Tukuma Mākslas muzejs pazīstams ar tā izcilo latviešu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot mākslinieks Leonīds Āriņš (1907-1991). Viņa iedvesmoti, savus darbus muzejam dāvināja daudzi izcili tā laika Latvijas mākslinieki.
Muzeja kolekcijā ietilpst Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazāka, Ģederta Eliasa, Leo Svempa, Voldemāra Tones, Konrāda Ubāna, Uga Skulmes, Jāņa Tīdemaņa un daudzu citu mākslinieku darbi. Visnozīmīgāko vietu gleznu kolekcijā ieņem trīs Tukuma mākslinieku – Anša Artuma (1908-1997), Leonīda Āriņa (1907-1991) un Kārļa Neiļa (1906-1991) mākslas darbi.
Muzejs regulāri veido Latviešu mākslinieku darbu izstādes. Jau vairāk kā desmit gadus piedāvā izglītojošo programmu “Kopējam gleznas”. Pēc īpaša pieteikuma apskatāma arī Mākslas darbu krātuve.
IZSTĀDES
Virtuālā ekspozīcija „Tukuma Mākslas muzejs cauri laikiem”
Skārienjutīgā ekrānā iespēja apskatīt 110 mākslinieku vairāk nekā 250 gleznas no Tukuma Mākslas muzeja kolekcijas, kā arī gūt ieskatu muzeja vēsturē.
Savukārt no gleznu fragmentiem iespēja digitāli izveidot elektronisku kartiņu – virtuāli izvēloties vairākus gleznu fragmentus, tos saliekot vienā attēlā. Pašu radīto mākslas darbu var nosūtīt uz e-pastu sev vai kādam savam tuviniekam un dalīties ar to sociālajos tīklos.
Projekts tapa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Tukuma novada Domes atbalstu.
IZGLĪTOJOŠA PROGRAMMA
“Kopējam gleznas”
Programmas dalībnieki uz muzeja gleznu kolekcijas, atsevišķu kolekcijas darbu un mākslas izstāžu bāzes apgūst prasmi mākslas darbu skatīt, analizēt un izprast, kā arī saņemt impulsus patstāvīgai radošai darbībai.
PIEDĀVĀJUMS
Pēc īpaša pieteikuma apskatāma Mākslas darbu krātuve, kurā ietilpst Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera, Vilhelma Purvīša, Jākaba Kazāka, Ģederta Eliasa, Leo Svempa, Voldemāra Tones, Konrāda Ubāna, Uga Skulmes, Jāņa Tīdemaņa un daudzu citu mākslinieku darbi.
CENAS
Ieejas maksa:
- Skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas (uzrādot apliecību)
- Pieaugušajiem – EUR 1.50
- Skolēnu grupas pavadošajām personām (ne vairāk kā divām) – bez maksas
Gida pakalpojumi
Muzejā (līdz 10 personām/stundā):
Latviešu valodā: EUR 8.00
Svešvalodā: EUR 15.00
Muzejā (grupā līdz 30 personām/stundā):
Latviešu valodā: EUR 12.00
Svešvalodā: EUR 21.00
Foto no Tukuma muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Izmantojot Tukuma Durbes pils lazaretes piemēru, skolēni caur personīgo pieredzi un dalību lomu spēlē iepazīst 1919. gada sarežģīto vēsturisko situāciju Latvijā.
Nodarbības laikā skolēni atkārto svarīgākos notikumus par Neatkarības karu, pēta vēstures avotus un noskatās īsfilmu “Lizī stāsts. 1919”. Skolēni pārģērbjas, iejūtas citā laikā, kādas reālas vēsturiskas personas tēlā un piedzīvo simtgadīgus notikumus, piedaloties īstenībai tuvinātās aktivitātēs Baltijas landesvēra 1. lazaretē Durbes pilī.
Pēc lomu spēles skolēni atkārtoti pārrunā savas emocijas un pārdomas par 1919. gada notikumiem un salīdzina situāciju ar mūsdienām.
