1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienības (PSRS) karaspēks okupēja Latviju. Jau rudenī Brīvības un Stabu ielas stūra ēkā Rīgā okupācijas režīms ierīkoja savas represīvās iestādes — čekas — mītni. Laika gaitā šo ēku tautā iesauca par „Stūra māju”. Tajā ieslodzīja un pratināja Latvijas pilsoņus, kurus okupācijas vara uzskatīja par komunistiskā režīma pretiniekiem. PSRS okupācijas laikā čeka Latvijā ierosināja 48 000 krimināllietas par „noziegumiem” pret komunistisko režīmu. Atjaunotā Latvijas valsts 1991. gadā pasludināja Valsts Drošības komiteju par noziedzīgu, pret Latvijas tautas interesēm vērstu organizāciju un to likvidēja.
Nodarbība “Vēstures izzināšana Stūra mājā”. 9. – 12. klasei
Apskati Latvijas Okupācijas muzeja izstādi „Čekas vēsture Latvijā” un kopā ar gidu dodies ekskursijā pa čekas pagrabu, pagalmu un kamerām! Nodarbība ir ietverta programmā “Latvijas skolas soma”.
IEEJAS MAKSA
- Pieaugušie 15,00 EUR
- Skolēni, studenti 5,00 EUR
- Pavadošajam skolotājam nodarbība ir bez maksas.
Ieeja muzeja izstāžu zālēs ir bez maksas!
SVARĪGI
Politiski represētām personām un personām ar invaliditāti ekskursija bez maksas, uzrādot apliecību.
Ekskursija notiek autentiskajās telpās. Tās nav piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Nodarbībā neiesakām piedalīties bērniem līdz 14 gadu vecumam.
Muzejs ir atvērts visu gadu. Lai saņemtu informāciju par muzeja darba laiku svētku dienās, lūdzam zvanīt +371 27875692.
Lai pieteiktos ekskursijām vai uzzinātu papildu informāciju, lūdzam zvanīt +371 66154276, +371 27875692 vai rakstīt kgb@okupacijasmuzejs.lv
Foto no muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Muzeja jaunajā ekspozīcijā skolēni uzzinās par Latvijas Republikas neatkarības laiku, neatkarības zaudēšanu, Otrā pasaules kara notikumiem, holokaustu, padomju totalitārā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas tautu, par nacionālajiem partizāniem, nevardarbīgo pretošanos un neatkarības atjaunošanas laiku.
Gids pievērsīs uzmanību arī ekspozīcijas dizainam, kas ar melnā un baltā, tumšā un gaišā kontrastu, dažādiem materiāliem, gaismām un skaņām palīdz akcentēt dažādas muzeja stāsta iezīmes.
Ekskursija piemērota skolēniem, sākot no 9. klases.
Sarunā ar speciālistu skolēni izzina bijušās Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas īslaicīgās izmeklēšanas izolatora telpas kontekstā ar vēsturiskajiem notikumiem.
1940. gada 17. jūnijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) karaspēks okupēja Latviju. Jau rudenī Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūra ēkā okupācijas režīms iekārtoja savas represīvās iestādes “čeka” mītni. Laika gaitā šo ēku tautā iesauca par “Stūra māju”. Tajā ieslodzīja un pratināja Latvijas pilsoņu, kurus okupācijas vara uzskatīja par komunistiskā režīma pretiniekiem. PSRS okupācijas laikā čeka Latvijā ierosināja 48 000 krimināllietas par “noziegumiem” pret komunistisko režīmu. Atjaunotā Latvijas valsts 1991. gadā pasludināja Valsts Drošības komiteju par noziedzīgu, pret Latvijas tautas interesēm vērstu organizāciju un to likvidēja.
*Nodarbība paredzēta 7.–12. klašu skolēniem. * Ja skolēnu skaits pārsniedz ieteicamo, klātienes nodarbību iespējams organizēt grupās.
Norise pieejama arī digitāli tiešsaistē.
Profesionālā kvalitātē uzņemto videomateriālu pavada stāstījums tiešsaistē, iepazīstinot skolēnus ar bijušās represīvās iestādes autentiski saglabātajām telpām — galveno halli, aizturēto reģistrācijas istabu, kameru bloku, pastaigu laukumu, pagrabstāvu un nāves spriedumu izpildes vietu —, kā arī izzinot stāstījumu par Stūra mājas vēsturi un tās iemītniekiem.
