Par Livonijas ordeņa pili
Livonijas ordeņa pils ir senākā saglabājusies būve Ventspilī. Tā celta 13. gadsimta otrajā pusē un rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 1290. gadā.
Pils būvēta kā konventa tipa celtne ar iekšējo pagalmu. Tā uzskatāma par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas gandrīz nemainītā veidā saglabājis savu sākotnējo apjomu. Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē.
Gadsimtu gaitā pili izmantojuši Livonijas ordeņa brāļi, dažādas baznīcas, administratīvās iestādes un armijas daļas. No 1832. līdz 1959. gadam pilī atradās arī cietums.
Mūsdienās pilī izvietots Ventspils muzejs. Apmeklētāji var apskatīt vēsturiskās pils telpas, ekspozīcijas, izstādes un digitālus vēstures stāstus. Pils apmeklējums ir piemērots gan skolēnu grupām, gan ģimenēm ar bērniem.
🏰 Muzeja ekspozīcijas
Pils ekspozīcijas iepazīstina ar Ventspils pilsētas, ostas, pils un novada vēsturi – no senākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Ekspozīcijās iespējams izzināt:
- Ventspils novada aizvēsturi;
- kuršu, lībiešu un latviešu materiālo kultūru;
- dzīvi Livonijas ordeņa pilī;
- viduslaiku amatniecību un tirdzniecību;
- Ventspils pilsētas un ostas attīstību;
- Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku;
- Ventspils novada muižas un muižnieku dzīvesveidu;
- pils izmantošanu dažādos vēstures periodos.
Izpētes un restaurācijas laikā pilī atklāti unikāli 15.–17. gadsimta sienu gleznojumu fragmenti un arheoloģiskas liecības par pils iedzīvotājiem.
Pils tornī apskatāma ekspozīcija “Jūra, osta, pilsēta: Ventspils 13.–19. gs.”, savukārt pils pirmajā stāvā atrodas muzeja izglītības centrs ar interaktīvu nodarbību iespējām bērniem un jauniešiem.
🎓 Izglītojošās programmas
Livonijas ordeņa pils piedāvā izglītojošas programmas dažāda vecuma skolēniem. Vairākas programmas apstiprinātas kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.
Mērķauditorija: pamatskola un vidusskola
Latvijas skolas soma: jā
Nodarbībā skolēni iepazīst vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta izgudrojumiem – fotogrāfiju. Dalībnieki uzzina, kas ir camera obscura, kā darbojās senie fotosaloni un kā attīstījās fotografēšana.
Izmantojot priekšmetus, gaismu un fonus ar senajām Ventspils jeb Windau pastkartēm, skolēni var iejusties fotogrāfa lomā un radīt savu paliekošo mirkli.
Mērķauditorija: visas vecuma grupas
Latvijas skolas soma: jā
Nodarbība paredzēta grupām, kuras pirmo reizi apmeklē Ventspils muzeja izglītojošās programmas.
Dalībnieki uzzina, kas ir muzejs, kādēļ tas nepieciešams, kas ir muzeja eksponāts un kādi speciālisti strādā muzejā. Iepazīstot pils ekspozīciju, iespējams uzzināt arī stāstu par Livonijas ordeņa pils spociņu Melno sivēnu.
Mērķauditorija: visas vecuma grupas
Latvijas skolas soma: jā
Programma ir nodarbības “Mans muzejs – mana pils I” turpinājums. Tajā dalībnieki padziļināti iepazīst muzeja darbinieku amatus un profesijas – vēsturnieka, restauratora, krājuma glabātāja un arheologa darbu.
Nodarbības laikā iespējams ieskatīties muzeja aizkulisēs, iepazīt krājuma un darbinieku telpas, kā arī izpētīt izstādi no muzeja speciālistu skatpunkta.