*Nodarbība paredzēta 8. un 9. klasēm, bet ir pielāgojama arī 5.–12. klasēm.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā. Pils pirmajā stāvā rekonstruēts vēsturiskais interjers – rakstāmistaba, bibliotēka, lielā zāle, apaļā zāle, kungu salons, dāmu buduārs, guļamistaba, bērnistaba, ģērbtuve, vannas istaba. Mākslas priekšmeti rada zināmu priekšstatu ne tikai par Latvijas muižu kultūru, bet sniedz ieskatu nozīmīgās Eiropas mākslas parādībās. Otrajā stāvā skatāmas kultūrvēsturiski pētnieciskas izstādes par aktuālām un maz pētītām vēstures un mākslas vēstures tēmām, tostarp par dzejnieku Raini un viņa saistību ar Tukumu un Durbes pili.
Orientēšanās spēle risinās Durbes pilī un parkā, kas atrodas Slocenes senkrastā. Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar kultūrvēsturiskajām vērtībām: pils interjeru un 19. gadsimta mākslas darbiem, dažādiem vēsturiskiem un oriģināliem priekšmetiem un to izmantošanas iespējām salīdzinājumā ar mūsdienām.
Cilvēku veidotajā pils parka teritorijā apskatāmi 19. gadsimta ainavu elementi, mazās arhitektūras formas, koku un augu daudzveidība, pils pagalmā – muižas ēka klasicisma arhitektūra.
Skolēni pilī un parkā kopā ar muzeja darbiniekiem un patstāvīgi mācās saskatīt, iepazīt un salīdzināt lietas un to funkcijas, sabiedrības procesus, laikmetu iezīmes. Attīstot kritisko domāšanu, skolēniem veidojas labāka vēstures, kultūras un pasaules daudzveidības izpratne.
Noslēgumā skolēni pārspriež iegūto informāciju, reflektē par jauniem iespaidiem, savu, savu vecāku un vecvecāku pieredzi, piedzīvotām situācijām saistībā ar redzēto.
Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā. Pils pirmajā stāvā rekonstruēts vēsturiskais interjers – rakstāmistaba, bibliotēka, lielā zāle, apaļā zāle, kungu salons, dāmu buduārs, guļamistaba, bērnistaba, ģērbtuve, vannas istaba. Mākslas priekšmeti rada zināmu priekšstatu ne tikai par Latvijas muižu kultūru, bet sniedz ieskatu nozīmīgās Eiropas mākslas parādībās. Otrajā stāvā skatāmas kultūrvēsturiski pētnieciskas izstādes par aktuālām un maz pētītām vēstures un mākslas vēstures tēmām, tostarp par dzejnieku Raini un viņa saistību ar Tukumu un Durbes pili.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu Latvijas mākslinieku darbiem, kā arī veicināt skolēnu mākslas prasmes.
Skolēni uz muzeja gleznu kolekcijas, atsevišķu kolekcijas darbu bāzes iegūst impulsus patstāvīgai radošai darbībai, mēģinot patstāvīgi atkārtot izvēlēto gleznu vai grafiku, izmantojot savā darbā tās galvenos izteiksmes līdzekļus. Nodarbības norisinās muzeja atmosfērā, aplūkojot oriģināldarbus nevis reprodukcijas, tās laikā notiek nosacīta gleznu kopēšana. Oriģināldarbs tiek analizēts, atsevišķi aplūkojot tā dažādos aspektus (piemēram, krāsu, kompozīciju, ritmu utml.). Praktiskajā darbā skolēni atspoguļo kādu/-s no gleznas veidošanā izmantotajiem vizuālās izteiksmes līdzekļiem.
Nodarbības sākumā visi iepazīstas ar muzeja aktuālo izstādi un izvēlas kopējamo mākslas darbu, pēc tam saņemot gleznu kopēšanai nepieciešamos materiālus – papīru, eļļas pasteļkrītus, paliktņus vai zīmēšanas molbertus, savukārt noslēgumā skolēni veido improvizētu ekspresizstādi no radītajiem darbiem, izstāsta savus iespaidus par nodarbībā paveikto un pārrunā, ko ir jau zinājuši par nodarbības tēmu un ko jaunu šīs nodarbības laikā uzzinājuši.
Gleznu kopēšana veicina skolēnu emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveido un stimulē viņu radošās spējas, attīsta interesi par mākslu un rada pamatus skolēnu mākslinieciskajai un radošajai pieredzei.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Tukuma Mākslas muzejs atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, kur saglabājies daudz senu un maz pārbūvētu ēku – koka guļbūvju. Muzejs ir pazīstams ar izcilu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot gleznotājs Leonīds Āriņš (1907–1991). Muzeja kolekcijā ir Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa, tukumnieku Leonīda Āriņa, Anša Artuma, Kārļa Neiļa, kā arī citu mākslinieku darbi.
