norises dalībnieki noskaidro, kas ir piesārņojums, kādi ir izplatītākie piesārņojuma veidi un kādu lomu tajā spēlē cilvēks. Izmantojot prezentāciju, norises vadītājs iepazīstina ar sešiem mazāk zināmiem piesārņojuma veidiem – gaismas, skaņas, mikroplastmasas, augsnes, smakas un cieto daļiņu (putekļu) piesārņojumu. Dalībnieki tiek sadalīti sešās grupās. Katra grupa iejūtas dažādu organizāciju lomās, kas cīnās pret kādu no piesārņojuma veidiem. Izmantojot sagatavoto materiālu (attēlu kartiņas), dalībnieki atlasa savai organizācijai atbilstošās vides problēmas un pēc tam meklē tām risinājumus. Katra grupa ir aicināta iepazīstināt ar savu organizāciju un sniegt savu piedāvāto risinājumu kādai no dotajām problēmām. Norises otrajā daļā dalībnieku pārstāvētās organizācijas piedalās sabiedriskajā apspriešanā, kurā tiek analizēti ieguvumi un riski jaunās rūpnīcas celtniecībai. Dalībnieki pieņem lēmumu par rūpnīcas celtniecību un pamato to. Noslēgumā dalībnieki izdara secinājumu, cik grūti ir pieņemt lēmumus, kā arī cik svarīgi, radot ko jaunu, apskatīt visus piesārņojuma veidus un to iespējamās sekas uz apkārtējo vidi.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Latvijas ģeoloģija". Iesākumā skolēnu grupa noklausās nelielu muzeja speciālistes ievadu par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi, attīstību, zemes dzīļu izpētes metodēm un sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem. Stāstījums balstīts uz ekspozīcijā pieejamo informāciju, kuru papildina reprezentējoši attēli. Tālāk notiek praktiska uzdevumu veikšana, strādājot ar izdales materiāliem - ģeoloģiskās laika skalas, iežu un nogulumu paraugiem, ielaminētām kartītēm, kā arī ekspozīcijā pieejamo informāciju. Praktiskajā uzdevumā skolēni saņem ģeoloģisko laika skalu, un uzdevums ir patstāvīgi to sakārtot ģeohronoloģiskā secībā no senākā laika perioda uz jaunāko. Pēc tam katrs skolēns saņem vienu ieža vai nogulumu paraugu. Izmantojot ievadā dzirdēto un ekspozīcijā pieejamo informāciju, nepieciešams savu paraugu novietot uz lielformāta ģeoloģiskās laika skalas pie atbilstošā laika perioda. Turpinājumā ekspozīcijā jāatrod sava ieža vai noguluma nosaukumu, lai pievienotu klāt attiecīgo kartīti. Noslēgumā notiek neliela diskusija par ģeoloģiskās laika skalas principu un resursu veidošanās procesiem, un nodarbībā uzzināto.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise sākas ar diskusiju, kur vadītājs jautā skolēniem, ko viņi zina par ķērpjiem. Ar tāfeles palīdzību tiek demonstrēta ķērpja uzbūve, pakāpeniski izveidojot pilnīgu šķērsgriezuma modeli. Vadītājs detalizēti stāsta par katras ķērpja sastāvdaļas funkciju un nozīmi. Skolēni tiek sadalīti grupās un, sadarbojoties, ar filca detaļām patstāvīgi izveido ķērpja uzbūves modeli. Pēc aktivitātes tiek atkārtotas ķērpja daļas, lai nostiprinātu zināšanas. Tālāk vadītājs uz magnētiskās tāfeles demonstrē dažādu ķērpju sugas, nosauc katru un skaidro to augšanas apstākļus un daudzveidību ietekmējošos faktorus. Skolēni apskata arī īstus, kaltētus eksemplārus un, izmantojot lupas, pēta virsmas struktūras. