PAR MUZEJU
Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir muzejs, kas veltīts divām izcilām personībām latviešu kultūrā. Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta.
Ekspozīcija “Es un Tu” veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.
Ne mazāk interesantas ir restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.
PIEDĀVĀJUMS
Ekskursija ar gidu.
Pastaiga pa Raiņa un Aspazijas dzīves un mīlestības vietām Jūrmalā
- Vecuma grupa: 7.–12. klase
- Ilgums: 2 h
- Dalībnieku skaits: 10–30
7 km garš pārgājiena maršruts pa Raiņa un Aspazijas dzīves un mīlestības vietām sniedz iespēju apskatīt dzejnieku kopīgās dzīvesvietas Jūrmalā: Pēperkoku namiņu, kurā dzejnieki pavada pirmo mīlestības pilno vasaru, pašu celto Jaundubultu vasarnīcu, Raiņa iemīļotu radīšanas vietu – Raiņa priedes. Pie katra objekta tiek sniegts īss stāstījums, kas ļauj iztēloties tā laika atmosfēru un izzināt būtiskākos notikumus dzejnieku dzīvē.
Pārgājiens noslēdzas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā ar muzeja apskati.
Muzejpedagoģiskā programma “Mana grāmatiņa “Rainis. Aspazija. Latvija””
- Vecuma grupa: 4.–9. klase (atšķirīgas grūtības pakāpes)
- Ilgums: 90 min ar ekskursiju muzejā
- Dalībnieku skaits: 10–25
Pēc ekskursijas muzejā skolēni muzejpedagoga vadībā veido grāmatu par Raini un Aspaziju. Izmantojot radošu pieeju, skolēni iepazīst dzejnieku biogrāfijas un daiļrades faktus un viņu lomu Latvijas tapšanā un tautas identitātes veidošanā.
Muzejpedagoģiskā programma “Raiņa jaunvārdi”
- Vecuma grupa: 7.–12. klase
- Ilgums: 90 min
- Dalībnieku skaits: 10–25
Jaunvārdu spēle – aktīvs veids, kā gūt zināšanas par Raini ne tikai kā dzejnieku, bet arī kā latviešu valodas bagātinātāju. Skolēni gūst īsu ievadu jaunvārdu tēmā, pēc kura sadalās komandās un no burtkopām veido Raiņa jaunvārdus. Pēcāk tiek pildīti uzdevumi, jaunvārdus ievietojot dzejoļos.
Muzejpedagoģiskā programma “Muzeja priekšmeta medības”
- Vecuma grupa: 1.–9. klase
- Ilgums: 90 min
- Dalībnieku skaits: 10–30
Skolēnu uzdevums, esot 3–4 grupās, ir atrast pēc attēliem visus muzeja priekšmetus, aizpildīt darba lapu, atgriezties muzejpedagoģisko aktivitāšu telpā un piedalīties sarunā par atrastajiem priekšmetiem.
Pēc muzeja apskates skolēni nostiprinās zināšanas par Raiņa un Aspazijas biogrāfiju un iepazīs memoriālā muzeja darbības pamatprincipus.
Muzejpedagoģiskā programma “Ciemos pie Pasaciņas”
- Vecuma grupa: Pirmsskola, 1.–4. klase
- Ilgums: 90 min
- Dalībnieku skaits: līdz 20
Nodarbība paredzēta Aspazijas bērnu dzejoļu izziņai, koncentrējoties uz diviem dzejoļiem: “Jāj pa ceļu pasaciņa” un “Aicinājums”. Pēc īsas muzeja apskates, kuras laikā skolēni telpās atrod dzejoļu tēlus, nodarbības zālē notiek interaktīva darbošanās, lai iepazītu Aspazijas biogrāfiju un bērniem rakstīto daiļradi. Skolēni komandās risina uzdevumus un ar muzejpedagogu analizē dzejoli.
Muzejpedagoģiskā programma “Aspazijas “Zaudētas tiesības”: feminisma idejas toreiz un tagad”
- Vecuma grupa: 10.–12. klase
- Ilgums: 90 min
- Dalībnieku skaits: līdz 25
Nodarbībā tiek analizēta Aspazijas lugas “Zaudētās tiesības” centrālā ideja par jaunas sievietes gara salūšanu sociālo apstākļos un Aspazijas laika sabiedrības dubulto morāli, kuru raksturo dzimumu nevienlīdzība. Nodarbības noslēgumā skolēni aicināti diskutēt par dzimumu līdztiesību attīstību un aktualitāti mūsdienās.
