PAR MUZEJU
Muzeja galvenais mērķis ir vākt, glabāt, pētīt un popularizēt dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības Madonas novadā, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai, lai celtu vietējo iedzīvotāju pašapziņu un izpratni par Madonas novada vēsturi un tā īpašo devumu nacionālās kultūras attīstībā, lai sekmētu novada resursu izmantošanu tūrisma industrijā un muzejiskiem līdzekļiem
MUZEJPEDAGOĢISKĀS PROGRAMMAS
Es, pirmoreiz muzejā.
Mērķis – iepazīties ar muzeju un tā apkārtni, senajiem etnogrāfiskajiem priekšmetiem un amatniecības rīkiem. Nodarbība saistīta ar skolā apgūstamo tēmu sociālajās zinībās „Es un mans laiks”.
Nodarbības saturs – dalībnieki iepazīstas ar muzeju, pārrunā, kas ir muzejs. „Melnajā kastē” noslēpto priekšmetu minēšana un pēc tam šo seno un ne tik seno lietu nozīmes apspriešana. Klase tiek sadalīta 4 vai 5 grupās un veic priekšmetu grupēšanu (koka priekšmeti, apavi u.c.) un nodarbības dalībnieki iekārto savu pirmo izstādi muzejā.
Vecums – pirmsskolas un 1. – 3.klašu skolēni
Mazais arheologs
Mērķis – iepazīstināt skolēnus ar arheologa darbu, muzeja restauratora darbu muzejā. Praktiski iepazīt „kultūras slāņa” veidošanos.
Nodarbības saturs – Dalībniekiem ir iespēja piedalīties improvizētos arheoloģiskajos izrakumos, senlietu attīrīšanā, atpazīšanā. Pēc tam no atrastajām senlietām tiek veidota laika josla.
Vecums – 3.-6.klašu skolēni. Nodarbības tēma saistīta ar 6.klases vēstures tēmu „Aizvēsture. Seno cilvēku dzīvesveids, pirmie nodarbošanās veido, darbarīki.”
Iepazīsti Latviju
Mērķis – veidot un celt nacionālo pašapziņu, izmantojot izzinošas un atraktīvas galda spēles. Iepazīstināt ar Latvijas vēsturē būtiskiem notikumiem un personībām spēļu veidā.
Nodarbības saturs – Latvijas iepazīšana notiek, izmantojot dažādas galda spēles par Latvijas vēstures un kultūras pieminekļiem, par Latvijā dažādos laikos dzīvojušām ievērojamām personībām, par Latvijas, kā neatkarīgas valsts veidošanos u.c.
Vecums – pirmsskolas iestāžu vecāko grupu bērni, 1.-4.klašu skolēni, 5.-9.klašu skolēni.
Tikai vienu reizi-grafika, monotipija
Mērķis – rosināt radoši darboties, izmantojot grafikas veidu daudzveidību.
Nodarbības saturs – dalībnieki praktiski iepazīstas ar monotipijas tehniku, veidojot savu darbu. Nodarbība var tikt piemērota konkrētai izstādei, kas tajā brīdī eksponēta muzejā.
Vecums – dažāda vecuma skolēni.
Nodarbības ilgums – 1 mācību stunda
No skala, līdz…
Mērķis – iepazīstināt dalībniekus ar muzeja krājumā esošajiem senajiem gaismas objektiem un to pielietojumu pirms 100 …, 80 …, 50 … gadiem. Iepazīstināt ar Madonas ražotnē „Darba Spars” komplektētajām lampām.
Nodarbības saturs – pārrunas par seno gaismas objektu pielietošanu. Iespēja izmēģināt lasīt un rakstīt pie skala gaismas, pie petrolejas lampas, kā arī zīmēt senos gaismas objektus.
Vecums – pirmsskolas vecuma bērni, 1. – 4.klašu skolēni
Madonas novada tautastērpi
Mērķis – iepazīstināt ar tautas tērpu izgatavošanas un valkāšanas tradīcijām Madonas novadā un to pielietojumu mūsdienās
Vecums – dažāda vecuma dalībnieki.
Ar ko rakstīja pirms 100, 70, 50 gadiem
Mērķis – jauno tehnoloģiju laikmetā rosināt interesi par rakstāmrīku vēsturi.
Vecums – pirmsskolas vecuma bērni, 1.-4.klašu skolēni
Kas ir guļbūve
Mērķis – iepazīstināt ar senajiem ēku būvēšanas veidiem
Nodarbības saturs – dalībniekiem iespējams izmēģināt roku seno koka ēku celtniecībā, izmantojot „Varis toys” koka konstruktoru.
Vecums – pirmsskolas vecuma bērni, 1.-4.klašu skolēni
Uzcel savu Madonu
Mērķis – iepazīstināt ar pilsētbūvniecības attīstību un to, kā veidojās pilsētas apbūve Madonā, ļaujot pašiem dalībniekiem piedalīties pilsētas celtniecībā, atbilstoši katra laika perioda pilsētas apbūvei.