Mērķauditorija: pamatskola un vidusskola
Latvijas skolas soma: jā
Nodarbība sniedz ieskatu apģērba un tērpu vēsturē, meklējot saikni starp kultūrvēsturisko mantojumu un mūsdienu modi.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta Ventspils novada tērpu vēsturei un muzeja pētījumiem, tostarp īpašajām jostām – sleņģenēm.
Mērķauditorija: pirmsskola un sākumskola
Latvijas skolas soma: jā
Livonijas ordeņa pils grīdas flīzēs saglabājušās noslēpumainas pēdas, kas kļuvušas par kultūras mantojuma liecību un vēstījumu no seniem laikiem.
Nodarbībā bērni pēta dažādas pēdas un mēģina noskaidrot, kas tās pilī varēja atstāt pirms aptuveni 700 gadiem. Programma apvieno vēstures un dabaszinību tēmas.
Mērķauditorija: visas vecuma grupas
Latvijas skolas soma: jā
Skolēni iepazīst Ventspils muzeja krājumā esošo mūzikas instrumentu izcelsmi, skanējumu un tapšanas vēsturi.
Nodarbībā iespējams noskaidrot, kas ir polifons, pozitīvs, pianola un vargāns, kā arī izzināt šo instrumentu saistību ar pils un Ventspils pilsētas vēsturi.
Mērķauditorija: visas vecuma grupas
Kopā ar muzejpedagogu dalībnieki iepazīst pilī apskatāmās mākslas izstādes un uzzina interesantus faktus par māksliniekiem.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni veido izstādē apskatāmo mākslas darbu interpretācijas vai kopijas.
💶 Cenas
Muzejpedagoģiskās programmas:
- programma muzejā – 20 EUR grupai + muzeja ieejas biļetes;
- izbraukuma programma – 30 EUR grupai;
- maksimālais dalībnieku skaits klātienē – 25;
- maksimālais dalībnieku skaits attālināti – 30.
Ieejas biļetes no 1. maija līdz 31. oktobrim:
- pieaugušajiem – 5 EUR;
- skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2 EUR;
- ģimenes biļete – 10 EUR;
- izstāžu zāle pieaugušajiem – 2 EUR;
- izstāžu zāle skolēniem, studentiem un pensionāriem – 1 EUR.
Ieejas biļetes no 1. novembra līdz 30. aprīlim:
- pieaugušajiem – 3 EUR;
- skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2 EUR;
- ģimenes biļete – 6 EUR;
- izstāžu zāle pieaugušajiem – 2 EUR;
- izstāžu zāle skolēniem, studentiem un pensionāriem – 1 EUR.
Bez maksas:
- pirmsskolas vecuma bērniem;
- grupas katram 16. apmeklētājam;
- I grupas personai ar invaliditāti un pavadošajai personai;
- II grupas personai ar invaliditāti.
👨👩👧👦 Ģimenēm
Livonijas ordeņa pils ir piemērota arī ģimenes izbraucienam. Bērniem interesanta būs senā pils vide, vēsturiskās telpas, digitālie risinājumi un stāsts par pils spociņu Melno sivēnu.
Ģimenēm pieejama atsevišķa ieejas biļete – 10 EUR vasaras sezonā un 6 EUR ziemas sezonā. Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja ir bez maksas.
📞 Nodarbību pieteikšana
Par izglītojošo programmu izvēli un pieejamo apmeklējuma laiku iepriekš jāsazinās ar Livonijas ordeņa pils muzejpedagoģi Ilvu Buntiku-Krūmiņu.
Tālrunis: +371 29590093
E-pasts: mailtoilva.buntika@ventspils.lv
Foto: Oskars Jūra, Līga Sondare un Ilva Buntika.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar vienu no senāko Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu – lībiešiem. Tā, izzinot svarīgu mūsu valsts vēstures daļu, valodas attīstību un seno dzīvesveidu. Jaunajā Ventspils muzeja ēkā skolēniem iespēja uzzināt, ka lībieši sākotnēji, kā jau visas senās tautas, dzīvoja pēc dabas likumiem, apskatīt un salīdzināt lībiešu un latviešu tautas tērpus, kā arī izzināt lībiešu tradīcijas. Ekspozīcijā skolēni aicināt saklausīt lībiešu valodu un interaktīvā veidā iepazīt tās daudzveidību, kā arī uzzināt, cik bagāta ir Lībiešu garu pasaule.