CENAS
Muzeja apmeklējums:
- skolēniem, studentiem – 1.00 eiro,
- pieaugušajiem – 2.00 eiro,
- ekskursija latviešu valodā – 5.00 eiro.
Muzejpedagoģiskās programmas apmeklējums:
- skolēnam – 2.00 eiro,
- skolotājiem, kas pavada grupu – bez maksas.
Informācija par apmaksu: http://memorialiemuzeji.lv/skolas-soma/
Foto no uzņēmuma H2E arhīva.
Info no "Skolas soma" programmas mājas lapas
Nodarbība notiek autentiski iekārtotajā Aspazijas kādreizējā dzīvesvietā. Tajā tiek izmantoti Aspazijas grāmatu pirmizdevumi un foto no muzeja krājuma, tā palīdzot vidusskolēniem izprast viņas pirmā dzejas krājuma “Sarkanas puķes” (1897) sarakstīšanas laikmeta iezīmes, tā novatorismu iznākšanas laikā un nozīmi mūsdienās.
Nodarbības ievadā skolēni izzina Aspazijas personību un intereses grāmatas sarakstīšanas laikā, Eiropas kultūras parādības, kas ietekmējušas tieši šāda krājuma tapšanu, un tā ietekmi uz tālāko latviešu literatūru. Turpinājumā skolēni sadalās grupās un ar muzeja speciālistes atbalstu tuvlasījumā pievēršas vienam dzejolim. Darba process ietver gan izziņas, gan radošus un izklaides elementus – katra grupa pārrada doto dzejoli. Nobeigumā grupas dalās iespaidos un prezentē rezultātu.
Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā atrodas abu dzejnieku personīgā bibliotēka, kas glabā ne tikai sešus tūkstošus grāmatu, bet arī daudz intriģējošu noslēpumu.
Nodarbības sākumposmā muzejpedagogs kopā ar skolēniem dodas uz Raiņa un Aspazijas personīgo bibliotēku. Tiek atklāts, ka bibliotēka ir kā maģisks tilts uz citu pasauli – tā var būt slepena, glabāt noslēpumus, dažādas lietas, herbārijus, vēstījumus un daudz ko citu. Dialogā ar skolēniem tiek noskaidrots, vai viņiem mājās ir grāmatas un kāda loma tām ir viņu dzīvē?
Praktiskajā daļā skolēni veido savas grāmatiņas, kurās darbojas ar Raiņa un Aspazijas dzejoļu fragmentiem, zīmē ilustrācijas un noslēgumā raksta ar tinti.
Nodarbība ir lielisks veids, kā skolēni, iedzīvinot fantāziju un radošo domāšanu, uzzina par dzejniekiem Aspaziju un Raini, kā arī attīsta interesi par literatūru, bibliotēku un aizraujošā veidā uzzina, ka grāmatām var būt daudz un dažādu funkciju.
Nodarbībā skolēni apgūst un izprot valodas veidošanās procesus, Raiņa ieguldījumu jaunvārdu darināšanā, kā arī to, kā valoda attīstās mūsdienās. Līdzās valodas un rakstniecības “aizkulišu” izpētei skolēni paši darina jaunus vārdus un uzzina, kādas iespējas sniedz latviešu valoda.
Ievaddaļā skolēni uzzina, kā valoda veidojusies un attīstījusies 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko jaunu tajā ieviesa Rainis un Aspazija, kā arī vēlāka laika rakstnieki (Zigmunds Skujiņš u. c.). Pamatdaļā skolēni saistošā un radošā veidā uzzina, kā latviskot populārākos anglicismus, piemēram, “welcome drink” un “embedēt”. Tāpat kopā ar nodarbības vadītāju uzzina atdzejošanas pamatus no angļu, vācu un krievu valodas.
Skolēni iesaistās radošā darbā, izgudro jaunvārdus, arī okazionālismus, veic atdzejojumus no dažādām valodām un pārrunā, kas un kāpēc no jaunievedumiem valodā spēj saglabāties vai zust.
