Šajā nodarbībā skolēni iepazīsies ar ebreju reliģiju, kultūru un tradīcijām un uzzinās par ebreju kalendāra īpatnībām. Nodarbība sākas ar īsu muzeja speciālistu stāstījumu-prezentāciju. Pēc tam skolēni darbosies grupās, lai izzinātu ebreju svētkus, piemēram, ebreju Jauno gadu, Hanuku, Pesahu, Purimu un Sukkotu. Skolēni pēta ar nodarbības tēmu saistītus reliģiskos priekšmetus un vizuālos materiālus, piemēram, fotogrāfijas un vēsturiskus kalendārus no muzeja krājuma.
Nodarbības laikā skolēni apspriedīs līdzības un atšķirības starp ebreju un latviešu svētkiem, kā arī runās par kultūru daudzveidību un kopīgajām cilvēciskajām vērtībām. Nodarbības otrajā daļā skolēni veidos radošos darbus – svētku plakātus ar apsveikumiem un tradicionāliem simboliem. Nodarbības noslēgumā skolēni iepazīstinās citus ar savu veikumu.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Nodarbība ir veltīta Latvijas ebreju lomai un ieguldījumam Latvijas Republikas attīstībā 1920.–30. gados. Tās mērķis ir veidot priekšstatu par Latvijas kultūras daudzveidību un nacionālo minoritāšu lomu tajā, vērtējot ebreju ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.
Nodarbības laikā skolēni, izmantojot muzeja ekspozīcijā un krājumā pieejamos artefaktus un materiālus, iepazīsies ar personībām – ebrejiem, kas pirmskara Latvijā darbojās dažādās jomās, gūstot atzinību gan savu līdzgaitnieku vidū, gan plašākā sabiedrībā. Skolēniem būs iespēja pašiem izpētīt dažādus cilvēku likteņus un nominēt tos savai Izcilības balvai, vērtējot viņu ieguldījumu Latvijas kultūrtelpas attīstībā.
Nodarbība radīta, lai aicinātu domāt par ebreju devumu Latvijas valsts attīstībā un pirmskara Latvijas ebreju kopienas dzīvi.
*Nodarbība piemērota 9.–12. klašu skolēniem.
Muzeju 1989. gadā dibināja Holokaustu pārdzīvojušo grupa vēsturnieka Marģera Vestermaņa vadībā ar mērķi saglabāt nākamām paaudzēm visas pieejamās materiālas un nemateriālās liecības par 450 gadu ilgu ebreju vēsturi Latvijā, kā arī pētīt un popularizēt Latvijas ebreju kopienas vēstures un kultūras vērtības. Muzeja misija ir apzināt, saglabāt un iemūžināt Latvijas ebreju kopienas bagāto kultūras mantojumu un vēsturi, iepazīstināt sabiedrību ar ebreju kultūrvēsturiskajām vērtībām, sekmēt sabiedrības saliedētību, savstarpēju cieņu un izpratni par Latvijas un pasaules daudzveidību.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Nodarbības gaitā skolēni uzzinās par multikulturālo situāciju Latvijā pirms Otrā pasaules kara un tagad. Iepazīsies ar tolerances, stereotipu, iekļaušanas / izslēgšanas, kultūras daudzveidības, aizspriedumu jēdzieniem. Aicināti pārdomāt stereotipu un aizspriedumu piemērus, mācoties paust savu viedokli brīvā diskusijā un veidojot kritisku pieeju izplatītajiem stereotipiem un aizspriedumiem. Nodarbība cer iedrošināt skolēnus cīnīties pret diskrimināciju un neiecietību, atbalstīt kultūras daudzveidību un iekļaujošu sabiedrību.
*Nodarbība piemērota 8.–12. klašu skolēniem.
Muzeju 1989. gadā dibināja Holokaustu pārdzīvojušo grupa vēsturnieka Marģera Vestermaņa vadībā ar mērķi saglabāt nākamām paaudzēm visas pieejamās materiālas un nemateriālās liecības par 450 gadu ilgu ebreju vēsturi Latvijā, kā arī pētīt un popularizēt Latvijas ebreju kopienas vēstures un kultūras vērtības. Muzeja misija ir apzināt, saglabāt un iemūžināt Latvijas ebreju kopienas bagāto kultūras mantojumu un vēsturi, iepazīstināt sabiedrību ar ebreju kultūrvēsturiskajām vērtībām, sekmēt sabiedrības saliedētību, savstarpēju cieņu un izpratni par Latvijas un pasaules daudzveidību.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā

Nodarbībā tiek vērsta uzmanība uz ģimeņu dažādību un unikalitāti, kā arī uz ģimenes vērtībām un ģimeni kā vērtību.
Nodarbības sākumā skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīciju vai atsevišķiem eksponātiem, kā arī izzina muzeja funkciju kolekcionēt, glabāt un sargāt priekšmetus. Tiek pievērsta uzmanība ģimenes fotogrāfiju lomai muzeja ekspozīcijā un krājumā.
Skolēni pēta muzeja krājumā esošās ģimenes fotogrāfijas (Šecenu ģimene no Jaunjelgavas, Rašinu ģimene no Liepājas u. c.), izskata šo ģimeņu ciltskokus un iepazīstas ar ciltskoka veidošanas principiem. Nodarbības otrajā daļā skolēni mācās veidot savu ciltskoku (trīs-četru paaudžu) no viņiem pieejamiem resursiem, runā par saviem radiniekiem un ģimenes locekļiem, par cilvēku dažādību un līdzību, kā arī sniedz savas atbildes uz jautājumu, kas cilvēkus var vienot un šķirt? Tiek pārrunāti tādi temati kā ģimenes saites, draudzība, cieņa pret līdzcilvēkiem, ģimeņu vērtība un dažādība. Skolēniem tiek piedāvāts turpināt mājās pētīt savas ģimenes vēsturi, pievienot ciltskokam fotogrāfijas un stāstus.

🔗 Skatīt Skolas soma lapā