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar organismiem, kas dzīvo ķērpjos – ķērpju kukaiņiem (ķērpjutis) – un novēro to mijiedarbību ar ķērpjiem. Nodarbības noslēgumā vadītājs iepazīstina skolēnus ar ilustrētu stāstu par ķērpju daudzveidību. Skolēni secina, kurā vidē ķērpju daudzveidība ir lielāka un kā vidi ietekmē dažādi faktori.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski indentiska muzejā organizētai norisei "Ķērpis- divi vienā (7.-9.kl)" Norise sākas ar diskusiju, kur vadītājs jautā skolēniem, ko viņi zina par ķērpjiem. Ar tāfeles palīdzību tiek demonstrēta ķērpja uzbūve, pakāpeniski izveidojot pilnīgu šķērsgriezuma modeli. Vadītājs detalizēti stāsta par katras ķērpja sastāvdaļas funkciju un nozīmi. Skolēni tiek sadalīti grupās un, sadarbojoties, ar filca detaļām patstāvīgi izveido ķērpja uzbūves modeli. Pēc aktivitātes tiek atkārtotas ķērpja daļas, lai nostiprinātu zināšanas. Tālāk vadītājs uz magnētiskās tāfeles demonstrē dažādu ķērpju sugas, nosauc katru un skaidro to augšanas apstākļus un daudzveidību ietekmējošos faktorus. Skolēni apskata arī īstus, kaltētus eksemplārus un, izmantojot lupas, pēta virsmas struktūras. Turpinājumā skolēni iepazīstas ar organismiem, kas dzīvo ķērpjos – ķērpju kukaiņiem (ķērpjutis) – un novēro to mijiedarbību ar ķērpjiem. Nodarbības noslēgumā vadītājs iepazīstina skolēnus ar ilustrētu stāstu par ķērpju daudzveidību. Skolēni secina, kurā vidē ķērpju daudzveidība ir lielāka un kā vidi ietekmē dažādi faktori.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā dalībnieki tiek sadalīti grupās. Pieejami divi spēļu laukumi, kas tiek piešķirti katrai grupai. Izglītojamajiem tiek uzdoti jautājumi: Kas ir klimata pārmaiņas? Kāpēc paaugstinās temperatūra? Kas ir siltumnīcas efekts? Šie jautājumi kalpo kā ievads diskusijai, kurā kopā ar izglītojamajiem, izmantojot prezentāciju, tiek iepazīstināts ar klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām. Norisei turpinoties, dalībnieki apskata spēļu laukumu, kur redzams mežs, ūdens un ceļš. Tiek uzdots jautājums: Vai laukums izskatās pēc pilsētas? – Nē! Lai tas izskatītos pēc pilsētas, nepieciešams to apbūvēt. Spēle norisinās vairākos posmos: māju un koku izvietošana, ikdienas paradumu izvērtēšana (aizpildot darba lapas un piešķirot punktus), pilsētas apbūve (transports, pilsētvide) un punktu apkopošana, noskaidrojot videi draudzīgāko pilsētiņu. Noslēgumā dalībnieki pēc punktu apkopošanas izdara secinājumus: kas padarīja viņu pilsētu videi draudzīgu, bet kas – nedraudzīgu. Reizēm kādā grupā ir viens dalībnieks vairāk, arī iedzīvotāju skaitam var būt nozīme, tomēr bieži vien izšķiroša ir videi draudzīga rīcība un paradumi.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Klimata pārmaiņas” (7.