Nodarbības otrajā daļā skolēni kopā ar muzeja specialistu apmeklē Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā izvietoto Laivu māju, lībiešu sētu un dzīvojamo māju muzeja teritorijā, kur uzzina par Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu un latviešu, lībiešu zemnieku un zvejnieku dzīvi.
Nodarbība paredzēta skolēniem, kas pirmo reizi apmeklē muzeju, lai veicinātu izzinošu un drošu muzeja kā institūcijas iepazīšanu ar tā sniegtajām iespējām.
Ar spēļu un atjautības uzdevumu palīdzību skolēni apskata muzeja telpas – seno skolas klasi, amatnieku darbnīcas un izstāžu zāli, iepazīst muzeja darbiniekus un muzeja darbības specifiku. Ikvienam būs iespēja risināt uzdevumus, domājot par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt muzeja telpās, nodarbības izskaņā saņemot piespraudīti “Muzeja draugs” un par tādu arī kļūstot.
Nodarbība skolēniem, kuriem jau ir zināšanas par muzeju darbību un tajos pieredzamo.
Skolēniem būs iespēja padziļināti iepazīties ar muzeja darbinieku amatiem un profesijām – vēsturnieku, restauratoru, krājuma glabātāju un arheologu, kā arī uzzināt muzeja aizkulises. Tāpat būs iespēja apskatīt muzejnieku darba telpas, kā arī īpaši vērtīga pieredze būs, apmeklējot muzeja krājuma telpas, kurās glabājas dažādu laiku priekšmeti, tostarp etnogrāfijas un arheoloģijas materiāli.
Nodarbība skolēniem, kas pirmo reizi apmeklē muzeju un tā piedāvātās izglītojošās nodarbības.
Tās sākumā skolēni uzzina stāstu par Livonijas ordeņa pils spociņu Melno sivēnu, kas ieved viņus viduslaiku pasaulē un iepazīstina ar pils izcelsmi, ar dzīvi Livonijas ordeņa pilī viduslaikos un aicina izpētīt, kam kalpo pils šobrīd. Nodarbībā iespējams uzzināt, kas ir muzeji, ko tajos dara, kādēļ vajadzīgs muzejs, kas ir muzeja eksponāts, kas strādā muzejā?
Skolēni ieskatās pils ekspozīcijā, kas vēsta par Ventspils novada aizvēsturi, kuršu, lībiešu un latviešu materiālo kultūru un ieved ceļojumā, apskatot dažādus laikus un tajā esošās vērtības un dzīvesstilu, sākot no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam caur Ventspils pils, pilsētas un novada skatu prizmu.
Pils tornī slēpjas daudz senu noslēpumu par Ventspils pilsētas un ostas vēsturisko attīstību no 13. līdz 19. gadsimtam. Nodarbības laikā skolēni, izmantojot ceļojuma kartes, pēta ekspozīciju un veic uzdevumus, izzina Ventspils vēsturi, ostas nozīmi pilsētas attīstībā, kā arī būtiskākos vēsturiskos notikumus un procesus.
Nodarbība veidota kā aktīva un izzinoša pieredze, kurā skolēns nav tikai informācijas uztvērējs, bet pats pēta, meklē, atlasa un interpretē informāciju muzeja ekspozīcijā.