Nodarbības ietvaros skolēni kopā ar muzeja darbinieci, kura iejutusies Lancenieku skolas skolotāja, folklorista Ansa Lerha-Puškaiša (1859–1903) dzīvesbiedres Luīzes lomā, izdzīvo lauku skolas ikdienu un pēc vietējās receptes gatavo ūdensklinģerus.
Nodarbībā izmantoti lomu spēles elementi, kas rosina skolēnu fantāziju, attīsta viņos stāstnieka prasmes un veicina empātiju. Pievēršoties tradicionālajai kultūrai, tostarp kulinārajam mantojumam, muzeja darbinieki vedina skolēnus iepazīt 19. gadsimta lauku skolotāja Anša Lerha-Puškaiša personību un viņa dzīvesbiedres lomu Puškaiša un skolas dzīvē, kā arī salīdzināt 19. gadsimta un mūsdienu skolas dzīvi, Luīzes praktizētās un savas ģimenes tradīcijas.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Tukuma Mākslas muzejs atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, kur saglabājies daudz senu un maz pārbūvētu ēku – koka guļbūvju. Muzejs ir pazīstams ar izcilu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot gleznotājs Leonīds Āriņš (1907–1991). Muzeja kolekcijā ir Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa, tukumnieku Leonīda Āriņa, Anša Artuma, Kārļa Neiļa, kā arī citu mākslinieku darbi.
“Savu ceļu mākslā esmu iesācis ar zīmēšanu. Jau bērnībā…” tā teicis Tukuma muzeja dibinātājs Leonīds Āriņš.
Ar demonstrēšanu un vizualizāciju skolēni ne tikai iepazīst aktuālo muzeja izstādi un muzeju kā vērtību un kultūras institūciju, bet arī papildina savu izpratni par glezniecības, grafikas un tēlniecības būtību, nostiprina savas caurviju prasmes, sasaistot klausīšanās, skatīšanās, lasīšanas, sadarbības un informācijas meklēšanas kompetences.
Aktivitātē uzsvars tiek likts uz informācijas iegūšanas kanāliem – izstādes anotācija, mākslas darbs, mākslas darba etiķete, attīstot prasmi izteikties par mākslas darbu. Individuāls, pāru un grupu darbs ar rotaļu elementiem, praktiskiem paņēmieniem un radošām aktivitātēm palīdz noturēt skolēnu interesi un nonākt pie jēgpilnas atgriezeniskās saites visiem dalībniekiem, kas noslēdzas ar iespaidu izklāstu par nodarbībā redzēto, pārrunām un diskusijām par zināmo un no jauna iegūto informāciju.
Nodarbību var saturiski pielāgot atbilstošai vecuma grupai, kā arī terminu izpratnes līmenim, izmantojot vizuālās mākslas un kultūras vēstures programmas satura apguves papildināšanai dažādās tēmās.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Tukuma Mākslas muzejs atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, kur saglabājies daudz senu un maz pārbūvētu ēku – koka guļbūvju. Muzejs ir pazīstams ar izcilu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot gleznotājs Leonīds Āriņš (1907–1991). Muzeja kolekcijā ir Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa, tukumnieku Leonīda Āriņa, Anša Artuma, Kārļa Neiļa, kā arī citu mākslinieku darbi.
Nodarbības laikā muzeja darbinieki, tērpušies dažādos pasaku tēlos, stāsta un izspēlē folklorista Ansa Lerha-Puškaiša (1859–1903) pierakstītās dzīvnieku pasakas. Tas ir atraktīvs stāsts par Džūkstes Pasaku muzeju, folkloristu Ansi Lerhi-Puškaiti un viņa ieguldījumu latviešu tautas pasaku un teiku vākšanā.