-9.kl.). Norises sākumā dalībnieki tiek sadalīti grupās. Pieejami divi spēļu laukumi, kas tiek piešķirti katrai grupai. Izglītojamajiem tiek uzdoti jautājumi: Kas ir klimata pārmaiņas? Kāpēc paaugstinās temperatūra? Kas ir siltumnīcas efekts? Šie jautājumi kalpo kā ievads diskusijai, kurā kopā ar izglītojamajiem, izmantojot prezentāciju, tiek iepazīstināts ar klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām. Norisei turpinoties, dalībnieki apskata spēļu laukumu, kur redzams mežs, ūdens un ceļš. Tiek uzdots jautājums: Vai laukums izskatās pēc pilsētas? – Nē! Lai tas izskatītos pēc pilsētas, nepieciešams to apbūvēt. Spēle norisinās vairākos posmos: māju un koku izvietošana, ikdienas paradumu izvērtēšana (aizpildot darba lapas un piešķirot punktus), pilsētas apbūve (transports, pilsētvide) un punktu apkopošana, noskaidrojot videi draudzīgāko pilsētiņu. Noslēgumā dalībnieki pēc punktu apkopošanas izdara secinājumus: kas padarīja viņu pilsētu videi draudzīgu, bet kas – nedraudzīgu. Reizēm kādā grupā ir viens dalībnieks vairāk, arī iedzīvotāju skaitam var būt nozīme, tomēr bieži vien izšķiroša ir videi draudzīga rīcība un paradumi.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijā "Kukaiņu pasaule". Tās mērķis ir ar dabiskā vizuālā materiāla palīdzību dažādot mācīšanās pieredzi un iepazīstināt skolēnus ar kukaiņu pasaules daudzveidību. Ekspozīcijā iespējams uzzināt par kukaiņu atšķirību no citiem posmkājiem. Tiks sniegta informācija par dažādām Latvijā sastopamām kukaiņu sistemātiskajām grupām un to dzīvesveida dažādību. Uzmanība tiks pievērsta kukaiņu attīstības pamatveidiem, pasaules lielākajiem kukaiņiem, kukaiņiem biežākajās vidēs ap mums. Ekspozīcijā parādīti arī dažādi ārpus Latvijas dzīvojošie, eksotiskie tauriņi un vaboles. Praktiskajā daļā skolēniem tiek izsniegtas darba lapas ar attēliem un informāciju par dažādiem kukaiņiem. Atceroties speciālista stāstījumu un apskatot ekspozīciju, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot dzirdēto un redzēto ar plakātā sniegto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā “Latvijas ģeoloģija”, kurā atrodama tematiskā sadaļa “Derīgie izrakteņi”. Muzeja speciālists skolēniem stāsta par Latvijā sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem un to pielietojumu tautsaimniecībā, kā arī demonstrē dažāda veida derīgo izrakteņu paraugus. Ekspozīcijā izvietoti derīgo izrakteņu paraugi un dažādi to izstrādājumi, kurus iespējams arī daļēji aptaustīt. Skolēniem tiek izsniegti derīgo izrakteņu paraugi, kuriem jāatrod nosaukumi un jāatbild uz jautājumiem par to izplatību un pielietojumu saimniecībā. Noslēguma diskusijā skolēni apspriež jautājumus par to, kas ir derīgie izrakteņi, kuri ir sastopami Latvijā un kā tos var izmantot tautsaimniecībā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises laikā skolēni iepazīstas ar Latvijas zīdītājdzīvniekiem, to raksturīgajām pazīmēm, kārtām un dzīvesveidu. Tiek aplūkoti sermuļveidīgie, grauzēji, briežveidīgie, suņveidīgie, kaķveidīgie un kukaiņēdāji, to pielāgojumi un barošanās paradumi. Uzsvērta invazīvo sugu ietekme uz vietējo faunu, kā arī klimata pārmaiņu radītās izmaiņas dzīvnieku uzvedībā un izdzīvošanas iespējās. Tādējādi tiek veidota