Skolēniem būs iespēja uzlabot savu izpratni par okupāciju un padomju režīma īstenotajām represijām, izmantojot ekspozīcijā pieejamajos ģimeņu stāstus, plašāk apskatot tieši izsūtīšanu uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām.
Nodarbības ievadā skolēni iepazīsies ar muzeja ekspozīciju, apskatot tēmas un jēdzienus, kas saistīti ar padomju okupāciju, deportācijām, GULAG nometnēm. Skolēni veiks grupu darbu, kurā viņiem būs iespēja iepazīties ar piecām ģimenēm – Aivariem, kuru dēli bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, Kaleviciem, Jakovičiem un Lasmaņiem, kuru tēvi bija Aizsargu organizācijas dalībnieki, un Bāriem, kuru tēvs bija lieltirgotājs. Lielākā daļa no viņiem deportēti 1941. gadā, kad tēvi, šķirti no pārējās ģimenes, izcieta sodu ieslodzījuma vietās, bet pārējie ģimenes locekļi centās izdzīvot nometinājuma vietās. Katra grupa ekspozīcijā meklēs informāciju par konkrēto ģimeni, kuru skāra deportācijas, kā arī analizēs vēstures avotus.
Nodarbības noslēgumā skolēni prezentēs grupu darbā paveikto, kā arī uzzinās, kā un kad deportētie cilvēki atgriezās, kāda bija viņu dzīve pēc izsūtījuma, kad viņi tika reabilitēti un kad uzsākta viņu, kā upuru, pieminēšana.
Nodarbība paredzēta skolēniem, sākot no 8. klases.
Nodarbības mērķis – ar Latvijas Republikas karoga kā brīvības un pretošanās simbola palīdzību izprast nozīmīgus 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumus.
Nodarbības laikā skolēni iepazīs muzeja pamatekspozīciju gida vadībā un strādājot grupās. Skolēni izzinās dažādus Latvijas vēstures aspektus, analizējot vēstures avotus un liekot uzsvaru uz karoga nozīmi attiecīgajā laika posmā: karogs kā brīvības simbols neatkarīgajā Latvijā 20.–30. gados; karogs kā cerības un latvietības simbols Otrā pasaules kara un okupācijas apstākļos; karogs kā pretošanās simbols, ko izmantoja gan bruņotās, gan nevardarbīgās pretošanās pārstāvji okupētajā Latvijā un trimdā; karogs kā padomju varas represēto cilvēcības un latvietības saglabāšanas simbols; karogs kā simbols nevardarbīgai cīņai par neatkarības atgūšanu. Skolēni meklēs atbildes uz jautājumiem ne tikai par vēsturi, bet arī par to, ko viņiem un viņu ģimenēm nozīmē Latvijas karogs.
Nodarbība piemērota 7.–9. klašu skolēniem.
Nodarbības mērķis ir veicināt izpratni par kultūras norišu un mākslas elementu izmantošanu ideoloģijā padomju okupācijas apstākļos (1945–1990), kad paralēli pastāvēja oficiālā, varas atzītā māksla un neoficiālā, kas palīdzēja saglabāt ticību brīvībai un kuru vara aizliedza, bet tās autorus – represēja.
Nodarbības laikā skolēni iepazīs muzeja pamatekspozīciju muzeja speciālista vadībā un strādājot grupās. Skolēni, analizējot dažādu jomu elementus (literatūra, tēlotājmāksla, vide, vizuālā māksla un svētki), iepazīs padomju laika kultūru un mākslu, nostiprina izpratni par brīvas, demokrātiskas valsts un personības nozīmi.
Nodarbība piemērota 9.–12. klašu skolēniem.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīs muzeja jauno ekspozīciju, pievēršoties ar tēmu saistītiem jēdzieniem – okupācija, aneksija, bruņota pretošanās, nevardarbīga pretošanās, represijas. Pēc tam skolēni ekspozīcijā meklēs atbildes uz jautājumiem, PAR un PRET ko iestājās indivīdi un organizācijas gan okupētajā Latvijā, gan trimdā, kādas metodes izmantoja un kas ar viņiem notika. Pēc tam visi kopā analizēs iegūto informāciju un nodarbības noslēgumā piedalīsies improvizētā demonstrācijā “Neesi vienaldzīgs, esi aktīvs”, kurai būs jāsagatavo plakāts par skolēniem aktuālu problēmu – PAR vai PRET ko viņi šobrīd iestājas!
Nodarbība piemērota 9.–12. klašu skolēniem.