Nodarbības mērķis ir veicināt interesi par vietējo kultūrvidi kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem folklorista dzīvē un daiļradē, kā arī popularizēt viņa ieguldījumu. Skolēni iepazīst izvēlēto latviešu tautas pasaku saturu un apspriež pasaku varoņu darbības motivāciju. Kopā ar muzeja darbiniekiem radoši interpretē tēmu, izspēlējot Lancenieku skolas iecīnītākās rotaļas, minot mīklas, deklamējot tautasdziesmas un sacerot paši savus tekstus un tos iestudējot.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Džūkstes Pasaku muzejs atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā dzīvojis un strādājis skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs, pētnieks, dārznieks un sabiedrisks darbinieks Anss Lerhis-Puškaitis (1859–1903). Muzeja izstāžu tēmas sakņojas teikās un pasakās, tostarp Ansa Lerha-Puškaiša pierakstītajās un paša sacerētajās. Tieši tāpat kā izcilais skolotājs izmantoja tautas mutvārdu daiļradi savu audzēkņu iztēles un domāšanas attīstīšanai, arī muzejs saviem apmeklētājiem rada iespēju ne tikai apskatīt muzeja priekšmetus, bet arī klausīties Džūkstes pasakas un stāstīt savējās.
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar Ziemeļkurzemes lauku sētas dzīvi un rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) bērnības un skolas gadu atspoguļojumu viņa daiļradē.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzimto sētu “Bisnieki”, kam seko grupu darbs, veicot dažādus aprakstītus darbus un nedarbus, imitējot zosu ganīšanu, kartupeļu stādīšanu, vilku satikšanu, zirga jūgšanu, cepot “bada pankūkas” vai ganu maizi, atpazīstot augus Pastariņa dārziņā.
Nodarbības laikā skolēni caur rakstnieka literārajiem stāstiem “Pastariņa dienasgrāmata” un “Nīnas pasaciņas” iepazīst darbarīkus un instrumentus, sadzīvi un visu lietu kārtību Pastariņa sētā, praktiski piedaloties aprakstītajos notikumos un darbos. Skolēni iegūst zināšanas par zirga aizjūga piederumiem un zirga jūgšanu un to nodarbināšanu, mācās sagatavot barību lopiem, iegūst zināšanas par piena produktu izmantošanu, atpazīst dažādus graudaugus, maļ miltus un cep maizi, iepazīst ārstniecības augus un zāļu tējas.
Norises noslēgumā skolēni diskutē par rakstnieka bērnību, skolas gadiem, ka arī dalās savā pieredzē un secinājumos.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Pastariņa muzejs ir veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960), kas bērnībā saukts par Pastariņu. “Bisnieku” viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk nekā 400 gadus sena un laika gaitā mainījusies līdz nepazīšanai. Vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks (1864–1942). Atjaunotajā dzīvojamā ēkā ir iespēja iepazīt Birznieku dzimtu un viņu sadzīvi, rakstnieka dzīvi un daiļradi. Muzejā eksponēti oriģināli, rakstniekam savulaik piederējuši priekšmeti, tostarp rakstāmgalds ar krēslu un tintnīca. Atjaunotajās ēkās – klētī (1894), seklā kūtī (1896), pirts-dārē (ap 1910), dziļajā kūtī un vāgūzī (1830) – izveidotas ekspozīcijas, kas caurvij rakstnieka stāstu motīvi. Dārzā ir izveidots vecās “Bisnieku” saimniecības samazināts sētas makets, kas atspoguļo situāciju rakstnieka bērnībā.
Nodarbība iepazīstina skolēnus ar gadskārtu svētku svinēšanas tradīcijām, kā arī veicina jauniešu prasmes runāt par savas ģimenes tradīcijām svētku svinēšanā.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīsies ar rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzimto sētu “Bisniekiem”, rakstnieka daiļradē atspoguļotiem svētku svinēšanas fragmentiem. Grupu darbā skolēni veic dažādus ar svētku gatavošanu un svinēšanu saistītus darbus, pošot un kārtojot sētu, gatavojot rotājumus un cepot “Saules maizīti”, kā arī mācoties rotaļas un dziedot dziesmas. Noslēgumā skolēni salīdzina svētku gatavošanas un svinēšanas tradīcijas ar mūsdienu pieredzi.
Padziļinot zināšanas par tautas tradīcijām un praktizējot gadskārtu ieražu rituālus Pastariņa muzejā, skolēni tiek motivēti labāk izprast un svinēt pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgriežus (atkarībā no gadalaika).
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Tukuma Mākslas muzejs atrodas Tukuma pilsētas vēsturiskajā centrā, kur saglabājies daudz senu un maz pārbūvētu ēku – koka guļbūvju. Muzejs ir pazīstams ar izcilu mākslas kolekciju, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot gleznotājs Leonīds Āriņš (1907–1991). Muzeja kolekcijā ir Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa, tukumnieku Leonīda Āriņa, Anša Artuma, Kārļa Neiļa, kā arī citu mākslinieku darbi.