skolēnu izpratne par Latvijas zīdītāju daudzveidību un līdzsvarotas ekosistēmas nozīmi mūsdienu apstākļos. Praktiskajā daļā skolēniem tiek izsniegtas darba lapas ar attēliem un informāciju par dažādiem zīdītājiem Atceroties norises vadītāja stāstījumu un apskatot ekspozīcijas, skolēni kopīgi meklē un atrod atbildes, salīdzinot redzēto ar vadītāja sniegto informāciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas "Latvijas putni" telpā. Dabas muzeja speciālists - ornitologs ar īsu ievadlekciju un demonstrējot muzeja eksponātus, skolēnus iepazīstina ar Latvijas putnu daudzveidību un to atšķirībām migrācijas stratēģijās - nometnieki, tuvie vai tālie gājputni. Skolēni uzzina par šo putnu grupu pārlidojumu atšķirībām, migrācijas ātrumiem, apdraudējumiem, mirstību. Pēc tam seko diskusija par to, kā putni zina, kad jāuzsāk migrācija un kad jāatgriežas, uz kurieni jālido? Kas var traucēt migrācijai un cik no visiem sekmīgi aizlidos un atgriezīsies? Pēc tam skolēni iejūtas ornitologu lomā, pētot izsniegtos putnu gredzenus un raidītājus, mēģinot noteikt, kuriem putniem gredzeni piemēroti un kādu informāciju tie satur, lai varētu izsekot putnu un tā migrācijas ceļu. Tālāk ornitologs interaktīvā ekrānā demonstrē dažādas migrējošo putnu sugas un to migrācijas kartes, kur uzskatāmi parādīts, kā putni lido, pa kādu maršrutu un kad atgriežas. Pēc tam skolēnam tiek izsniegta darba lapa un seko praktisks uzdevums patstāvīgi izpētīt kādu ekspozīcijā esošu putnu - noteikt tā migrācijas stratēģiju, nolasīt informāciju no gredzena, atrast kartē gredzenošanas valsti un uzzīmēt putna migrācijas karti. Noslēgumā ir diskusija par putnu migrāciju un putnu pētīšanas metodēm.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbībā skolēni uzzina, kas ir minerāls un kas ir iezis, iepazīstas ar kristāliskām vielām - minerāliem un to īpašībām. Praktiskajā daļā mācās noteikt minerālus pēc to fizikālajām īpašībām (krāsa, svītras krāsa, cietība spīdums utt.), izmantojot binokulāro mikroskopu iepazīst dažādu minerālu kristālu formas (habituss). Ekspozīcijā iepazīst minerālu ķīmiskās formulas un to izmantošanu tautsaimniecībā.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
izglītojamie ierodas pie norises īstenotāja: K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises laikā skolēni padziļināti iepazīst mugurkaulnieku skeletu daudzveidību un tā pielāgošanos dažādiem dzīvesveidiem. Tiek apzinātas galvenās skeleta daļas un atšķirības starp mugurkaulnieku pamatgrupām – zivīm, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Norises laikā skolēni iepazīstas ar dažādu mugurkaulnieku ekstremitāšu veidiem, analizē, no kādām daļām veidots priekšējo ekstremitāšu skelets un kā šīs struktūras atšķiras dažādās dzīvnieku grupās. Aplūkojot galvaskausu un apakšžokļus, skolēni veic uzdevumu, kurā iepazīstas ar knābju formu daudzveidību un secina, kā tā ietekmē barības izvēli un barošanās stratēģijas. Praktiskajā daļā skolēni saliek mugurkaulnieku skeletus un atpazīst to galvenās daļas, sasaistot redzēto ar iepriekš pārrunāto informāciju. Norisē tiek veicināta izpratne par skeleta uzbūves saistību ar funkciju, kustību un pielāgošanos videi, kā arī par atšķirībām starp dažādām mugurkaulnieku grupām.