Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu. Šobrīd vecpilsētā aplūkojams vairākums no Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilākajiem namiem, kā piemēram, 13.gs. beigās celtā Sv. Jāņa baznīca, Rātsnams, Tirgotāju nams, Harmonijas nams un Princešu nams. To un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un radošuma piepildītas dažāda veida darbnīcas. Nami mijas ar unikāliem pagalmiņiem, skvēriem un laukumiem – Rožu laukumu, Vienības laukumu, Līvu laukumu un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem.

Vēstures avotos Cēsu vārds (Wenden) pirmo reizi minēts 1206. gadā, tomēr Cēsis kā pilsēta dokumentos minēta tikai 1323. gadā. Līdz pat Livonijas karam (1558 – 1582) Cēsis izcēlās pārējo Livonijas mazpilsētu vidū. Cieši blakus esošajā pilī 13.-15. gadsimtā periodiski, bet kopš 1481. gada pastāvīgi atradās Livonijas ordeņa mestra – pilsētas feodālā kunga – rezidence. Cēsis bija ne tikai Hanzas savienības dalībniece, bet no 14. – 15. gadsimtā uz savām apspriedēm te vairākkārt pulcējās gan kārtu pārstāvji, gan feodālie kungi, gan vasaļi, gan pilsētnieki atsevišķi. Cēsīs lēja zvanus un lielgabalus, savukārt kopš 15. gadsimta otrās puses te atradās Livonijas ordeņa mestra monētu kaltuve.

Vairāk  informācijas un senas leģendas uzzināsiet, ja dosieties ekskursijā ar gidu – ekskursijas pa vecpilsētu un Cēsu apkārtni jāpiesaka iepriekš.

Foto no Cēsu TIC arhīva