Nodarbības saturs – Dalībniekiem ir “celt pilsētu”, klausoties Madonas pilsētas vēstures stāstu aplūkojot senās pilsētas plānu un muzeja krājumā esošās fotogrāfijas ar ēkām. Kad “uzcelta” pilsēta, ikvienam ir iespēja izsekot, kā augusi Madona, kurā brīdī apbūvēts konkrēts apbūves gabals un kas bijuši tie priekšnoteikumi, kas veidojuši šodien redzamo pilsētas apbūvi.
Vecums – 1. – 4., 5. – 9., 10. – 12.klašu skolēni. Nodarbība tiek pielāgota konkrētai vecuma grupai.
Nodarbības ilgums – mācību stunda.
Iepriekš pieteikt pa tālr.64823844, 26102225:
Zane GRĪNVALDE, Danute VĒZE
CENAS
Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija”
- pieaugušajiem € 0,50;
- studentiem € 0,30;
- skolēniem € 0,20.
Ieejas biļete grupai uz muzejpedagoģisko programmu
– Madonas novada vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem – 5,00 EUR;
– Ārpus novada vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem – 10,00 EUR.
Ieeja bez maksas
- pirmskolas vecuma bērniem,
- Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu vispārizglītojošo skolu 1.-3. klašu audzēkņiem
- Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu mākslas skolu, internātskolu un bērnu namu audzēkņiem
- Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu skolotājiem, kas pavada skolēnu grupas.
Foto no Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbības mērķis ir interaktīvā un saistošā veidā iepazīstināt ar Madonas vēsturi, uzmanību vēršot uz tās apbūves veidošanos. Nodarbība notiek pilsētvidē un muzejs ir sākuma un noslēguma punkts. Dalībniekiem ir pieejamas 10 vienāda satura somas, kuras izsniedz muzeja telpās. Pēc pilsētas izzināšanas somas ar visu saturu jānodod atpakaļ muzeja speciālistiem.
Ceļojuma soma ir galvenais palīgs, kurā ir norādīts, kā līdzdarboties pilsētas izzināšanā, saprotot, ka rezultāts atkarīgs tikai no dalībnieku uzmanības, zināšanām un vērības. Somā pieejami dažādi palīgrīki, pilsētas 1923. gada apbūves plāna fragments ar norādītiem 10 punktiem uz tā un pilsētas jaunā karte, 14 senas fotogrāfijas un uzdevumu lapa. Dalībniekiem jāatrod visi 10 punkti, kas atzīmēti 1923. gada pilsētas plānā (ar nolūku, jo tajā redzamas vietas, kādas nav šodienas kartē) un pie katra no punktiem jāveic norādītie uzdevumi.
Nodarbības ieguvums ir pilsētas apbūves vēstures izzināšana saistošā veidā, aktīvi iesaistoties, meklējot atbildes un ieraugot, kā pilsēta mainījusies teju 100 gadu laikā.
Nodarbības mērķis ir saistošā veidā stāstīt par pilsētbūvniecības vēsturi, apkārtējo vidi, radot izpratni par nepieciešamību pēc plāna un noteikumiem. Nodarbība veicina piederības sajūtu savai pilsētai, stiprina vietas un valstisko pašapziņu, rosinot uzzināt par valstij un pilsētas attīstībai nozīmīgiem notikumiem, kas ietekmē konkrētas vietas attīstību.
Nodarbība saistīta ar skolā apgūstamo vēstures vielu 7.–9. klasē, piemērojot pilsētbūvniecības veidošanās principus konkrētiem vēstures posmiem – viduslaikiem, jaunākajiem laikiem, 20. gadsimta sākumam, mūsdienām. Tās laikā izmanto trīs 1 x 1 m banerus ar dažādiem pilsētplānojumiem: radiāls pilsētplānojums, lineārs pilsētplānojums un jaukta tipa pilsētplānojums. Skolēni apgūst galvenās atšķirības, skatoties pilsētu apbūves plānus, un to, kādēļ ir nepieciešami plāni, pilsētu būvnoteikumi, saistošie noteikumi, kas regulē pilsētplānošanu: ielu apkopšanu, apzaļumošanu, ēku uzturēšanu, ugunsdrošības ievērošanu utt.
Skolēni aktīvi līdzdarbojas pilsētbūvniecības celtniecībā, veidojot pilsētu ar ēku maketiem, kas ataino jebkurai pilsētai nozīmīgas sabiedriskās būves atbilstoši izvēlētajam apbūves plānam.
Nodarbības mērķis ir rosināt skolēnus iedziļināties mākslā, kas skatāma muzeja Izstāžu zālēs, un ievērot mākslas darbu detaļas.