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Nodarbība notiek ekspozīcijā "Latvijas augi un sēnes", kur skolēni tiek iepazīstināti ar dabiskiem mežiem un bioloģiskās daudzveidības struktūrām tajos. Tiek salīdzināta sugu daudzveidība cilvēka pārveidotās ainavās un neskartās teritorijās. Mežs tiek parādīts un skaidrots kā mājvietas jēdziens dažādiem dzīviem organismiem – dzīvniekiem, augiem, sēnēm.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Skolēnus iepazīstina ar Latvijas putnu daudzveidību, to pielāgojumiem dzīvei dažādās vidēs (ligzdošana, barība). Skolēni uzzina par dažādu putnu grupu vizuālajām atšķirībām, putnu migrācijām, apdraudējumiem ligzdošanas, migrācijas un ziemošanas laikā, putnu aizsardzību. Tiek atskaņotas Latvijas putnu balsis, paskaidrots kāpēc un kad putni dzied, kādas vēl ir putnu balsis un to nozīme putnu dzīvē. Tiek parādīti putnu gredzeni, raidītājs un paskaidrots kā ornitologi pēta putnus, kāpēc viņi to dara.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Bioloģiskā daudzveidība” (7.-9.kl.). Norises dalībnieki soli pa solim pēta bioloģisko daudzveidību, sākot ar diskusiju par to, kas ir dzīvs organisms, un kā veidojas dzīvo un nedzīvo dabas daļu mijiedarbība uz planētas Zeme. Norises turpinājumā dalībnieki iepazīstas ar četriem Latvijā sastopamiem biotopiem – mežu, bebraini, purvu un pļavu. Izdalot kartiņas ar biotopiem raksturīgām sugām, dalībnieki cenšas noskaidrot, kurā no biotopiem šī suga ir sastopama, analizējot katras sugas nepieciešamos dabas apstākļus un meklējot savstarpējās sakarības starp tām. Norises beigās katrs dalībnieks pārstāv noteiktu organismu, veido barības ķēdi līdz pieciem posmiem, izskaidro, kā tā darbojas dabā, un kopīgi izveidotais barības tīkls palīdz izprast, kā dažādas sugas ir savstarpēji saistītas un kā šīs attiecības nodrošina ekosistēmas ilgtspēju. Noslēgumā dalībnieki nonāk pie atziņas, ka organismu savstarpējā mijiedarbība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska gan dabas, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises dalībnieki noskaidro, kas ir piesārņojums, kādi ir izplatītākie piesārņojuma veidi un kādu lomu tajā spēlē cilvēks. Izmantojot prezentāciju, norises vadītājs iepazīstina ar sešiem mazāk zināmiem piesārņojuma veidiem – gaismas, skaņas, mikroplastmasas, augsnes, smakas un cieto daļiņu (putekļu) piesārņojumu. Dalībnieki tiek sadalīti sešās grupās. Katra grupa iejūtas dažādu organizāciju lomās, kas cīnās pret kādu no piesārņojuma veidiem. Izmantojot sagatavoto materiālu (attēlu kartiņas), dalībnieki atlasa savai organizācijai atbilstošās vides problēmas un pēc tam meklē tām risinājumus. Katra grupa ir aicināta iepazīstināt ar savu organizāciju un sniegt savu piedāvāto risinājumu kādai no dotajām problēmām. Norises otrajā daļā dalībnieku pārstāvētās organizācijas piedalās sabiedriskajā apspriešanā, kurā tiek analizēti ieguvumi un riski jaunās rūpnīcas celtniecībai. Dalībnieki pieņem lēmumu par rūpnīcas celtniecību un pamato to. Noslēgumā dalībnieki izdara secinājumu, cik grūti ir pieņemt lēmumus, kā arī cik svarīgi, radot ko jaunu, apskatīt visus piesārņojuma veidus un to iespējamās sekas uz apkārtējo vidi.