Nodarbībā skolēni iejūtas muzeja pētnieku lomās un, izmantojot reālu priekšmetu kopijas, iepazīst Aspazijas un Raiņa biogrāfiju un radošo darbu.
Ievaddaļā muzejpedagogs kopā ar skolēniem pārrunā, ko viņi zina par Aspaziju un Raini. Nodarbībā skolēni tiek sadalīti piecās grupās, no kurām katra grupa izlozē vienu priekšmeta veidu – fotogrāfijas, laikrakstus, pastkartes, rokrakstus, dokumentus. Grupas darbojas, mēģinot no attiecīgās priekšmetu grupas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par Aspaziju un Raini, lai vēlāk prezentētu savu veikumu. Nobeigumā skolēni uzzina, kā apgūtās prasmes noder savas dzimtas biogrāfijas izpētē.
Nodarbība ir lielisks veids, kā caur aktīvu iesaisti izzināt Raiņa un Aspazijas dzīves faktus, iepazīt dažādus informācijas ieguves veidus un metodes. Tāpat nodarbības laikā skolēni attīsta loģisko domāšanu, sadarbības un līdzdalības prasmes.
Nodarbība notiek autentiski iekārtotajā Aspazijas kādreizējā dzīvesvietā. Tajā tiek izmantoti Aspazijai piederējuši priekšmeti un ģimenes foto no muzeja krājuma, tā palīdzot vidusskolēniem izprast viņas lugas “Zaudētas tiesības” (1895) saturu un tās aktualitāti mūsdienās.
Nodarbības ievadā skolēni izzina Aspazijas dzīvi, vēsturiskos apstākļus un sievietes stāvokli sabiedrībā lugas sarakstīšanas laikā. Turpinājumā skolēni, sadaloties grupās, pievēršas kādam no galvenajiem lugas tēliem. Skolēni izlasa sava tēla monologu, kas balstīts lugas sižetā un kurā mūsdienu jauniešiem saprotamā valodā skaidrots varones/varoņa galvenais konflikts. Pēc tam ar muzeja speciālistes atbalstu skolēni grupās apspriež katra tēla izvēli no ētikas viedokļa un vienojas, ko lugas sarakstīšanas laikmetā varēja darīt, lai uzlabotu aplūkoto situāciju sabiedrībā, un salīdzina šīs iespējas ar mūsdienām.
Nobeigumā skolēni pastāsta pārējiem secinājumus un atziņas par katra varoņa izvēli un izvēlēto tālāko rīcību kontekstā ar jauniegūto pieredzi.
Skolēniem ieteicams pirms nodarbības izlasīt lugu, taču nodarbībā iespējams kvalitatīvi piedalīties arī pirms lasīšanas.
Nodarbībā skolēni iepazīsiess ar Raiņa lugu “Zelta zirgs”, lugā paustajām vērtībām, vēstījumu, noskaņu un galvenajiem varoņiem, attēlojot tos netradicionālā veidā – ar perkusijas instrumentu palīdzību. Skolēni iepazīsies ar lugas pirmizdevumu, tā tapšanas vēsturi un apstākļiem, vēlāk lomās lasot katra cēliena zīmīgākos dialogus un kopā ar muzejpedagogu pārrunājot lugas sižetisko līniju un idejisko vēstījumu.
Ievaddaļā skolēni apskata Raiņa un Aspazijas mājas memoriālo dzīvokli, kā arī rakstnieku personisko bibliotēku, kurā tiek iepazīstināti ar lugas “Zelta zirgs” pirmizdevumu, tā tapšanas vēsturi un apstākļiem.
Skolēni saņems dažādus perkusiju instrumentus – džambas, “jūras bungas”, zvangu un daudzus citus –, lai ar tiem katram lugas cēlienam vienotā instrumentālā ansamblī radītu muzikālo pavadījumu.
Skolēni ne tikai padziļināti iepazīstas ar vienu no Raiņa kanoniskākajiem darbiem, bet arī attīsta radošumu, fantāziju, ritma izjūtu, interesi par literatūru un muzicēšanu, kā arī intuitīvi gūst priekšstatu par to, kā aizraujošā veidā var apvienot klasisko ar mūsdienīgo.