Nodarbība balstīta metodē “ceļojums laikā”, iepazīstot vēsturisko laikmetu un iesaistot visas maņas. Šādi var izdzīvot citu laiku, piedalīties notikumos, kas risinājās 20. gadsimta sākumā Ziemassvētku laikā muižās. Skolēniem rodas izpratne gan par konkrēto vietu pagātnē, gan par šodienu.
Nodarbības saturam par pamatu ir ņemtas Vilhelma fon der Rekes pierakstītās māmiņas atmiņas par Ziemassvētku laiku Zantes muižā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā joprojām pastāvēja patriarhālā tradīcija muižu īpašniekiem un kalpotājiem svinēt kopīgus svētkus, kas bija viena no tām reizēm, kad kopā pulcējās pils īpašnieki, viņu ģimenes locekļi, draugi, pils kalpotāji, muižas ļaudis.
Nodarbības laikā muzeja darbinieki ir iejutušies Durbes pils iemītnieku tēlos un aicina arī skolēnus iejusties tā laika atmosfērā un ievērot svētku tradīcijas. Ierodoties pilī, skolēnus sagaida muižas īpašniece un iepazīstina ar pārējiem iemītniekiem, pils interjeru, kā arī svētku tradīcijām. Dalībnieki tiek sadalīti grupās un katra no tām saņem kādu uzdevumu, piemēram, rotājumu gatavošanu, vaska sveces veidošanu, piparkūku cepšanu, laimes liešanu.
Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Tā uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu Latvijā. Pils pirmajā stāvā rekonstruēts vēsturiskais interjers – rakstāmistaba, bibliotēka, lielā zāle, apaļā zāle, kungu salons, dāmu buduārs, guļamistaba, bērnistaba, ģērbtuve, vannas istaba. Mākslas priekšmeti rada zināmu priekšstatu ne tikai par Latvijas muižu kultūru, bet sniedz ieskatu nozīmīgās Eiropas mākslas parādībās. Otrajā stāvā skatāmas kultūrvēsturiski pētnieciskas izstādes par aktuālām un maz pētītām vēstures un mākslas vēstures tēmām, tostarp par dzejnieku Raini un viņa saistību ar Tukumu un Durbes pili.
Programmas ietvaros 10 nodarbību laikā muzeja darbinieks, klātienē stāstot un demonstrējot, iepazīstina skolēnus ar Tukuma Audēju darbnīcu, kultūrvēsturiskajām tradīcijām, tradicionālajiem aušanas materiāliem un krāsām un latviešu rakstu zīmēm etnogrāfijā.
Demonstrējot vilnas un lina paraugus, skolēni pēta materiālu īpašības (attiecīgo dzīvnieku un augu valsts produktus, to ieguvi, apstrādi, pielietojumu), iepazīst krāsas, augus, apgūst steļļu sastāvdaļas, palīgrīkus, to nosaukumus, pielietojumu. Muzeja darbinieka vadībā skolēni mācās auduma aprēķinu, tehnisko zīmējumu, projektē savu audumu – aprēķina un sagatavo aušanai nepieciešamos materiālus.
Klātienes nodarbībās skolēni stellēs iekārto un noauž “lupatu tepiķīti”, apstrādā to, izmantojot tradicionālās aušanas metodes, savukārt attālinātā nodarbībā – projektē un iekārto diegus kartona rāmī, noauž paraudziņu.
Tukuma muzejs ir dibināts 1935. gadā kā pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Laika gaitā tas paplašinājies un tā sastāvā ietilpst Tukuma Mākslas muzejs, Durbes pils, Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Pils tornis, Tukuma Audēju darbnīca, Pastariņa muzejs un arī Džūkstes Pasaku muzejs. Audēju darbnīca ir vieta darbīgiem un radošiem cilvēkiem, kas vēlas apgūt un attīstīt aušanas prasmes un citus rokdarbu veidus, izzināt etnogrāfiskās tradīcijas, tekstīliju tapšanas procesu, iepazīt tautastērpu darināšanas un valkāšanas nianses, kā arī radoši izpausties, darinot savu tautastērpu vai kādu citu tekstīliju. Klātienē ir apskatāmas vairāk nekā 40 stelles, tai skaitā 19. gadsimta mehāniskās – trizuļu un sviru – stelles, 20. gadsimta sākuma pusautomātiskās jeb Vilumsona stelles.