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Ciemiņš uz palikšanu” (7.-9. kl.). Norises dalībnieki tiek sadalīti 4–6 grupās. Izmantojot prezentāciju, dalībnieki noskaidro: kas ir svešzemju suga, ar ko tā atšķiras no invazīvas sugas, un vai Latvijā ir sastopamas svešzemju un invazīvās sugas. Norises otrā daļa sastāv no trīs uzdevumu izpildes. Pirmajā uzdevumā, izmantojot dotos attēlus, dalībnieki saliek, kuras no Latvijā sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir vietējās, bet kuras – ienākušas no citiem pasaules reģioniem. Otrajā uzdevumā, izmantojot pasaules karti, sugu kartiņas un nelielu špikeri, dalībnieki izvieto kartiņas uz pasaules kartes, tādējādi uzzinot par svešzemju sugu dabisko izplatības areālu un veidu, kādā tās nonākušas Latvijā. Trešajā uzdevumā kopā ar norises vadītāju tiek noskaidrots, kādu kaitējumu var nodarīt svešzemju un invazīvās sugas un ko var darīt, lai nepieļautu jaunu sugu ienākšanu. Norises uzdevumi tiek papildināti ar dažādu svešzemju sugu apskati – sēklas, herbāriji, gliemežu čaulas, izbāžņi u.c. Nobeigumā norises dalībnieki saprot un novērtē, cik svarīgi ir nepieļaut jaunu sugu ienākšanu Latvijā un cik grūti ir apkarot Latvijā esošās invazīvās sugas.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Izglītības iestāde
Izbraukuma norise, kas saturiski identiska muzeja telpās organizētai norisei “Ūdens piesārņojums” (7.-9. kl.). Norises sākumā vadītājs ar skolēnu grupu īsi izrunā, kāds priekšstats skolēniem ir par apkārtējām ūdenstilpēm - vai ūdens ir tīrs vai piesārņots, no kurienes tajās varētu rasties piesārņojums. Turpinājumā, izmantojot izdales materiālus, skolēni strādā grupās - novērtē savus ikdienas paradumus, kā arī izdara secinājumus, kuriem paradumiem varētu būt lielākā ietekme uz ūdens piesārņojumu, kā arī ko varētu mainīt, lai ietekmi samazinātu. Katra grupa iepazīstina ar saviem secinājumiem. Norises otrajā daļā tiek izspēlēta spēle, kurā katras grupas dalībnieki izvelk kartiņas, uz kurām rakstītas dažādas darbības (nav attiecināmas uz skolēnu reālajiem paradumiem), kas ūdenstilpē samazinātu vai palielinātu piesārņojumu. Spēles gaitā skolēni izvieto vai noņem no savas spēles laukuma daļas ūdensaugu figūriņas, lai redzētu, kā attīrās vai aizaug upe. Noslēgumā vadītājs izskaidro, ja kāda no spēlē minētajām darbībām nebija skaidra, atbild uz skolēnu jautājumiem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norises sākumā vadītājs ar skolēnu grupu īsi izrunā, kāds priekšstats skolēniem ir par apkārtējām ūdenstilpēm - vai ūdens ir tīrs vai piesārņots, no kurienes tajās varētu rasties piesārņojums. Turpinājumā, izmantojot izdales