1.–4. klašu skolēniem nodarbībā ir uzsvars uz Ventspils pilsētas vēstures iepazīšanu, muzeja ekspozīcijas izzināšanu, vienkāršu informācijas atrašanu un atbilžu meklēšanu, sadarbojoties grupā. 5.–9. klašu skolēniem uzsvars ir uz vēsturiskās informācijas patstāvīgu meklēšanu, atlasi, salīdzināšanu un interpretēšanu, kā arī Ventspils pilsētas attīstības un ostas nozīmes izpratni. Savukārt 10.–12. klašu skolēniem uzsvars ir uz padziļinātu vēsturiskās informācijas analīzi, cēloņsakarību saskatīšanu, Ventspils attīstības procesu izvērtēšanu un argumentētu secinājumu veidošanu.
Nodarbība sniedz ieskatu tērpu vēsturē, sasaista arheoloģisko un etnogrāfisko mantojumu, atrod saikni starp etnogrāfisko mantojumu un mūsdienu modi, akcentējot lokālo kontekstu un Ventspils muzeja pētījumus, piemēram, par īpašajām jostām – sleņģenēm.
Nodarbība sastāv no iepriekšsagatavota informatīvā materiāla un tiešsaistes norises.
Apģērbs nosaka cilvēka attiecību veidu ar apkārt esošo pasauli. Katrā klimata zonā ir savi apģērba veidi un aksesuāri. Katra laikmeta un tautas raksturs ir bijis noteicošais apģērba detaļu izgudrošanā un pielāgošanā un arī kā izpausmes veids tautas raksturam un temperamentam. Tērps ir katras tautas gara spogulis.
Šajā nodarbībā skolēni analizēs tikai vienu no apģērba sastāvdaļām – svārkus –, to izcelsmi un pilnveidošanos cauri gadsimtiem. 21. gadsimts nav atteicies no šī apģērba sastāvdaļas, tikai turpina to pilnveidot dažādos audumos un griezumos. Sieviete nevar iztikt bez svārkiem, bet arī vīrieši nav vienaldzīgi pret tāda apģērba valkāšanu. Tāpēc tautās, kuras patlaban pārdzīvo savu nacionālo vērtību saglabāšanu un atdzimšanu, atgriežas vēlme popularizēt svārku tradīcijas nacionālajos svētkos. Latviešu tautas tērps saistās ar brunčiem un lindrakiem, tāpēc ir īpašs lepnums par to krāšņumu un pielietojumu arī mūsdienās.
Nodarbība aicina izzināt Ventspils muzeja krājumā esošo mūzikas instrumentu vēsturisko izcelsmi, skanējumu un tapšanas biogrāfiju.
Skolēni iepazīsies ar Livonijas ordeņa pils ekspozīciju, kas aptver vairākus vēstures periodus, sākot ar paleolītu, viduslaikiem un beidzot ar 20. gadsimta sākuma pilsētas un ostas vēsturi, redzamajiem mūzikas instrumentiem, noskaidros, kas ir polifons (19. gadsimts), pozitīvs (18. gadsimts), ar ko atšķiras pianola (20. gadsimta sākums) no pianīna, kas kopīgs vargānam (14. gadsimts) ar leijerkasti (20. gadsimta sākums), kāda ir mūzikas instrumenta saikne ar pils un pilsētas vēsturi?
Tiks skaidrota mūzikas instrumentu uzbūve, skaņas rašanās veids un process. Muzejpedagogs sarunā ar skolēniem apspriedīs jautājumus, kas ir skaņa, kā tā rodas? Kā skaņa un mūzika saistīta ar matemātiku un fiziku?
Video ierakstā Ventspils muzeja direktora vietnieks, vadošais pētnieks dr. hist. Armands Vijups, iepazīstinās skolēnus plašāk ar vienu no šiem senajiem mūzikas instrumentiem – vargānu – un izstāstīs, kā šis instruments nonācis muzejā, kā arī nodemonstrēs vargāna spēli. Savukārt ērģeļbūvētājs, mūzikas instrumentu meistars-restaurators Jānis Kalniņš iepazīstinās ar restaurētajiem un no jauna darinātajiem mūzikas instrumentiem, kas atrodas Ventspils muzeja krājumā.