Madonas muzeja Izstāžu zālēs ir viena pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija” un 4–5 mainīgās mākslas un tematiskās izstādes. Šīs izstādes iepazīstina ar mākslas aktualitātēm, mākslas vēsturi un tiek saistītas ar Madonas muzeja krājuma daudzveidību.
Nodarbība paredzēta mainīgo mākslas izstāžu padziļinātākai izpratnei, radot skolēnos interesi par mākslas stilu, virzienu un tehniku dažādību, akcentējot laikmetīgās mākslas izpausmes kā muzejā, tā arī ārpus tā.
Nodarbība “Mākslas detektīvs” katrai mainīgajai izstādei tiek sagatavota atsevišķi. Izmantojot sagatavotas darba lapas, skolēns iejūtas “detektīva” lomā un, meklējot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, saskatot mākslas darbu fragmentus, vērtīgi pēta darbus, uzdod jautājumus nodarbības vadītājam un saņem atbildes.
Madonas muzeja krājumā, kurā ir vairāk nekā 135 000 vienību, nozīmīgu daļu sastāda mākslas kolekcija, pārstāvot kā vietējos novada māksliniekus, māksliniekus no citām Latvijas vietām, kā arī trimdas mākslu.
Nodarbības ietvaros skolēni iepazīst muzeja mākslas krājumu, tajā esošo darbu nozīmi Madonas novada un Latvijas kontekstā. Saistībā ar skolā aplūkoto mācību vielu, skolēni padziļināti pēta konkrētu mākslas periodu vai žanru, balstoties muzeja plašajā mākslas krājumā, iepazīstot novada mākslinieku devumu, piemēram, Edvarda Grūbes, Imanta Vecozola, Aijas Ozoliņas, Jāņa Simsona u. c., kā arī trimdas mākslinieku, novadnieku darbus, kuru autori ir Erna Ķikure, Inese Birstiņa.
Komunicējot ar skolotāju, ir iespēja izvēlēties nodarbības ietvaru: mākslas darbu tehnikas (akvareļi, eļļa, grafika, pasteļi u. c.), tēmas (portreti, ainavas, klusā daba, abstrakcijas, pilsētvide, dzīvnieki, ziedi, notikumu dokumentēšana u. c.), personības utt. Tāpat ir iespējams veidot mākslas darbu kopijas, interpretācijas un tehniku atdarinājumus.
Nodarbības ietvaros skolēniem ir iespēja uzzināt par dažādām profesijām (vēsturnieks, krājuma glabātājs, zāles uzraugs, restaurators, mākslas izstāžu organizators, izglītojošā darba veicējs, muzeja vadītājs, saimniecisko darbu veicējs, mākslinieks u. c.), kuras ir nodarbinātas, iesaistītas, darbojas muzejā.
Dažādu uzdevumu veidā un tiekoties ar muzeja speciālistiem, skolēni atklās katras profesijas veicamos darbus, nepieciešamās prasmes, talantus un izglītības iegūšanas iespējas. Tā ir iespēja skolēniem iejusties dažādās profesijās, kas saistītas ar pētniecības darbu, ekspozīciju un izstāžu veidošanu, krājuma materiālu saglabāšanu, restaurēšanu, aprakstu veidošanu.
*Nodarbība tiek īstenota, to piemērojot atbilstoši vecumam.
Nodarbība skolēnus iepazīstina ar Madonas kā vietas, miesta un pilsētas veidošanos un pilsētas vēsturi, kā arī ļauj izprast pilsētas plānu nepieciešamību. Tās ietvaros ar spēles elementiem tiek celta pilsēta. Pilsētu var celt arī Madonā nedzīvojoši skolēni, jo tas ir lielisks un izzinošs veids, kā iepazīt kādu pilsētas vēsturi. Nodarbība sagatavota atbilstoši vecuma grupām.
Skolēni nodarbības laikā sadalās piecās grupās, tiek izdalīti Madonas pilsētas nozīmīgāko sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju maketi. Nodarbības vadītājs, izmantojot prezentāciju, fotogrāfijas un plānu, stāsta, kā veidojās pilsētas apbūve, izdalot Madonas vēsturei piecus svarīgākos attīstības posmus apbūvē: Madonas muižas vēsture; Vilciens cauri Madonai; Madona kļūst par miestu; Madona iegūst pilsētas tiesības; Pilsētas apbūve laikā no 20. gs. 40. līdz 90. gadiem.
Pēc stāstījuma tiek izdalītas uzdevumu lapas un nodarbības otrajā daļā vadītājs vēlreiz stāsta Madonas vēsturi, bet dalībnieki, atbilstoši laika periodam, ceļ uz pilsētas kartes ēkas, liek ielu nosaukumus un zonas.
Noslēgumā dalībnieki salīdzina, kā veidojās pilsētas apbūve no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām, skatoties krāsaino ēku novietojumu uz kartēm, pārrunājot apbūves veidošanos, kā arī pilsētas un valsts vēsturē nozīmīgus notikumus, kas Madonu veidojuši šodien.