materiālus, skolēni strādā grupās - novērtē savus ikdienas paradumus, kā arī izdara secinājumus, kuriem paradumiem varētu būt lielākā ietekme uz ūdens piesārņojumu, kā arī ko varētu mainīt, lai ietekmi samazinātu. Katra grupa iepazīstina ar saviem secinājumiem. Norises otrajā daļā tiek izspēlēta spēle, kurā katras grupas dalībnieki izvelk kartiņas, uz kurām rakstītas dažādas darbības (nav attiecināmas uz skolēnu reālajiem paradumiem), kas ūdenstilpē samazinātu vai palielinātu piesārņojumu. Spēles gaitā skolēni izvieto vai noņem no savas spēles laukuma daļas ūdensaugu figūriņas, lai redzētu, kā attīrās vai aizaug upe. Noslēgumā vadītājs izskaidro, ja kāda no spēlē minētajām darbībām nebija skaidra, atbild uz skolēnu jautājumiem.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži". Skolēni noklausās muzeja speciālistes nelielu ievadu par to, kas ir vulkāni, kā tie veidojušies un darbojas, kā arī pavadošajiem ģeoloģiskajiem procesiem, izmantojot datorprezentācijas demonstrējumu un interaktīvos modeļus, skaidrojot, kādi ir vulkānu tipi pēc to formas un nozīmīgākajiem izvirdumiem - kāda ir to nozīme cilvēku dzīvē. Tālāk seko praktiskā daļa – iepazīšanās ar vulkāniskajiem iežiem, kuru paraugi tiek izsniegti apskatei un izpētei. Noslēgumā, izmantojot vulkāna modeli, tiek veikts eksperiments - vulkāna darbības demonstrējums.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
7.-9.klašu izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
Norise notiek ekspozīcijas telpā "Zemes un biosfēras evolūcija" un ir paredzēta, lai skolēnus iepazīstinātu ar ģeoloģisko laika skalu, dzīvības attīstības vēsturi un svarīgākajām pārmaiņām ekosistēmās. Norisi vada muzeja vecākā ģeoloģe, kura iepazīstina bērnus ar ekspozīciju un priekšmetiem. Bērni uzzina, kā fosilijas palīdz izprast dzīvības attīstību. Pēc tam skolēniem tiek izsniegti fosīliju paraugi un laminēts materiāls ar ilustrācijām. Uzdevums - savienot fosīlijas ar attiecīgajām ilustrācijām, izmantojot ekspozīciju un informāciju no stāstījuma; nosaukt fosīlijas un pateikt, kuriem ģeoloģiskajiem periodiem bija raksturīgi šie organismi. Praktiskā nodarbība attīsta spēju orientēties ģeoloģiskajā laika skalā, analizēt informāciju un labāk izprast evolūciju.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
pirmsskolas izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
1. Ievads ekspozīcijā (10 minūtes). Nodarbība notiek ekspozīcijā "Par Zemi, Sauli un mums". Noskaidrojam, kādi ir gadalaiki. Apspriežam, kā mainās norises Latvijas dabā dažādos gadalaikos. Bērni stāsta par saviem novērojumiem un atbild uz jautājumiem. Izstaigājam ekspozīcijā izveidoto Latvijas mežu (gadalaiku apli). 2. Praktiskā daļa ekspozīcijā (25 minūtes). Kopīgi lasām un pārrunājam pasakas, pētam zīmējumus, piktogrammas un attēlus. Noskaidrojam, kā mainās āpša un citu dzīvnieku izskats un uzvedība dažādos gadalaikos. 3. Nodarbības noslēgums (5 minūtes). Bērni saliek apgalvojumus atbilstoši katram gadalaikam un "pabaro" āpsi (izvēlas pareizos attēlus).
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
pirmsskolas izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
1. Ievads ekspozīcijā (5 minūtes). Ekspozīcijā “Latvijas putni” sarunā ar norises īstenotāju bērni uzzina, kas ir putni un kādas ir viņu raksturīgās pazīmes: spārni, knābis, spalvas, un tie dēj olas. Bērniem tiek jautāts, kādus putnus viņi zina, kāpēc putni dzied un kur dzīvo, cik putnu sugu varētu būt Latvijā. 2. Praktiskā daļa ekspozīcijā (25 minūtes). Bērni tiek sadalīti pāros, katrs pāris saņem darba lapu ar dažādu putnu knābju un kāju attēliem, kā arī putnu kartītes. Norises īstenotājs vada ekspozīcijas apskati, stāstot par dažādiem putniem un to pielāgojumiem. Pēc katra temata bērni iesaistās, meklējot, kuram putnam pieder konkrētais knābis vai kājas, un piestiprina atbilstošo kartīti savā darba lapā. 3. Kopsavilkums un saruna (5 minūtes). Nodarbības beigās bērni pārrunā redzēto un apgūto. Norises īstenotājs uzdod jautājumus: kas ir putni, kā tie atšķiras, kurš putns bērniem patika visvairāk un kāpēc.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
pirmsskolas izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
1. Ievads ekspozīcijā (5 minūtes). Ekspozīcijā “Pasaules dzīvnieki” aplūkojam pasaules karti un uzzinām, cik dažādi dzīvnieki tajā dzīvo. Meklējam Latviju un kopā ar bērniem nosaucam kontinentus. Norises īstenotājs jautā: kur dzīvo ziloņi un citi zināmi zvēri? Drosmīgākie bērni ar rādāmkoku to parāda kartē. 2. Praktiskā daļa (25 minūtes). Bērni strādā pāros un saņem ielaminētu pasaules karti un dzīvnieku kartītes. Visi aplūko vitrīnas ar izbāžņiem. Atpazīstot dzīvnieku, bērni sameklē tā kartīti un piestiprina kartē. Kontinenti kartē iekrāsoti katrs savā krāsā, un arī dzīvnieku kartītēm apkārtējā mala ir tajā pašā krāsā. Tā bērni veiksmīgāk saprot, kur katrs dzīvnieks dzīvo. 3. Kopsavilkums un saruna (5 minūtes). Noslēgumā bērni apsēžas aplī un ar norises īstenotāju pārrunā redzēto un paveikto: vai pasaule ir liela, vai visur dzīvo vienādi dzīvnieki, kāds dzīvnieks patika visvairāk un kāpēc.
Mācību joma
Mērķgrupa
Īstenošanas vieta
Dabaszinātņu mācību joma
pirmsskolas izglītojamie
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050
1. Ievads ekspozīcijā (5 minūtes). Ekspozīcijā “Latvijas zīdītāji” norises īstenotājs iepazīstina bērnus ar zīdītāju galvenajām pazīmēm – tiem ir apmatojums, mazuļi attīstās mātes vēderā un tiek baroti ar pienu. 2. Praktiskā daļa (25 minūtes). Bērni darbojas pāros. Katrs pāris saņem ielaminētu lapu ar zīdītāju grupu siluetiem un dzīvnieku kartītes. Klausoties stāstījumu un aplūkojot vitrīnas, bērni atrod dzīvniekus un piestiprina to kartītes pie atbilstošajiem siluetiem. Bērnus iepazīstina ar zīdītāju darbības pazīmēm – grauzti čiekuri, pēdu nospiedumi u.c. 3. Kopsavilkums un saruna (5 minūtes). Nodarbības beigās bērni apsēžas aplī un pārrunā redzēto. Norises īstenotājs uzdod jautājumus, lai nostiprinātu apgūto: kas ir zīdītājs, kādas zīdītāju grupas dzīvo Latvijā, kā var pamanīt dzīvnieka klātbūtni dabā?
Lai nodrošinātu labāku lietošanas pieredzi, šī vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot, mēs varam apstrādāt datus, piemēram, pārlūkošanas paradumus. Nepiekrītot, dažas funkcijas var nedarboties pilnvērtīgi.
Funkcionālie
Always active
Tehniskā informācija tiek izmantota tikai tāpēc, lai mājaslapa darbotos pareizi vai lai nodrošinātu lietotāja pieprasītu pakalpojumu.
Preferences
The technical storage or access is necessary for the legitimate purpose of storing preferences that are not requested by the subscriber or user.
Statistika
The technical storage or access that is used exclusively for statistical purposes.Tehniskā informācija tiek izmantota tikai anonīmai statistikai. Bez papildu datiem šo informāciju parasti nevar izmantot, lai jūs identificētu.
Mārketings
Tehniskā informācija tiek izmantota, lai veidotu lietotāja profilu un rādītu reklāmas, vai lai sekotu lietotāja darbībām šajā un citās vietnēs mārketinga nolūkos.
